Kāpostaugi
- Visus kāpostaugus (baltos un sarkanos galviņkāpostus, rožkāpostus, Savojas, lapu, Ķīnas un Pekinas kāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, kolrābjus), sakņu selerijas un puravus var droši stādīt ārā, tiklīdz vidējā diennakts temperatūra ir pārkāpusi 10 grādu slieksni. Brīžos, kad sinoptiķi sola salnas, stādījumi drošības labad jāapsedz ar agrotīklu.
- Pirms izstādīšanas dēsti 3–4 dienas jānorūda, pakāpeniski pieradinot pie āra apstākļiem. Visvienkāršāk to var izdarīt, izliekot kastes vai kasetes ar dēstiem ārā pie siltumnīcas un apsedzot tās ar agrotīklu. Nākamajās dienās agrotīklu noņem un uzklāj tikai pa nakti, pēdējo nakti (protams, ja gaisa temperatūra ir plusos) dēstus atstāj neapsegtus.
- Ja dēstus neaudzē paši, bet pērk pie profesionāliem dēstu audzētājiem, papildu norūdīšana vairs nav nepieciešama.
- Visus kāpostaugus stāda tikpat dziļi, kā tie ir auguši kasetē, dīgļlapas speciāli nenoplēš, parasti tās nokrīt pašas. Stādīšanas attālumi ir atkarīgi no šķirnes, starp rindām tie ir 50–75 cm, starp augiem rindā 30–45 cm. Ziedkāpostus un brokoļus vidēji stāda 25–30 augus uz 10 kvadrātmetriem.
Galviņkāpostu stādīšanas attālumi
Tie ir atkarīgi no šķirnes, proti, no galviņas lieluma. Uz 10 kvadrātmetriem jāstāda:
- šķirnes ar lielām un smagām – 6 kg un vairāk – galviņām (piemēram, ‘Megaton F1’, ‘Rinda F1’) – 25–30 augi;
- šķirnes ar 3–4 kg smagām galviņām (‘Krautman F1’, ‘Coronet F1’) – 35–40 augi;
- šķirnes, kurām ir 1–2 kg smagas galviņas (‘Parel F1’) – 50– 60 augi.
Ķīnas un Pekinas kāpostus ir ļoti svarīgi iestādīt tā, lai starp lapām neiebirtu zeme, jo tajā mēdz būt puves ierosinātāji. Šiem kāpostiem, tāpat kā salātiem, kacena gandrīz nav un lapu rozete atrodas ļoti zemu. Tieši tāpēc lielražošanā šo kāpostu dēstus bieži audzē kūdras kubos, nevis kasetēs, jo kubu pietiek tikai nedaudz iespiest zemē, un starp augsni un lapām veidojas gaisa sprauga. Ķīnas un Pekinas kāpostus stāda 40–60 augus uz 10 kvadrātmetriem.