Kamēr alpu vijolīte jeb ciklamena zied, tai vispiemērotākā vieta būs palodze vēsā un gaišā telpā. Optimālā gaisa temperatūra, kas augam patiks, ir 12–14 grādu. Jāuzmanās ar laistīšanu, jo, ja to pārlej un ja vēl ūdens trāpa uz sakņu bumbuļa, kamēr tas ir mazs, tas būs pagalam – sāks pūt. Par pārlaistīšanu alpu vijolīte ziņo, nolaižot lapas uz leju. Jālaista tikai tad, kad augsnes virskārta ir apžuvusi. Lai gan arī pamatīga iekaltēšana alpu vijolītei nepatīk.
Mājās alpu vijolītes var ik pēc divām nedēļām pabarot ar šķīstošo mēslojumu Vito. Noziedējušos ziedus vai nodzeltējušās lapas nevis nogriez, bet izrauj, lai pie sakņu bumbuļa nepaliek nekas lieks, kas varētu pūt. Ko tālāk? Maijā, kad alpu vijolītēm sāk dzeltēt un krist lapas, tās gatavojas miera periodam. Tad to nevajag laistīt, tikai šad un tad.
Ja ir dārzs, alpu vijolītes podiņu iznes ārā un ieroc zem kāda krūma – tai patīk pusēna.
Ja dārza nav, kailo sakņu bumbuli var glabāt arī telpā, ēnainā vietā. Īpaši nelaisti, tikai tik daudz, lai neiežūst pavisam.
Jūlija beigās, augustā, kad atkal sāk parādīties jaunas lapiņas, alpu vijolīte jāpārstāda jaunā augsnē. Nopērc veikalā speciāli sagatavoto augsni vai bagātinātu kūdras substrātu – Nacionālajā botāniskajā dārzā izmanto Lafloras Kaigu kūdras substrātu KKS-2, kam piejaukts tikpat daudz podu puķēm domātā substrāta KKS-NPP un KKS-PP. Vai arī – paņem dārza augsni un piejauc klāt vairāk nekā pusi komposta.
Jāstāda nedaudz lielākā podā (tā, lai ap sakņu bumbuli paliek brīva 2 centimetrus plata augsnes maliņa), tad mēslo un pirms salnām ienes podiņu ar alpu vijolīti gaišā, vēsā telpā, un gaidi, kad tā no jauna krāšņi uzziedēs. Stādot trešdaļai sakņu bumbuļa jāpaliek virs augsnes. Alpu vijolītēm patīk rasināšana, tad tās labāk ieaugas un veido ziedpumpurus.