Vienam smukam un iekārotam krūmam nauda vienmēr atradīsies, un to var nopirkt arī no profesionāla stādu audzētāja. Bet, ja gribas iestādīt garu dzīvžogu vai krūmmelleņu vai melno plūškoku dārzu un vajag vairākus desmitus vai pat simtus stādu, arī jāmaksā par tiem būs desmiti un pat simti eiro… Tāpēc tiešām vērts pamēģināt izaudzēt stādus pašiem.
- Koksnainie spraudeņi nav cimperlīgi. Protams, arī koksnainajiem spraudeņiem vajag mitrumu, taču kopumā tie ir daudz pacietīgāki nekā lapainie, kuriem ļoti svarīgs ir mikroklimats – augsnes un gaisa mitrums, temperatūra, vēdināšana. To visu nav viegli nodrošināt, ja stādu aptekalēšana nav galvenā nodarbošanās.
- Spraudeņus stādu audzēšanai mājas kārtībā pavasarī var dabūt vai nu no sava, vai kaimiņa dārza. Ja dārzā aug viens kupls hortenziju krūms, no tā var izaudzēt stādus veselam dzīvžogam. Turklāt vecajai hortenzijai netiks nodarīts pāri, jo ziedus tā raisīs uz jaunajiem – šāgada – dzinumiem. Savukārt kaimiņa dzīvžogs ļoti noder, piemēram, tūju spraudeņu iegūšanai. Ja kaimiņš līdzina tūju dzīvžoga augšpusi, tad nogrieztie dzinumi būs ideāls izejmateriāls spraudeņiem.
- Pavasarī spraudeņi apsakņojas daudz enerģiskāk nekā vēlāk vasarā. Piemēram, tūju šķirnes ar dzeltenīgām skujām vēlāk apsakņojas daudz sliktāk nekā pavasarī. Īsumā var teikt tā: pavasaris ir visaktīvākais augšanas periods. Daba mostas, un arī spraudenis, kas iestādīts martā, divos mēnešos pagūs izdarīt to, ko aprīlī stādītais līdz rudenim.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Kā sagatavot spraudeņus?
Skuju kokiem
- Spraušanai izvēlas augšējos dzinumus – tie labāk ieaugas un spēcīgāk aug. Tāpēc ļoti noderīgas ir, piemēram, tūju galotnītes, ko apgriež, lai nolīdzinātu dzīvžoga virspusi. Ja galotnīšu nepietiek un jāņem arī apakšējie sānu dzinumi, tad jāizvēlas saules pusē augušie, kas ir resnāki un kuplāki.
- No zara ar rokām atrauj mazos zariņus spraušanai. Spraudeņiem izvēlas glītus, simetriskus, ne pārāk garus, bet pēc iespējas resnākus zariņus – tad arī jaunie augi būs spēcīgi un tiem veidosies skaista, kompakta forma. No pārāk gariem spraudeņiem nereti izaug kroplīgi stādi.
Labāk raut ar rokām, nevis griezt, jo spraudenis no zara atraujas kopā ar paresninātu mezgliņu. Šis mezgls jeb pēdiņa ir ļoti vajadzīgs, jo tieši tajā visvairāk uzkrājas barības vielu rezerves un visaktīvāk veidojas jaunās saknītes. Ja nogriež dzinumu virs pēdiņas, tas ir ļoti tievs. Ar šķērēm aplīdzina spuraino mizu, kas līdz ar spraudeni atrauta no zara.
Padoms! Spraudeņiem, kas uzmanīgi atrauti, saglabājot pēdiņu jeb paresninājumu, saknes veidojas labāk nekā grieztajiem.
Lapu krūmiem
- Ņem resnākos pagājušā gada dzinumus bez sānzariem – tie augs visaktīvāk. No krūma var nogriezt visu pagājušā gada dzinumu, kas dažkārt var būt pat metru garš.
- Novērtē, vai nav apsaluši dzinumu gali, un nogriež bojāto daļu. Par sala bojājumu liecina tumša miza un tumša koksne, dzinumu pārgriežot. Īpaša uzmanība jāpievērš jutīgākajām sugām – tādām kā forsītijas, veigēlas, vīteņsausserži. Dzinumu gali var apsalt arī citām, mazāk jutīgām sugām, ja iepriekšējā vasarā tie pārāk dāsni mēsloti ar slāpekli un rudenī nav spējuši nobriest un pārkoksnēties.
- Dzinumu sadala 10–15 centimetru garos spraudeņos. Izmanto tikai dzinuma vidusposmu, neņem ne pašu augšējo, tievāko, ne arī pašu apakšējo daļu. Jāraugās, lai katram spraudenim būtu vismaz viens pumpurs (ja pumpuri izkāroti pamīšus) vai pumpuru pāris (ja tie izvietoti pa pāriem). Pumpuriem jābūt spraudeņa augšgalā.
Augšgalu nogriež taisni – aptuveni centimetru virs pumpura. Vai zemāk ir vēl citi pumpuri, tas nav svarīgi.
Jāskatās, lai pumpuri būtu apaļīgi, veseli un dzīvi. Ja pumpuri ir mehāniski savainoti, izskatās sakritušies un nedzīvi, šo dzinuma fragmentu labāk uzreiz izmest.
Nereti spraudeņa apakšgalu iesaka griezt slīpi, taču slīpais griezums īsti noder tikai tam, lai būtu vieglāk spraudeni iespraust zemē. Turklāt slīpai griešanai vajadzīgs ļoti ass dārznieka nazis. Pieredze liecina, ka pavasarī tikpat labi kā slīpi grieztie ieaugas arī taisni grieztie spraudeņi. Tāpēc var griezt arī ar labām, ļoti asām dārza šķērēm, kas nesaspiež dzinumu. Ārzemju stādaudzētavās pat var vērot, kā lielus zaru saišķus sagarina ar zāģi.
Kur spraust?
- Kasetē vai podiņā. Katram spraudenim labāk atvēlēt savu telpu – šūnu kasetē vai podiņu –, nevis spraust visus vienā kopējā kastītē, jo tur tiem citam ar citu kopā saaug saknes, un sadalot un pārstādot daļa sakņu notrūkst. Ja katram spraudenim ir sava vieta, sakņu kamoliņš veidosies netraucēts un netraumēts. Stādaudzētavā parasti sprauž kasetēs – lai aizņem mazāk vietas un ērtāk visus kopā aplaistīt –, bet mājās var spraust arī uzreiz podiņā. Ja sprauž kasetēs, izvēlas pēc iespējas dziļākas, vismaz 7 centimetrus. Podiņus – sākot no 7,5 × 7,5 cm līdz 11 × 11 cm, t. i., litrīgajiem.
- Kūdras substrātā. Spraudeņu apsakņošanai parasti neizvēlas dārza zemi, jo tajā var slēpties visvisādas infekcijas, bet gan pēc iespējas tīrāku, pat sterilu substrātu. Svarīgi, lai tas būtu gaisa caurlaidīgs un labi uzsūktu mitrumu. Var izmantot kūdru, kas sajaukta ar mizu mulču, skalotu granti vai perlītu. Svarīgs ir arī pH līmenis jeb augsnes skābums. Ja sprauž lapu krūmus, augsnes skābumam jābūt 5,5, bet skujkokiem, rododendriem un viršiem vajag skābāku reakciju – 3,5.
Kasetē vai podiņā iepilda sausu augsni un nedaudz pieblīvē. Ar podiņu var uzsist pa galdu, lai augsne tajā sablīvējas, vai arī vienkārši ar roku pielīdzināt augsni līdz trauka malām. Pēc tam augsni lēnām laista un piesūcina ar ūdeni, lai tā nosēžas. Strauji liet nevajag, lai augsne nesablīvējas par daudz. Taču tai jābūt tādai, kurā spraudeņi turas stingri. Ja substrāts būs par irdenu, spraudeņi izgāzīsies. Pārāk irdens substrāts arī slikti saglabā mitrumu.
Kā spraust?
- Skuju kokus sprauž apmēram 2–3 centimetrus dziļi. Pirms spraušanas no šīs spraudeņa daļas noplūc skujas. Ja spraudenis ir par lielu un labi neturas zemē, to var apgriezt, taču īsti labi tas nav, jo katra rēta tomēr paver ceļu infekcijai. Labāk pameklēt mazākus spraudeņus.
- Lapu koku un krūmu koksnainos spraudeņus sprauž dziļāk – līdz augšējam pumpuram. Uzmanīgi jāskatās, kur ir spraudeņa augša, kur apakša, lai neiespraustu otrādi. Augšējo pumpuru atstāj virs zemes, lai plaukstot netiktu traumētas lapas un jaunie dzinumi.
- Sprauž vertikāli. Grāmatās var izlasīt arī, ka jāsprauž slīpi, jo tad būs vairāk vietas, kur veidoties saknēm. Taču Varis šo metodi neiesaka, jo tad arī stāds aug vairāk uz vienu pusi un vēlāk to nemaz nevar taisni un skaisti iestādīt podā. Tāpēc – jo sevišķi tad, ja sprauž lielākā podā, – jāsprauž taisni un pašā vidū, lai saknes var augt simetriski uz visām pusēm. Ja substrāts ir labi sagatavots, tas pat nav jāpiespiež kā stādot, pietiek, ja spraudeni vienkārši iesprauž. Taču katram pašam jāizmēģina, līdz rokās rodas sajūta, ka nu ir labi un pareizi.
Ko darīt tālāk?
- Pats svarīgākais ir nodrošināt augsnē pastāvīgu mitrumu. Tāpēc tas laiku pa laikam jāpārbauda un jāaplaista. Ja spraudenis ir podiņā, tam var uzlikt stikla burciņu vai glāzi – tas palīdzēs saglabāt mitrumu ne tikai augsnē, bet arī gaisā.
- Tā kā skujeņu spraudeņiem ir lapas (skujas), no tām var iztvaikot mitrums un spraudeņi var apdegt saulē, tāpēc tiem nepieciešams noēnojums. Skujkokus neliek tiešos saules staros, un burciņu no ārpuses var nokrāsot ar gaišu krāsu vai krītu. Var arī izskalot ar krīta ūdeni, un arī tas jau būs ēnojums, kas mazina gaismu. Dēstu kaseti var piesegt ar piena plēvi – kaut vai ar baltu iepirkumu maisiņu.
- Spraudeņu apsakņošanai vajadzīgs siltums – ideāli būtu 18 grādu, bet sākumā var būt arī mazāk. Saspraustos spraudeņus sākumā itin labi var turēt istabā uz palodzes un vēlāk, kad kļūs siltāks, pārvietot uz siltumnīcu.
- Saknes būs izaugušas pāris mēnešos. Ar lapu krūmu spraudeņiem ir vienkāršāk – kad sākt augt dzinumi virs zemes, tad skaidrs, ka tie ir iesakņojušies. Skujeņi sākumā neko daudz nemainās, reizēm tikai saknītes, kas parādās kasetes apakšpuses caurumos, liecina, ka tie ieauguši. Tomēr skaidrs – ja spraudeņi pēc diviem mēnešiem dzeltē, nolīkst, izskatās apvītuši, tad tie nav ieauguši. Ieaugušie izskatās stalti un mundri.
- Ja spraudeņi martā sasprausti kasetēs, maija beigās vai jūnijā tie jau būs gatavi stādīšanai podos. Litra podā iestādīts stāds var dzīvot līdz nākamajam pavasarim. Stādus no kasetes var arī nepārstādīt podā, bet safrēzētā, labi sagatavotā dobē – 20 centimetru citu no cita – gadu paaudzēt laukā, un nākamajā pavasarī stādīt īstajā vietā.
Sāc martā!
- Zarus spraudeņiem griež martā vai aprīļa sākumā, kamēr pumpuri vēl nav sākuši plaukt.
- Spraudeņus nedrīkst iekaltēt, tāpēc vislabāk tos griezt tieši pirms spraušanas. Dažas dienas var turēt, ierušinātus mitrā kūdrā vai satītus mitrās avīzēs.
- Kad spraudeņi pārstādīti podiņā, tos var sākt mēslot ar vieglas koncentrācijas katram piemērotu mēslojumu.
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva