Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste stāsta, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo diemžēl ir seniori un ļoti retos gadījumos, kad ugunsnelaimē gājuši bojā cilvēki, mājoklī bijis uzstādīts dūmu detektors.
«Kāpēc daudziem joprojām mājās nav dūmu detektora, lai gan tā jau vairākus gadus ir obligāta prasība? Tas ir līdzīgi kā ar citām prasībām un noteikumiem, piemēram, prasību automašīnā piesprādzēties – joprojām ir cilvēki, kas to nedara, lai gan tas ir obligāti. Mūsu pieredze diemžēl liecina sakarību – kamēr cilvēks pats nesaskaras ar nelaimi, kamēr neredz sekas tam, ka viņš prasību nav izpildījis, viņam vai nu nav motivācijas, vai nav laika un vēlmes to ievērot. Diezgan bieži ir tā – cilvēks pat dūmu detektoru ir iegādājies, taču tas paliek stāvam plauktā kastītē. Jo ikdienas skrējienā nav laika to pielikt un ļaut tam sākt strādāt. Tādas situācijas diemžēl ir. Tāpat reizēm cilvēkam detektors mājās ir, taču tam ir izņemtas baterijas, jo redziet, dūmu detektors vienmēr sākot pīkstēt, kad tiek gatavots ēdiens. Taču tam ir vienkāršs risinājums – dūmu detektors nav jātur virtuvē, bet gan guļamistabā vai dzīvojamajā istabā, kur tam ir ļoti laba un atbilstoša vieta. Līdz ar to cilvēkam detektors it kā ir, bet praktiskas jēgas no tā nav, un mēs uzskatīsim, ka detektora nav. Vēl arvien ir arī neliela daļa cilvēku, kas vispār nezina, ka mājoklī jābūt dūmu detektoram, daļai tas joprojām šķiet par dārgu, un vēl kāds uzskata, ka detektors nav vajadzīgs. Šajā ziņā apzinīgākas ir ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki, kam ir mājokļa hipotekārais kredīts, jo dūmu detektors ir viena no prasībām, kā arī tie, kam mājoklis ir apdrošināts, jo arī šeit tā ir obligāta prasība – cilvēkam jāievēro ugunsdrošības noteikumi, un tikai tad viņam ugunsnelaimes gadījumā var izmaksāt kompensāciju.»
VUGD pārstāve arī atgādina – lai dūmu detektors sāktu darboties, pietiek ar nelielu sadūmojumu, jo detektors strādā uz tādu kā fotofiksāciju. Proti, tas reaģē uz gaisa blīvuma izmaiņām, un to rada jau neliels sadūmojums. Būtiskākais dūmu detektors ir naktī, kad cilvēks guļ un guļ arī viņa oža, un tādēļ uz sadūmojumu nereaģē un gulētāju nepamodina.
Ņem vērā! Labākā vieta, kur izvietot detektoru, ir telpa, kurā cilvēks guļ, un pēc tam jau tā var būt dzīvojamā istaba, arī koridors, taču tas atkarīgs no tā, vai koridors nav savienots ar virtuvi.
Kā pārbaudīt dūmu detektoru?
Dūmu detektors var glābt tavu dzīvību, tāpēc pārliecinies, ka tas darbojas! Tas ir ļoti vienkārši lietojams, pieejams un neprasa sarežģītu apkalpošanu, turklāt ikviens var viegli pārbaudīt un uzturēt šo ierīci darba kārtībā. Vai dūmu detektors darbojas, vajadzētu pārbaudīt reizi pusgadā vai vismaz reizi gadā. Pārbaudi veic dūmu detektora lietošanas instrukcijā noteiktajā kārtībā, taču visbiežāk to dara šādi: nospiež testa pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan, tad dūmu detektors ir darbspējīgs, ja signāla nav vai tas ir vājš – nepieciešams nomainīt baterijas un atkārtot pārbaudi.
Dāvina dūmu detektorus
Lai panāktu situācijas uzlabošanos, VUGD, tāpat kā pērn, vairākus mēnešus organizē kampaņu Mājokļa drošība ir tavās rokās. Kampaņas laikā ugunsdzēsēji glābēji dala dūmu detektorus tiem, kuru mājoklī izcēlies ugunsgrēks un bijusi neliela degšana, – ugunsdzēsēji aizbrauc uz izsaukumu un darbu noslēgumā, ja cilvēks ir uz vietas un degšanas platība nav bijusi liela, uzdāvina dūmu detektoru. Kopumā tiek izdalīts ap 600 ierīču, tādējādi uzlabojot ugunsdrošības stāvokli un, iespējams, arī izglābjot dzīvības. Ja tas ir iespējams, dūmu detektoru uzreiz arī uzstāda – to dara tikai mājokļa īpašnieka klātbūtnē, saskaņojot izvietošanas vietu. Visas VUGD īstenotās aktivitātes šīs kampaņas ietvaros ir bez maksas. Līdztekus tam ugunsdzēsēji glābēji iedzīvotājiem atgādina par dūmu detektora nozīmi, darbības principiem un regulāru darbspējas pārbaužu veikšanu. Kampaņa turpināsies līdz nākamā gada vasarai, kad samazinās ugunsgrēku skaits mājoklī.