Atbild Andris Kiršentāls, agronoms, uzņēmuma Kurzemes sēklas vadītājs.
Labāk ziemas sīpolus būtu stādīt rudenī kā sīksīpoliņus, jo tad ražu varēs ievākt agrāk, jau ap nākamā gada Jāņiem. Bet, ja nu gadījies ievākt sēkliņas, tad tās ir jāizžāvē un jāsēj agri pavasarī – vai nu dēstu kasetē (1–1,5 cm dziļi jau februārī, martā) vai dārzā saulainā vietā, barības vielām bagātā, auglīgā zemē.
Sējot dēstu kasetē kādā no sēšanai paredzētiem substrātiem, ātrāk uzzināsiet, vai jums izdevies ievākt sēkliņas ar labu dīdzību vai arī gadījies, ka tās nav pilnībā nobriedušas un nesadīgs vispār, kā arī, sējot iekštelpās, nebūs nemitīgi jācīnās ar nezālēm.
Sēkliņām vajadzētu uzdīgt 15–30 dienu laikā. Sīpola sēklu apvalks ir diezgan ciets, tādēļ tās uzskata par lēni dīgstošām. Paaugušos dēstus izpiķē dobē ar 5–10 cm lielām atstarpēm. Atkarībā no šķirnes, kurai jums būs sanācis ievākt sēklas, sīpolu veģetācijas periods vidēji varētu ilgt no 90 dienām agrākajām līdz 130 – vēlākajām šķirnēm.
Tālāk, skatoties pēc iegūto sīpoliņu izmēriem, varat pieņemt lēmumu, ko iesākt ar izaudzētajiem sīpoliņiem. Lielākos var izmantot pārtikā, bet mazākos – līdz 20 mm – pēc vismaz četru nedēļu turēšanas vēsumā (7–13 grādos, lai paātrinātu miera perioda pārtraukšanu un palielinātu augšanas enerģiju) var stādīt dobē rudenī, tādā veidā atgriežoties pie ziemas sīpolu audzēšanas, izmantojot sīksīpoliņus.