Egļu dzīvžogs jāsāk veidot jau no brīža, kad eglītes iesakņojušās un sāk dot pieaugumu. Labos apstākļos parastā egle gada laikā veido apmēram 10 centimetru garus jaunos dzinumus.
- Galveno galotni sākumā parasti neīsina.
- Uz katra pamatzara jaunā dzinuma ir galotnes pumpurs un vairāki sānu pumpuri.
- Lai egļu dzīvžogs kļūtu biezāks, ir jāpanāk lielāka jaunā dzinuma sānu pumpuru augšana. To var izdarīt, nogriežot galotnes pumpuru – samazinot dzinuma garumu uz pusi.
- Griezumu veic 1–1,5 centimetrus virs zariņa sānpumpura, kas attīstīsies kā nākamā gada jauna dzinuma galotnes pumpurs. Ja garāks attīstījies kāds jaunā dzinuma sānzars, nedaudz saīsina arī to.
- Kad eglītes ieaugas, kādā 4.–7. gadā, mēdz gadīties, ka tām pēkšņi izaug netipiski gari jaunie galotnes dzinumi – pat virs 50 centimetriem. Šos garos dzinumus vajag kārtīgi – vismaz par vienu trešdaļu – saīsināt, tiklīdz tie izauguši, lai neveidojas gari, mazzaraini posmi vainagā.
- Kad egles sakuplojušas, tās var droši cirpt ar garajām dzīvžoga šķērēm vai elektriskajām, un tad šādu dzīvžogu kopt vairs nav grūti.
- Pieaugušam kokam ir daudz jauno dzinumu, un jācērp droši. To var darīt vienreiz sezonā – gan ziemas beigās, gan vasarā, kad jaunie dzinumi jau ir izauguši. Griezt maijā un jūnijā, kad ir to intensīvas augšanas laiks, gan nebūtu labi, jo zari apgriežot sveķojas.
Ja egļu dzīvžogu regulāri cērp, koku stumbri resnumā veidojas proporcionāli savam augumam – tie nav nekādi milzeņi, kā būtu, ja egles augtu dabīgi. Taču jāpatur prātā vēl viena būtiska lieta: jebkuram augam ir zināms vecums, kad tas zaudē dekorativitāti un beidz dzīvot. Ar to jārēķinās. Tūju dzīvžogam, kas labi izskatās, mūžs ir aptuveni 30 gadu, labi koptam egļu dzīvžogam 30– 40 gadu. Bet, ja necērp, tas dekorativitāti zaudē daudz ātrāk.
Populārākie raksti