Ja šķirne ir ļoti ieņēmīga pret miltrasu un tās izplatību vēl veicina audzēšanas vietas apstākļi, tad slimība var izpausties katru gadu. Īpaši miltrasas izplatību veicina mitri un silti laikapstākļi.
Kā cīnīties pret miltrasu
- Jāgādā, lai krūmam labāk piekļūtu saulīte un vējš. Arī pats krūms jāveido, lai zarojums nebūtu pārāk blīvs. Taču pārāk intensīva apgriešana gan nederēs, jo tas veicinās intensīvu jauno dzinumu augšanu, kas ir ieņēmīgāki pret miltrasu nekā vecie zari. Vēlams regulāri nogriezt un sadedzināt bojātās galotnes. Rudenī jāsavāc un jāiznīcina nobirušās lapas un ogas, uz kurām saglabājas slimības izraisītāji.
- Nedrīkst pārmēslot ar slāpekļa mēslojumu, kas veicina pārmērīgu jauno daļu augšanu.
- Saslimšanu var aizkavēt, ja augus vairākas reizes sezonā (īpaši pēc noziedēšanas) apsmidzina ar 0,5% kalcinētās sodas un saimniecības ziepju šķīdumu, atkārtojot ik pēc 5–7 dienām. Tāpat krūmus var bieži apputināt ar koku pelniem vai apsmidzināt ar to šķīdumu, tikai jāuzmanās, lai neapdedzina lapas. Palīdz arī kūtsmēslu raudzējuma miglojums.
- No tautas līdzekļiem var derēt ķiploku izvilkums, spirta un ziepju šķīdums, zaļo ziepju, sinepju pulvera un vara vitriola šķīdums un skābas sūkalas. Smidzināšana jāveic, tiklīdz sāk parādīties pirmās slimības pazīmes, un jāatkārto vairākas reizes.