Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
6
-
0
-
1
-
0
-
Kaķi ne vienmēr aiz sajūsmas lēkās ap saimnieku vai kā citādi redzami izpaudīsies. Tikai viegla, gandrīz nemanāma astes galiņa trīsuļošana vērīgam kaķu emociju pārzinātājam vēstīs, ka mīlulis tik tiešām ir sajūsmā par saimnieka ierašanos. Vairākumam šķitīs, ka kaķis nevērīgi uzgriezis muguru un tam ir vienalga, vai saimnieks dodas prom vai atgriežas mājās.
Raugoties uz savu mīluli, nereti vēlamies uzzināt, ko viņš šai brīdī jūt. Vai ir priecīgs, vai varbūt bēdīgs? Vai nav apvainojies par mūsu ilgo prombūtni? Mājdzīvnieku īpašnieki bieži apspriež savu mīluļu emocijas, lai gan daļa zinātnieku uzskata, ka dzīvniekiem tādas vispār nepiemīt.
Kaķa garastāvokli neprotam novērtēt
Diskusijas par dzīvnieku emocionālajām spējām zinātnieku aprindās nerimst. Vieni uzskata, ka, piemēram, kaķim kā zīdītājam smadzeņu struktūra un to darbība zināmā mērā atbilst cilvēka smadzeņu darbībai. Tātad arī kaķim noteiktās situācijās izpaužas emocijas, vienīgi mēs ar viņu par tām nevaram apspriesties.
Kaķi var būt gan laimīgi, gan noskumuši, un viņi pat spēj šīs savas garastāvokļa maiņas mums izrādīt, taču citādi, nekā to dara cilvēki.
Līdz ar to kaķu saimnieki bieži nespēj novērtēt sava mīluļa emocionālo pašsajūtu, neizprot dzīvnieka uzvedību, kā arī nezina, kā rīkoties, ja kaķis, piemēram, jūtas nomākts. Nereti kaķis ģimenē ir ieņēmis tādu kā maza bērna lomu un attiecīgi arī tiek aprūpēts kā nevarīgs mazulis, tostarp arī emocionālajā plānā. «Vai pārdzīvoji, ka šodien mammīte ilgi nebija mājās?» vaicās saimniece, cerot sagaidīt, ka minka aiz prieka tūdaļ kritīs ap kaklu vai vismaz pieglaudīsies. Tomēr notiek pretējais – ar mīlestību klēpī paņemtais kaķis sabijies cenšas izsprukt no mīlošās saimnieces ciešajiem apskāvieniem, tāpēc tā aizvainoti novēršas, pārdomājot, vai kaķis maz pelnījis viņas sarūpētos gardumus.
Emocijas vai tomēr instinkti
Pretēji iepriekšminētajam, daļa dzīvnieku pētnieku tomēr apgalvo, ka mēs kļūdaini dzīvnieku instinktus piedēvējam emocijām, jo tas, ka dzīvnieks it kā pauž mums savu mīlestību, patiesībā nozīmē viņa instinktīvo vēlmi saņemt kārtējo barības devu. Savukārt bailes un agresiju izraisa pašsaglabāšanās instinkts. Vēl šķietami tādas emocijas kā rotaļīgumu vai mīlināšanos patiesībā noteic seksuālie instinkti, kas saistīti ar dzimtas turpināšanu. Toties mednieka instinkts mudina kaķi rotaļāties ar dzijas kamoliņu un veikt straujus lēcienus, kas mums šķiet kā prieka izpausme.
Zinātniskajā vidē kaķi tiek asociēti ar primitīvām emociju izpausmēm, un tie nepazīst tādas cilvēkam piemītošās abstraktas emocijas kā kauns, sēras, greizsirdība, aizvainojums u. tml.
Šādu dzīvnieku uzvedības izpausmju salīdzināšanu ar dabas ieprogrammētiem instinktiem galvenokārt skaidro zinātnieki, kuri strādā ar laboratoriju dzīvniekiem – tā uzskata pretējā viedokļa paudēji.
Emocijas nerodas pašas no sevis, tās saistītas ar konkrētu vidi un apstākļiem un ir atbildes reakcija uz tiem. Kādu gan mīlestību vai prieku var izrādīt mājdzīvnieki, kuri dzīvi pavada zinātniskajās laboratorijās? Varbūt tik tiešām prieks tiem saistās ar dienišķo barības devu, bet dusmas un citas agresijas izpausmes – ar kārtējiem zinātnieku veiktajiem dzīvniekam nepatīkamajiem eksperimentiem. Tāpēc dzīvnieku emociju aizstāvji iesaka pētīt dzīvnieku uzvedību nevis mākslīgos laboratorijas apstākļos, bet to reālajā dzīves vidē.
Kuram no polāri atšķirīgajiem zinātnieku viedokļiem pievienosies kaķu īpašnieki? Protams, ka tam, kurš apgalvo, ka dzīvniekiem, tostarp arī kaķiem, emocijas piemīt un tās nav tikai instinktu izpausmes. Mēs taču savā aprūpē neņemtu ņaudošus dārzeņus, kas līdzinās mehāniskām rotaļlietām un nespēj ar mums uzturēt emocionālu kontaktu…
Mājas kaķi – emocionāli bagātāki
Mājdzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, piemīt dažādas maņas – viņi redz, dzird, saož, sagaršo, satausta, un nereti šie maņu orgāni par apkārtējo pasauli spēj pavēstīt pat daudz vairāk, nekā to sajūtam mēs. Kaķis, piemēram, tāpat sajūt karstumu vai aukstumu, sāpes vai citas fiziskas sajūtas. Savukārt šie fiziskie stimuli izsauc psiholoģisku atbildes reakciju – pārāk liels aukstums vai karstums, sāpes raisa nepatiku un citas negatīvas emocijas. Tieši tāpat var veidoties pozitīvas emocijas, piemēram, sajūtot kāda garda ēdiena smaržu.
Mazi bērni tā priecājas par kūkām, konfektēm, saldējumu, kāpēc, lai arī kaķis nepriecātos par gardu maltīti?
Arī Čarlzs Darvins uzskatīja, ka dzīvniekiem piemīt emocijas, turklāt mājdzīvnieki savās emocionālajās izpausmēs ir patiesi radoši. Ja pavērojam, kā kaķis komunicē ar citiem kaķiem un kādas ir viņa attiecības ar cilvēkiem, tad lieliski redzams, ka saimnieks netiek pielīdzināts sugas brāļiem, bet savā ziņā tiek uzskatīts par ko vairāk. Saimnieks varbūt pat teiktu, ka kaķis viņu iecēlis Dieva vietā. Tas nozīmē, ka mājdzīvnieki spēj variēt ar savām emocijām, izpaust tās dažādā intensitātē. Saziņā ar cilvēkiem kaķi mēdz būt emocionālāki, viņi daļēji pat piesavinājušies tikai cilvēkiem raksturīgās emocijas, ko zinātnieki nodēvējuši par dzīvnieku antropomorfismu.
Mūsdienu dzīvnieku uzvedības pētnieki apliecinās, ka savvaļā mītoša kaķa emocionālā amplitūda būs daudz šaurāka par mājās audzināta kaķa emocionalitāti. Tieši tāpēc cilvēki par saviem mīluļiem labprātāk izvēlas kāda mājas kaķa atvasi, nevis cenšas piejaucēt uz ielas atrastu mežonīgu kaķēnu. Dažkārt šādu atradeni tā arī neizdodas pieradināt dzīvei kopā ar cilvēku tieši šīs emocionālās saiknes trūkuma dēļ.
Sajūtas atspoguļo ķermeņa valoda
Kaķa emocionalitāti pauž nevis viņa sejas izteiksme, kā tas ir cilvēkam, bet gan ķermeņa valoda. Par kaķa noskaņojumu var liecināt, piemēram, galvas pozīcija. Ja tā ir izstiepta uz priekšu un vēlas pieskarties saimnieka kājām – kaķis priecīgi sasveicinās. Savukārt pie muguras pieplakusi, atgāzta galva liecina par kaķa dusmām.
Arī kaķa ausis var daudz ko pastāstīt par dzīvnieka noskaņojumu. Tās spēj pagriezties par 180 grādiem, jo ausis kustina vairāk nekā 20 muskulīši. Kad kaķis atglauž ausis, nav šaubu, viņš ir saniknots un sabijies. Savukārt uz sāniem pavērstas, paceltas ausis liecina, ka kaķis ir pati uzmanība. Tāpat acu zīlītes, mute, ūsu kustība raksturo kaķa noskaņojumu.
Tomēr viens no labāk pamanāmajiem kaķa garastāvokļa rādītājiem ir aste.
Līdzās balansēšanas funkcijai tai ne mazāk nozīmīga ir komunicēšanas funkcija. Kā pīķis izslieta aste liecina par kaķa draudzīgumu, bet kaķa smaidu demonstrēs taisni izslietas astes gala trīsēšana. Savukārt, ja astes spalvas ir sacēlušās un aste nevis trīs, bet jau draudīgi šūpojas, tas nozīmē pretējo – kaķis ir sašutis un dusmīgs. Par nepārliecinātu garastāvokli vēsta arī jautājuma zīmē izliekts astes gals, bet paralēli zemei pacelta aste signalizē par bailēm un tām sekojošo agresivitāti. Kaķa nervozitāti nepārprotami apliecina astes svaidīšana no vieniem sāniem uz otru. Dažkārt šāda nervozitāte liecina par drīzu uzbrukumu.
Emocijas gan iedzimst, gan veidojas
Zinātnieki ir daudz paveikuši, lai noskaidrotu, kā tieši emocijas veidojas un kā tās izsauc ķermeņa atbildes reakciju uz ārējo pasauli. Smadzeņu neironi (nervu šūnas) nosaka šo ķīmisko un elektrisko impulsu pārraidi, tāpēc eksperimentāli izdevies pierādīt, kā dažādas smadzeņu daļas ir saistītas ar emocionālajām izpausmēm, piemēram, prieku, dusmām, bailēm. Pievienojot speciālus elektrodus mājdzīvnieku smadzenēm, izdevies pierādīt, ka tās reaģē uz noteiktām emocijām tāpat kā cilvēka smadzenes. Arī farmakoloģijas zinātnes pārstāvji spējuši pierādīt, ka ne tikai cilvēku emocionālās izpausmes var ietekmēt ar dažādām ķīmiskām vielām.
Arī dzīvniekiem ar medikamentu palīdzību iespējams nomākt depresiju, trauksmi, izraisīt eiforiju u. tml. Tātad viņiem šādas emocijas pastāv.
Savukārt ģenētikas nozares pārstāvji veic pētījumus, lai noskaidrotu, vai dzīvnieku uzvedība ir noteikta jau gēnu līmenī un kurš gēns ar kādu uzvedības un attiecīgi arī emocijas izpausmi ir saistāms. Tā, piemēram, vieni uzskata, ka arī emocijas smadzenēs jau ir ģenētiski ieprogrammētas. Savukārt citi domā, ka emocionālā attīstība rodas ar laiku, gūstot pieredzi komunikācijā ar citiem sugas brāļiem un cilvēkiem, kas nozīmē, ka, piemēram, mājdzīvniekam, tostarp arī kaķim, emocijas dzīves laikā var iemācīt.
Etoloģijas (mācība par uzvedību) un neirobioloģijas pārstāvji tāpat apstiprina dzīvnieku emociju esamību, turklāt nenoliedz daļēju to ģenētisko pārmantojamību. Tā eksperimentos ar putnu mazuļiem, kuri vēl nekad savā mūžā nebija redzējuši vanagu, konstatēja, ka putnus pārņēma bailes un satraukums, redzot vanaga siluetu, bet tie bija pilnīgi vienaldzīgi, kad demonstrēja cūkas siluetu.
Kaķu plašā emociju gamma
Zinātnieki, kuri iestājas par dzīvnieku emocionalitāti, uzsver, ka viena no spēcīgākajām emocionālajām izpausmēm ir prieks.
- Kaķim prieks izpaužas spēlējoties un pateicīgi murrājot, kad tas saņem saimnieka glāstus. Eksperimentos pierādīts, ka prieka izpausmes saistītas ar tā dēvētā laimes hormona dopomīna izdalīšanos kaķa organismā.
- Tāpat apstiprinājies, ka dzīvnieki spēj izjust sēras un skumjas, it īpaši, kad iet bojā pēcnācēji vai vecāki. Arī pēc mazuļu atņemšanas kaķene vairākas dienas var sērot, skaļi ņaudot un saucot savus mazuļus. Tomēr ne jau visi dzīvnieki savas skumjas vai prieku pauž vienādi. Tāpat kā cilvēki atšķirīgi reaģē un pauž savas emocijas, tā arī dzīvnieku pasaulē katrs indivīds var izpausties atšķirīgi.
- Kaķim var piemist arī tādas emocijas kā riebums – it īpaši, ja netiek regulāri tīrīta viņa tualete, barības vai ūdens trauks. Savukārt vilšanās izjūta pārņems kaķi, ja viņš nesagaidīs saimnieka glāstus, neīstajā brīdī ielēcis tam klēpī vai karstākajā darba laikā nosēdies uz datora tastatūras. Ja bērns par šādu atraidījumu izplūstu asarās, tad kaķis savu neapmierinātību var izpaust ar sāpīgāku kodienu saimnieka kājā.
- Novērota arī kaķu greizsirdība, it īpaši, ja mājās uzradies kāds cits saimnieka mīlēts radījums – vai tas būtu kucēns vai cilvēkbērns. Greizsirdība var izpausties agresīvā uzbrukumā, tāpēc nav ieteicams zīdaini bez uzraudzības atstāt vienā telpā pat ar izteikti mīlīgas dabas kaķi. Kaķis lieliski pamanīs, ka jaundzimušais tiek pabarots pirmais un, iespējams, ar gardāku cienastu. Jaunais iemītnieks var dabūt trūkties no greizsirža.
- Kaķiem piemīt arī vainas izjūta un kauns, jo tie spēj apzināties, ka dara ko aizliegtu, piemēram, čiepj no galda kārumus. Šādi notikuma vietā pieķerts kaķis spruks prom pat bez saimnieka skaļas sašutuma paušanas, tā pierādot, ka labi apzinās savu pastrādāto nedarbu. Tiesa, pēc pāris minūtēm viņš par savu nedarbu jau būs aizmirsis, tāpēc tad vairs arī kaunināšana nelīdzēs.
Vai kaķiem piemīt humora izjūta un tie prot smaidīt? Vērīgs saimnieks noteikti būs pamanījis, ka dažkārt viņa pieaugušais mīlulis uzvedas kā klauns – lēkā un ākstās kā dažus mēnešus vecs kaķēns. Ja ne par humora izjūtu, tad par dauzonīgu kaķa noskaņojumu gan var runāt. Tāpat pieredzējis saimnieks pēc kaķa acu izteiksmes spēs pateikt, kad mīlulis skumst un kad jūtas priecīgs un možs. Bet kaķa smaidu demonstrē viņa astes kustības!
Bieži, runājot par emocijām, tiek uzsvērts, ka tās saistītas ar spēju paredzēt nākotnes notikumus. Vai tad, piemēram, kaķis spēj domāt par nākotni? Izrādās, var gan, jo kaķiem piemīt lieliska laika izjūta un, ja saimnieks mēdz pārnākt mājās noteiktā laikā, tad jau kādu brīdi pirms saimnieka pārnākšanas, kaķis var sākt izpaust savu prieku par gaidāmo tikšanos.
Kaķi nemīl hierarhiju
Tomēr jāatceras, ka kaķi nav mazi, pūkaini, četrkājaini un astaini cilvēciņi, kuriem ir pienākums mūs mīlēt un vienmēr izrādīt mums pateicību. Kaķi tik tiešām spēj izjust mīlestību un paust pateicību, taču citādi, nekā mēs to sagaidām vai arī kā to pauž, piemēram, suņi.
Dažkārt arī urinēšana uz saimniekam piederošiem priekšmetiem ir mīlestības apliecinājums, jo tā kaķis cenšas saimnieka smaržu sapludināt ar savējo.
Atšķirībā no suņiem, kuri ir bara dzīvnieki un pakļaujas noteiktai bara hierarhijai, kaķu sociālā sistēma ir būvēta citādi. Kaķiem neeksistē šī stingrā rangu sistēma, kur vieni pakļaujas citiem. Lai gan savvaļā novērojamas kaķu kolonijas, viņus vieno barības ieguves vieta – teritorija un medības tajā –, bet citādi katrs kaķis ir pats par sevi. Tāpēc attiecībās ar cilvēku viņš nemīl pakļaušanos, bet sagaida no mums draudzīgumu, rotaļīgumu, tai pat laikā savstarpējo neatkarības robežu ievērošanu. Kaķa emocionalitāte izpaužas skrāpēšanā, murrāšanā, vieglā rokas kodīšanā, galvas un sānu berzēšanā, pat dibena pavēršanā pret saimnieku, jo tā savu paļāvību mātei pauž mazi kaķēni.
Dažkārt arī urinēšana uz saimniekam piederošiem priekšmetiem ir mīlestības apliecinājums, jo tā kaķis cenšas saimnieka smaržu sapludināt ar savējo. Savukārt cilvēki to uzskata par kaķa ļauno atriebību, protestējot par ilgstošo saimnieka prombūtni.
