Kā reaģēt uz kārpām, pumpām, bumbulīšiem?

Aizdomīgi, biedējoši veidojumi uz vai zem mīluļa ādas lielākoties it kā rodas pēkšņi. Pareizāk gan būtu teikt, ka saimnieks ko tādu tikai pamana negaidīti – ierauga vai satausta, kad dzīvnieku samīļo, kopj viņa kažoku –, jo reti kurš savu suni vai kaķi rūpīgi izmeklē katru dienu. Diemžēl nepatīkamais atklājums var sagādāt gan raizes un neplānotus tēriņus saimniekam, gan smagas dienas mīlulim.

Novēro un parādi dakterim

Dažāda izskata un lieluma kārpas, kunkuļi, bumbuļi un vēl citādi veidojumi dzīvniekiem nav nekas neparasts. Ne vienmēr tas, kas izskatās biedējoši, ir mīlulim ļoti bīstams, reizēm tas pēc mēneša vai diviem samazinās vai pat pazūd pavisam. Un otrādi – pavisam nevainīgs veidojums galu galā var izrādīties tikai aisberga redzamā virsotne, kad slimība jau pārņēmusi visu organismu. Tāpēc jebkuram aizdomīgam veidojumam, kas dzīvniekam radies, jāpievērš īpaša uzmanība, apdomājot, kad tas varēja rasties, vai tam nav saistība ar kukaiņu dzēlieniem vai kādiem notikumiem mīluļa dzīvē, piemēram, sasitumu, iepriekš gūtu brūci. Tiesa, lielākā daļa veidojumu rodas it kā bez jebkāda iemesla.

Ar katru pumpu pie daktera nav jātraucas, taču jebkurš veidojums veterinārārstam noteikti ir jāparāda, dažas dienas vai pāris nedēļu pirms vizītes pavērojot, vai tas izmainās, vai ir sāpīgs, kā dzīvnieks uz to reaģē. Veterinārārsts Agris Ilgažs uzsver, ka diagnozes noteikšanā saimnieka sākotnējiem novērojumiem ir neatsverama nozīme, bet risinājums gan jāatstāj speciālista ziņā. Diemžēl klīnikās netrūkst gadījumu, kad uz savu roku ārstēts dzīvnieks dakteru rokās nonāk par vēlu un vairs nav glābjams.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Teātris

Par gada labāko teātra aktrisi atzīta Māra Mennika

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Iespējams, mīlulis uz klīniku laikus netiek vests, baidoties, ka gaidāma operācija ar narkozi. Taču tik naski uz griešanu veterinārārsti nemaz nav.

Vispirms veidojumu turpina novērot, vai nedēļas, mēneša laikā tas neizmainās un nesāk strauji augt. Kosmētiska iemesla dēļ vien to neiesaka likvidēt, pat ja saimniekam nesmukā kārpa uz suņa deguna ļoti nepatīk. Lēmumu par ķirurģisku risinājumu pieņem, apsverot, vai veidojums tiešām dzīvniekam ir bīstams vai arī ikdienā īpaši traucējošs. Dažkārt veterinārārstam pat ļoti grūti izšķirties – operēt vai labāk tomēr ne. Piemēram, ja pusgada laikā bumbulītis zem ādas izaug līdz rieksta lielumam, tad kādu laiku stāv uz vietas, pēc tam izaug līdz olas apmēriem un atkal apstājas. Lēmumu, kā tālāk rīkoties, palīdz pieņemt laboratoriski izmeklējumi.

Divējādu analīžu iespējas

Noderīgas ir divas dažādas laboratoriskas metodes. Lielākajās klīnikās uz vietas veic citoloģisko analīzi. Tai nepieciešamo audu paraugu no aizdomīgās vietas paņem ar injekcijas adatas palīdzību. Apskatot mikroskopā, var noteikt, vai parauga šūnas izskatās aizdomīgas (vairāk uz ļaundabīgu pusi) vai arī skaidri redzams, ka tās ir no saistaudiem, taukaudiem un liecina vien par iekaisumu un citām ne tik bīstamām lietām. Citoloģiskā analīze nedod pilnvērtīgu diagnozi, šī ir tikai provizoriska metode, bet tomēr tā ļoti palīdz izvēlēties tālāko rīcību. Izmeklējums prasa pusstundu līdz trim stundām atkarībā no tā, kādi palīgmateriāli nepieciešami. Parauga noņemšanai nav vajadzības izmantot narkozi, un arī maksa nav pārāk liela.

Sarežģītāka un precīzāka diagnostikas metode ir histoloģiskā analīze. Parasti tajos gadījumos, kad citoloģiskās analīzes rezultāts modinājis aizdomas par iespējamu ļaundabīgu audzēju, šis ir nākamais izmeklējums. Tas, protams, ir arī dārgāks. Turklāt jārēķinās, ka paraugu paņemšanai lielākoties nepieciešama anestēzija. Atbilde nebūs gatava uzreiz, tikai pēc nedēļas vai desmit dienām, taču tā viesīs skaidrību, vai kārpa vai cits veidojums tiešām ir ļaundabīgs. Šo analīzi veic Veterinārmedicīnas izglītības centra klīnikā Jelgavā, bet paraugu izmeklējumam var paņemt un turp nosūtīt jebkurš veterinārārsts.

Kam veidojumi rodas biežāk?

Dažādi veidojumi uz un zem ādas suņiem sastopami biežāk nekā kaķiem. Nav zinātniski pamatotu datu, ka kādai konkrētai šķirnei būtu ļoti izteikta nosliece uz tiem, tomēr daktera Ilgaža 20 gadu pieredzē ir radušies daži novērojumi.

Piemēram, kārpas salīdzinoši biežāk mēdz būt kokerspanieliem, taukaudu bumbuļi – retrīveriem un labradoriem, savukārt saistaudu veidojumi lielākoties raksturīgi smagsvara suņiem.

Dzīvnieka veselība vienmēr ir ļoti atkarīga no apstākļiem, kādos viņš dzīvo, barības, iespējām pietiekami izkustēties. Laba kopšana ne vienmēr ir garants ļoti labai veselībai, proti, ja sunim sagādāti pārāk sterili apstākļi, rodas lielāka iespējamība iedzīvoties kādos veidojumos. Bezšķirnes dzīvnieki, kas pēc sirds patikas izskrienas pa āru un jau paaudzēs izgājuši dabiskās atlases pārbaudījumus, ir krietni neuzņēmīgāki un veselīgāki nekā šķirnes dzīvnieki.

Kaķiem bumbuļi un sacietējumi parādās ļoti retos gadījumos, toties samērā bieži sastopamas dažāda veida kārpas, īpaši to var teikt par šķirnēm ar plakanajiem purniņiem – persiešiem, eksotiem.

Kārpas jeb papilomas

Dzīvniekam var parādīties viena vienīga neliela kārpiņa uz deguna, lūpām vai jebkurā citā vietā, bet var arī sarasties desmitiem pa visu ķermeni. Visai populāra ir teorija, ka kārpas izraisa vīruss, bet tas joprojām nav simtprocentīgi pierādīts. Tā kā vīrusi ir ļoti lipīgi, no viena slima dzīvnieka vajadzētu inficēties arī citiem, kas nonāk ar viņu ciešā kontaktā, taču praksē tā vis nenotiek.

Kārpu pastiprinātu veidošanos saista ar novājinātu imūnsistēmu.

Organismu spēcinoša ārstēšana vairumā gadījumu tiešām arī palīdz – jaunas kārpas vairs neveidojas. Jau izaugušo, kamēr vien tā neizmainās un netraucē dzīvniekam, iesaka neaiztikt. Gadās, ka kārpa ar laiku sažūst un pazūd. Dažreiz gan nākas tās regulāri noņemt, piemēram, Agra Ilgaža pacientu lokā ir kāds kaķis, kurš no kārpām netiek vaļā jau gadus piecus. Tās tiek noņemtas reizi vai divas gadā, diemžēl vietā izaug jaunas. Arī imunitātes stiprināšana nav devusi vēlamo rezultātu.

Kārpiņas, kas parasti pazūd pašas no sevis, reizēm rodas kucēniem. Veterinārārsti tās mēdz dēvēt par jaunības kārpām, jo gada vecumā sunim tās pazūd, kā nebijušas. Arī šos veidojumus, katram gadījumam, saimniekam vajag pavērot, taču, ja tie īpaši nemainās un kucēns nesakasa, radot iekaisumu, tad lielam satraukumam nav iemesla.

Mīluļu saimnieki parasti uzskata, ka kārpas ir ļoti mazi veidojumi. Tāds priekšstats vairāk saistīts ar biežāk sastopamajām nelielajām papilomām, kādas mēdz būt cilvēkiem. Taču kārpas var būt arī ļoti lielas. Reizēm ar vizuālo apskati īsti nemaz nevar noteikt, kuras ir nekaitīgas un kuras tādas tikai izskatās. Piemēram, ļaundabīgā melanoma arī var izskatīties pēc nevainīgas kārpiņas. Tāpēc dažkārt ieteicams ņemt talkā laboratoriskus izmeklējumus.

• Var noderēt! Pret kārpām ir arī kāda tautas metode – sajauc cūku taukus ar joda šķīdumu spirtā un kārpas divreiz dienā apsmērē. Taču, iekams šo ziedi gatavot un smērēt, vajadzētu gan pakonsultēties ar veterinārārstu, lai nerastos lieki sarežģījumi.

Iekaisis matu sīpoliņš

Ja dzīvniekam uz ādas parādījušies nelieli sarkanīgi bumbulīši, visticamāk, tas būs matu sīpoliņa iekaisums. Biežāk to novēro karstā laikā. Tādos gadījumos parasti sīpoliņā ir iekļuvusi stafilokoka infekcija, un, ja mīlulim ir pazemināta imunitāte vai organismā sākušies alerģiski procesi, var izveidoties iekaisums. Kad tas skar vairākus matu sīpoliņus, rodas plašāks un lielāks iekaisums, un šajā vietā izveidosies sabiezināta āda. Vienmēr dzīvnieks jāparāda dakterim, nevajag gaidīt, kad slimība pati pāries. Izmantojot pareizu ārstēšanu, ar šīm pumpām tiek galā ātri. Vien jārēķinās, ka ap iekaisušo vietu vajadzēs noskūt apmatojumu, lai zāles labāk iedarbotos.

Gan suņiem, gan kaķiem var gadīties strutaina pumpa, kas jau nogatavojusies. Vai ar to var tikts galā saimnieks pats? Ideālais variants – aizvest mīluli pie speciālista, kas iekaisuma vietu atvērs un iztīrīs. Saimniekam to aiztikt ir riskanti, jo spiežot strutas var iekļūt dziļākos audos vai pat asinsritē. Ja pumpa jau pārplīsusi, var mēģināt to apstrādāt ar trīsprocentīgu ūdeņraža pārskābi vai jodu (nevis tā šķīdumu spirtā, arī citā veidā spirtu nevajag izmantot, jo tas var izraisīt ādas reakciju). Ja pēc pāris dienām iekaisums nav sadzijis, mīlulis tomēr būs jāaizved uz klīniku.

Bumbulis ādā vai zem tās

Tie mēdz būt ļoti dažādi – no pavisam neciliem zirnīšiem līdz pat lieliem ādas vai zemādas veidojumiem. Veterinārārstu pieredze liecina, ka pēdējos gados diezgan bieži ar it kā nevainīga bumbulīša parādīšanos atklājas vēzis, tas allaž jāpatur prātā.

Jebkurš veidojums, kas dzīvniekam parādījies, ir saimnieka uzmanības vērts!

Par laimi, lielākā daļa veidojumu ir labdabīgi. Vieni no nevainīgākajiem bumbuļiem, kas dzīvniekam var izveidoties, saistīti ar insektu – knišļu, ērču – kodumiem. Pirmoreiz tādi veidojumi suņiem parādījušies pirms septiņiem gadiem, kad Latgalē no knišļu uzbrukuma aizgāja bojā vairāki simti liellopu. Bumbulīši rodas zem ādas kukaiņu koduma vietā un parasti ar laiku uzsūcas, bet tas nenotiek ļoti ātri – paiet vismaz mēnesis vai pat vairāki. Tomēr drošībai arī šie ir jāuzmana.

Ja zem ādas izveidojas neliels plācenītis, visticamāk, tas būs taukaudu sabiezējums. Labdabīgas ir arī fibromas (kāda iekaisuma procesā radušies saistaudu veidojumi), kas bieži vien taustot ik kā slidinās zem ādas. Tāpat kustīgi var būt iekaisuši limfmezgli, kas palielinājušies, reaģējot uz kādu iekšējā orgāna iekaisumu. Ārstēšanas un imunitātes stiprināšanas rezultātā vairums labdabīgo veidojumu uzsūcas vai samazinās līdz minimumam. Taču, lai pārliecinātos par to labdabīgumu, jāveic citoloģiskā, reizēm arī histoloģiskā analīze un jānovēro, kā veidojums uzvedas, reizi nedēļā vai vismaz reizi mēnesī tas jāizmēra.