Asparāgs ir sazarots augs ar nokareniem dzinumiem, ko klāj filoklādiji (saplacināti, lapām līdzīgi zariņi) pieder liliju dzimtai, un tā dzimtene ir Dienvidāfrika. Tas zied sīkiem, baltiem, smaržīgiem ziediņi, pēc tam veidojas sarkanas odziņas, kas ir indīgas. Populārākie ir Šprengera (A. densiflorus), smalkais jeb sarveida (A. setaceus) un sirpjveida asparāgs (A. falcatus). Pats vārds asparagos grieķu valodā nozīmē sparģelis, tāpēc tos sauc arī par istabas sparģeļiem. Un vēl tos dēvē par laumas slotām.
Asparāgam patīk saulainā vietā. Temperatūras ziņā tas nav izvēlīgs, vienīgi ziemā tas labāk gribētu atrasties vēsākā telpā. Laista, kad augsne izkaltusi. Ziemā asparāgam mitruma vajag mazāk, jo ziemā augam ir miera periods. Mēslo reizi mēnesī. Lai asparāgs nebūtu pārāk spurains, tā frizūru palaikam aplīdzina. Tas ir jārasina, citādi birst lapiņas. Auga izskatam šad tad par labu nāk remdena duša – noskalojot putekļus, nobirst vecās lapiņas. Pārstāda pavasarī ik pēc 2–3 gadiem, cenšoties netraumēt sakņu sistēmu (tām ir gumveida barības tvertnes). Izvēlies palielu podu, jo augam ir daudz sānu dzinumu. Pavairo ar ceru dalīšanu un sēklām.