Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daži fakti par kallām:
- Etiopijas kallai ir divi latīniskie nosaukumi: pēc jaunā stila Zantedeschia aethiopica, taču mēdz rakstīt arī Calla aethiopica. Zviedru dabaszinātnieks Karls Linnejs aprakstījis divas kallu sugas: purva cūkausi (Calla palustris) un Etiopijas kallu (Calla aethiopica), kuru nosauca par ričardiju (Richardia). Tomēr tāda ģints jau bija, un Richardia pārdēvēja par Zantedeschia.
- Dzimtene – Dienvidāfrika un Āfrikas tropi.
- Dabā var sasniegt pat metra augstumu.
- Latvijā pazīstamas kopš 19. gadsimta 20. gadiem, taču plašāk pie mums kallas sāka audzēt ap 1900. gadu.
- Parasti Etiopijas kallas ir žilbinoši baltas, taču mēdz būt arī šķirnes ar zaļganu triepienu apmalē, piemēram, ‘Green Goddess’.
Vecmāmiņu puķes atkal modē
Pagājuša gadsimta sešdesmito gadu fotogrāfijās vairums līgavu redzamas mini kleitiņā, ar augstu frizūru un kallu pušķi. Tīrās, lakoniskās, aristokrātiski elegantās zieda formas dēļ tās tiek asociētas ar cēlu, nevainīgu mīlestību.
Patiesībā kallas zieds ir dzeltenā vālīte, bet baltā tūta, kuru saucam par ziedu, ir seglapa.
Apmēram pirms simt gadiem Latvijā baltās kallas jeb, pareizāk sakot, Etiopijas zantedešijas, līdzīgi kā fuksijas, auga teju katrā mājā. Tagad tās ekonomisku apsvērumu dēļ audzē vairs tikai retā dārzniecībā. Taču kallu stādmateriāls ir saglabāts un ceļo no viena audzētāja pie otra. Vislabāk tās jūtas telpās ar malkas apkuri un mitru gaisu.
Noteikumi, lai ziedētu
- Kallas zied no novembra beigām līdz aprīlim, jo ir īsās dienas augi. Vislabāk ziedus veido, ja gaisma ir 10–12 stundu diennaktī. Taču, kallas apsedzot un tā dienu saīsinot, var panākt ziedēšanu sev vēlamā laikā.
- Lai kallas ziedētu, tām noteikti vajag vasarā vismaz divus mēnešus atpūsties, ievērot miera periodu. Augusta beigās vai septembrī tās ienes telpās, kur ir 16–18 grādu. Noliec visgaišākajā vietā uz dienvidu palodzes. Pakāpeniski sāc laistīt un paaugstini temperatūru līdz 18–22 grādiem. Naktī tā var būt par 4–5 grādiem zemāka, taču starpība starp dienas un nakts temperatūru nedrīkst pārsniegt 5 grādus.
- Kallas vislabāk jutīsies 85–90% gaisa mitrumā. Sausā gaisā vēlams mitrināt auga lapas. Taču, ja kalla aug siltumnīcā vai verandā, ar mitrināšanu jāuzmanās, jo zemākā temperatūrā lapas var ātri sākt pūt.
- Augšanas laikā kallas ir mitrumprasīgas. Vēlams, lai ūdens temperatūra būtu 2–3 grādus augstāka par gaisa temperatūru, proti, 22–24 grādi. Kallas laisti no augšas un pēc tam lieko ūdeni nolej, lai saknēm piekļūtu gaiss. Nedrīkst laistīt pārāk bagātīgi, lai nepūtu lapas un dzinumi, taču arī iekaltēt nav labi.
- Kallām patīk viegli skāba augsne ar pH 5,5–6. Ja laistāmā ūdens pH būs zem 5, var attīstīties dažādas sēņu slimības. Kallām nepatiks arī ūdens, kura pH ir virs 6, un pilsētas ūdensvada ūdenim tas parasti ir pāri 7. Tāpēc krāna ūdeni pirms laistīšanas noteikti vajag nostādināt. Vēlams pievienot ūdens paskābinātāju, piemēram, Vito Silva ūdens pH regulētāju.
- Kallas ir prasīgas pēc barības vielām. Augšanas periodā jāmēslo reizi nedēļā. Septembrī izmanto komplekso mēslojumu ar vidēji augstu slāpekļa saturu – 10. Sākot ar oktobri, slāpekļa devu samazini līdz 6 vai pat vēl mazāk, taču paaugstini kālija un fosfora daudzumu. Var izmantot arī šķīstošo mēslojumu, piemēram, oranžo Kristalonu. Tumšā laikā – novembrī, decembrī un janvārī –, ja nav papildu apgaismojuma, kallas mēslo retāk, reizi desmit dienās vai divas reizes mēnesī. Mēslošanu pārtrauc, ja temperatūra telpā ir 10–12 grādu vai zemāka. Atsāc mēslot, kad temperatūra ir vismaz 16 grādu.
- Vecās lapas, kas saaugušas par blīvu un vairs neveido ziedus, jāizrauj, lai augam neatņemtu spēku. Tas darāms ļoti uzmanīgi, lai neizrautu kopā ar citām lapām, jo lapu padusītēs jeb žāklītēs veidojas ziedi. Lielam augam noteikti atstāj 5–6 spēcīgas lapas. Arī kallu ziedus apsveikuma pušķim vai likšanai vāzē izrauj, jo, griešana ar šķērēm var veicināt pūšanu.
Kallas vāzē liec siltā ūdenī mazā ūdens daudzumā, lai nepūst kātu gali. Tos regulāri apgriez, jo, tiklīdz kāta gals sāks pūt, ūdens vairs nevarēs uzsūkties līdz ziedam.
Vasaras atpūtā
Kad kallas aprīļa otrajā pusē vai maija sākumā noziedējušas, sāc mazāk laistīt. Pakāpeniski nodzeltējušās lapas noplūc, atstājot trīs vidējās, lai baro sakneni. Novācot visas, kalla neziedēs tik bagātīgi vai pat nemaz. Pēc pavasara salnām jūnija sākumā kallas iznes dārzā un novieto ēnainā vietā. Ja kallas aug siltumnīcā, atstāj turpat un arī samazini laistīšanu. Pēc tam līdz pat augusta beigām par kallām vari aizmirst.
Kad un kā pārstādīt?
Tas jādara pēc miera perioda – augusta beigās vai septembrī – vidēji reizi divos trijos gados, jo gadu gaitā ziedēšana samazinās. Parasti klāt ir nākuši kādi trīs vai četri bērniņi. Jaunais augs nākamajā gadā var neuzziedēt, taču būs veselīgs un ar lielu augšanas sparu.
Podā sagatavo barības vielām bagātu augsni. Izmanto rupjas frakcijas kūdru, piemēram, Laflora KKS-NPP podu puķēm. Stādot substrātam piejauc 10 procentus granulētā perlīta vai keramzītu. Lai gan kallām patīk smaga augsne, tomēr saknēm nepieciešams gaiss. Podam jābūt pietiekami lielam. Stādiņu, kas atdalīts no mātes auga, stāda 15–18 cm diametra podā, bet lieliem augiem ērta būs mājvieta ar 19–20 cm diametru. Lielā, 30 cm diametra, podā var stādīt trīs augus.
Māla podā augs biežāk jālaista. Caur poda porām gaiss viegli piekļūst auga saknēm un iztvaiko liekais mitrums, kas tās pasargā no pūšanas. Var stādīt arī plastmasas podā, tikai jāraugās, lai augu nepārlietu.
Pirms stādīšanas izgriez visas vecās saknes un lauzuma vietas apputini ar kokogles pulveri. Kallas sakneni stādi tādā pašā līmenī, kā tas audzis jau iepriekš, līdz vietai, kur sāk veidoties lapas. Sākumā vēlams nepiebērt podu ar substrātu līdz pašai augšai, bet atstāt kādus piecus centimetrus no augšas brīvus. Augšanas laikā vēlams regulāri uzbērt svaigu substrātu, lai saknes labāk apgādātu ar barības vielām.
Kāpēc kallas nezied?
- Nav ievērots miera periods.
- Par daudz slāpekļa mēslojuma.
- Aug pārāk mazā podiņā.
- Saknenis iestādīts pārāk dziļi.
- Pietrūkst gaismas vai ūdens.
- Nepietiekams gaisa mitrums.
