Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudz dzirdēts par to, kā plastmasas atkritumu kalnos slīkst jūru un okeānu iemītnieki. Pašausmināmies par to, taču… okeāni ir tālu, tāpēc tur notiekošais mūs tieši neskar tieši. Un tā ļoti neuztrauc. Pavisam citādas izjūtas ir, kad zem lupas paliekam plastmasu, kur ietīts mūsu ikdienas brokastu kruasāns vai kas kā četrstūris salikta starp siera šķēlēm, vai kā ieburzīta ūdens pudele karsējas saulē pie automašīnas aizmugurējā loga… Lūk, tā ir plastmasa, kas kaitē arī mūsu veselībai un videi.
Neviens nešaubās, ka plastmasa ir ilgmūžīgs, izturīgs un visādā ziņā ļoti vērtīgs cilvēces izgudrojums. Taču no vienreiz lietojamas plastmasas bieži kaitējums ir lielāks nekā ieguvums. «Ļoti daudzās jomās – lai neteiktu, ka teju visās, – tās izmantošana ir pārvērtēta un pārspīlēta,» uzskata Mairita Lūse, kas darbojas biedrībā Zero Waste Latvija. «Kāpēc no mūžīga materiāla tiek ražoti, piemēram, kvadrātiņi, ko likt starp siera šķēlēm? Tas taču nav loģiski! Ja izmantojam plastmasu lietās un vietās, kur tā kalpo gadiem, un vēl izdomājam, ko ar to darīt pēc tam, – tas ir jēdzīgāk.»
Plastmasa ir ikvienā organismā
Ikvienā organismā – gan manā, gan tavā – katru dienu nonāk zināms daudzums neredzamu un nesajūtamu ar plastmasu saistītu vielu. Ftalāti un fenoli (tostarp bisfenols A) ir plastmasas piedevas, ko urīna analīzēs var atrast teju ikvienā cilvēkā. Pārspīlējums? Itin nemaz, un to apliecina biedrības Zero Waste Europe kopā ar partneriem dažādās Eiropas valstīs veiktais pētījums Plastmasa zem lupas (starptautiskais nosaukums – Plastic in The Spotlight). Un šīs papildu piedevas gan vides, gan veselības pētniekus dara arvien bažīgākus. Kāpēc tad vispār šīs vielas – gaistošas un neredzamas – pievieno plastmasai? Kāpēc bez tām nevar iztikt? Atbilde ir vienkārša – ftalāti un fenoli, līdzīgi kā arī citas piedevas, piešķir plastmasai dažādas pievilcīgas īpašības, piemēram, padara spīdīgāku, vieglāku, izturīgāku un arī lētāku.
Pētījums Plastmasa zem lupas, kas apliecināja šo vielu klātbūtni mūsu organismā, notika vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Katrā valstī 10 cilvēkiem veica urīna analīzes, lai noteiktu, kāds tajā ir plastmasas piedevu daudzums. Te skeptiķim varētu ienākt prātā precizēt: varbūt šie desmit cilvēki tika mērķtiecīgi atlasīti, piemēram, jau iepriekš zinot, ka viņi strādā ikdienā ar pārtikas iepakojumu vai kādā rūpnīcā, kur visapkārt plastmasa? Nē – notika gluži pretēji. Gan Latvijā, gan citās valstīs starp pētījuma dalībniekiem bija vairāki vides organizāciju pārstāvji, tātad cilvēki, kuri cenšas pēc iespējas ievērot videi un veselībai saudzīgu dzīvesveidu.
Bija arī politiķi, mākslinieki, mediju pārstāvji un citi sabiedriski aktīvi cilvēki, arī IEVAS galvenā redaktore Dana Sinkeviča. Un, jā, arī visu šo cilvēku urīna analīzēs atrada vielas, kuras izgaro no plastmasas. Par ko tas liecina, un ar ko draud?
Bīstams ir vielu kokteilis
Latvijas pētījuma daļu vadīja Zero Waste Latvia, un šīs biedrības pārstāve Mairita Lūse stāsta: «Rezultāti bija baisi. Visu dalībnieku urīnā tika atrasti 13 no 17 no meklētajiem ftalātiem un 4 no 11 fenoliem. Pētījumā piedalījās arī vides aktīvisti, un arī viņu urīnā tas viss bija. Projekta mērķis nebija biedēt cilvēkus un stāstīt viņiem, ko tev vajag vai nevajag darīt, jo šīs vielas jau var būt ne tikai pārtikas iepakojumā, bet arī, piemēram, grīdas segumos – visur mums apkārt, kur vien sastāvā ir plastmasa. Turklāt ne tikai ftalāti un bisfenoli, bet arī citas šoreiz nemērītas piedevas. Jautājums ir: kāpēc mums apkārt ir tik daudz šo vielu? Vai to izmantošana tiek pietiekami labi kontrolēta?»
Izrādās, atsevišķi katra no šīm piedevām tiešām līdz noteiktam līmenim ir pieļaujama un nekaitē. Taču problēmas sākas tad, kad tās sastopas ar citām vielām. Nemaz nerunājot, ka arī drošuma līmenis ir mērīts vidējam cilvēkam, bet tāda vidējā cilvēka jau pasaulē nemaz nav. «Zinātnieki pēta, analizē, piemēram, vienu vielu. Noskaidro, kādās devās tā ir bīstama, un nosaka daudz, daudz reižu zemāku līmeni, kādā viela drīkst nonākt cilvēka ķermenī. Taču mūsu ķermenī ir ne jau tikai šī viena viela, bet vesels kokteilis vielu. Un šajā gadījumā vietā ir teiciens: kopējā summa ir lielāka par daļu summu. Proti, ja manī ir 4 ftalāti, 11 fenoli un vēl klāt pesticīdi un gaiss ar putekļiem, tas viss summējas. Nepietiek ar to, ka katra piedeva atsevišķi ir drošā līmenī,» skaidro Zero Waste pārstāve.
Kas vainas šādiem kokteiļiem? Nelaime tā, ka vielas, pastāvīgi dzīvojot cilvēku organismā, tās jau uzskata par teju savām mājām un sāk diktēt noteikumus. Piemēram, sāk uzvesties kā viltus hormoni (ftalātiem ir līdzīga iedarbība kā hormonam estrogēnam). Un tas jau ir nopietni un satraucoši. «Kopumā tas paaugstina riskus tādām slimība kā diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu, endokrīnās sistēmas slimības, var rasties auglības problēmas, uzvedības traucējumi,» uzsver Mairita Lūse. Izklausās biedējoši, un, iespējams, tieši tāpēc cilvēki negrib tam noticēt. Tomēr tas ir nenoliedzams fakts, ka dažādu faktoru ietekmē ķīmiskās vielas pārvietojas no iepakojuma uz produktu un arī pārveidojas. Vai nu pēc kaut kāda laika, vai atrašanās noteiktā vidē – taukainā, skābā vai vienkārši pastāvot saulē.
Kā vielas no plastmasas nonāk organismā?
Viens no galvenajiem avotiem, kā tas notiek, ir caur ēdienu – ja ēdiens ilgstoši glabājas plastmasā, tas saņem no iepakojuma šīs neredzamās vielas. To nemēģina apšaubīt pat iepakojuma ražotāji. Taču šīs vielas no cilvēka ķermeņa izdalās 24–48 stundu laikā. It kā laba ziņa, jo tas nozīmē, ka jau pēc pāris dienām analīžu rezultāti būtu citādi. Bet Mairita Lūse uzskata, ka – tieši pretēji – tas liecina, ka situācija ir vēl sliktāka, jo mēs ar šīm vielām saskaramies katru dienu: «Visi pētījuma dalībnieki iepriekšējās 48 stundās tātad bija saskārušies ar šīm vielām tik lielā daudzumā, lai tās parādītos mērījumos analīzēs. Varētu mēģināt pāris dienas attīrīties – aizbraukt uz laukiem, nevis sēdēt birojā, kur visapkārt plastmasas virsmas, bet arī laukos taču tiks ēsti tie paši produkti no veikala, visbiežāk plastmasā ietītie.»
Nevajag justies vainīgiem
Pētījuma Latvijā vadītāja Mairita Lūse atkal un atkal uzsver – lai cik atbildīgi mēs katrs izvēlētos dzīvot bez plastmasas, ir lietas, kas noteikti nav cilvēka personīgā atbildība: «Uzskatu, ka tai noteikti nav jābūt individuālai atbildībai. Ja sāksim baidīties, varam kļūt paranoiski: visu laiku skatīsimies apkārt, kādā telpā ieejam, kāds te grīdas segums, un vispār – kur lai tagad iet un ko drīkst vai nedrīkst ēst. Tas var radīt vēl lielāku ļaunumu cilvēka veselībai, konkrēti – psiholoģiskajai veselībai, nekā ftalāti un fenoli… Nav arī godīgi prasīt, lai cilvēks uzņemas tādu atbildību. Mums katram atsevišķi nav pienākuma domāt par to, kā izvairīties no šīm vielām, un tas arī nebūtu iespējami.»
Plānots ieviest jaunus standartus
«Mūsu pētījumā bija iesaistīts mediķis no Spānijas, un viņa viedoklis ir, ka tāds drošs līmenis nemaz nepastāv, jo šīm vielām cilvēka organismā nevajadzētu būt vispār,» stāsta Mairita Lūse. 2022. gada beigās plānots Eiropas Savienībā ieviest jaunus standartus un uzlabot situāciju vielu drošuma jomā. Tas, pēc Mairitas Lūses, domām ir vēlamais virziens.
5 padomi, ko ieteicams ņemt vērā katram
Tātad skaidrs, ka pilnībā sevi pasargāt no nevēlamajām vielām mēs katrs nevaram un par to mums nav jājūtas vainīgiem. Tomēr ir lietas, ko bieži ikdienā darām nezināšanas dēļ, tā sev neapzināti kaitējot. Un no tām gan iespējams izvairīties, mainot dažus savus paradumus.
1.VECAS ROTAĻLIETAS NOMAINI PRET JAUNĀM
Nevajag bērniem dot vecas plastmasas rotaļlietas, kas saglabājušās no vecākajiem brāļiem un māsām vai varbūt pat no tavas bērnības. 2011. gadā rotaļlietu ražošanā aizliedza izmantot bērnu bisfenolu A jeb BPA. Tas nozīmē, ka pēdējos desmit gados Eiropas Savienības veikalu plauktos teorētiski vairs nevajadzētu būt rotaļlietām, kas satur BPA. Ja vecās rotaļlietas žēl izmest, lai paliek plauktiņā kā dekorācijas, bet bērniem ar tām spēlēties nevajadzētu.
Nepatīkami, bet fakts. Kaut arī ES pastāv noteikumi, kas regulē kaitīgās vielas bērnu rotaļlietās, tomēr ik pa laikam lasām Patērētāju tiesību centra paziņojumus, ka atkal no apgrozības izņemta kāda rotaļlieta, jo tajā atrastie vielu pieļaujamie līmeņi ir pārsniegti. Lai gan Eiropas Savienībā tādas rotaļlietas nedrīkst ne tirgot, ne ražot, tās tomēr pie mums nokļūst.
2. NELIETO, JA SAJŪTI, KA SMARŽO PĒC PLASTMASAS Uzticies savai ožai – tiklīdz jūti, ka kaut kas izteikti smaržo pēc plastmasas, tātad skaidrs, ka no šī priekšmeta izdalās kādi savienojumi. Tad bez jebkādas papildu iedziļināšanās rīcības plāns ir skaidrs – visu to, ko varam ar degunu saost kā plastmasu, labāk neizmantot.
3. ATSAKIES NO ĒDIENA AR INTENSĪVU GARŠU, JA TAS IEPAKOTS PLASTMASĀ
Ieteicams izvairīties no stipra – eļļaina, taukaina, ļoti skāba – ēdiena, kas iepakots plastmasā. Tas pats attiecas arī uz ļoti karstiem ēdieniem.
4.NEIZMANTO VIENREIZ LIETOJAMO PLASTMASU OTRREIZ
Vienreizlietojamā plastmasa būtu jāizmanto tieši vienu reizi. Nevajag izmantot plastmasu vairākas reizes, ja tā nav domāta izmantošanai atkārtoti. Īpaši jau tad, ja redzams, ka iepakojums salocījies vai saburzījies. Vēl sliktāk, ja plastmasu karsē saule, piemēram, automobilī atstāta saulītē karst saburzīta PET ūdens pudele, kur skaidri redzams – ūdens tajā ieliets atkārtoti. Tas attiecas arī uz vairākkārt lietojamu plastmasu – ja parādās skrāpējumi, locījumi, tas nozīmē, ka vaļā ir vietas, pa kurām visas šīs vielas var labāk izgarot. Tad nevajadzētu turpināt šo plastmasas priekšmetu lietot.
5. UZMANIES, JA RAKSTĪTS: BRĪVS NO BPA
Tāds uzraksts liek kļūt piesardzīgiem un uzdot jautājumu: ar ko gan šis BPA ir aizstāts? Iespējams, tas aizstāts ar BPS vai līdzīgu vielu, kam ir līdzīgi riski, bet kas vienkārši pašlaik vēl nav līdz galam izpētīta. Starp citu, viena no riska grupām ir pārdevēji, kas ikdienā strādā ar kases aparātiem. Lai arī uz čekiem ir uzraksts Brīvs no BPA, šajos čekos ir minētais BPS. Un atšķirība starp pircēju un pārdevēju ir tāda – pircējs paņem rokās čeku vienreiz dienā vai retāk un izmet, bet pārdevējs visu savu darba dienu ņem un dod čekus.
Kur vēl slēpjas plastmasas gaistošās vielas?
Bez jau minētajiem ēdiena un pārtikas produktu iepakojumiem un kases čekiem, kā arī visiem citiem plastmasas ražojumiem, plastmasa var slēpties arī tur, kur to nevarējām ne iedomāties…
-
Audumos un apģērbā – ja jauns apģērbs pirmajās lietošanas reizēs smaržo pēc plastmasas, tad skaidrs, ka no tā izgaro kādas vielas.
-
Grīdas segumā – tātad teju visur, kur vien ejam. Protams, ja savā mājoklī grīdām esam izvēlējušies videi saudzīgus risinājumus, tas ir drošāk, bet var būt arī tā, ka dzīvojam plastmasas izgarojumos lielāko daļu dienas, paši pat no nenojauzdami.
-
Mēbelēs – tām obligāti nav jābūt ražotām no plastmasas, taču nereti it kā nevainīgi materiāli ir savienoti, apdarināti vai aplīmēti ar plastmasu. Un no tās diemžēl lēnām, bet noteikti telpā izdalās neredzamās vielas.
-
Kosmētikā – gan pašā kosmētikas saturā, gan arī iepakojumos mēdz slēpties plastmasa.
Noderīgas lietotnes!
* CosmEthics: Guide to cosmetics – noskenējot svītrkodu, parādīsies informācija, kādas vielas ir kosmētikas sastāvā.
* Ingredients Scanner – te uzmanība pievērsta sastāvdaļu nosaukumiem, tāpēc pašam jāzina, kuru tieši meklē un no kā vēlies izvairīties.
* Scan4Chem – šis ir ķīmisko vielu meklētājs, jāpiebilst gan, ka pagaidām datubāzē vēl nav pietiekami daudz produktu.
* ToxFox – ērta lietotne, kur, noskenējot svītrkodu, parādās vai nu zaļa, vai sarkana krāsa. Ja sarkana, tātad produktā ir kāda par kaitīgu atzīta viela. Te jau datubāzē ir daudz vairāk produktu, tomēr ne visi.
Ieteikums!
Iepērcies beziepakojuma veikalos vai dodies uz veikalu, tirgu, gadatirgu ar SAVU maisiņu, groziņu vai mugursomu!
Konsultēja MAIRITA LŪSE, Zero Waste Latvija pārstāve, Rīgas domes deputāte.
Kā pareizi iesaiņot un glabāt pārtiku
Iesaka Baltijas Vides forums:
-
Piemēroti trauki ēdiena glabāšanai ir izgatavoti no stikla, keramikas vai nerūsējošā tērauda.
-
Pārtikas iepakojums no stikla ir visnekaitīgākā un higiēniskākā izvēle.
-
Plastmasas traukus, īpaši vienreiz lietojamus, izmanto tikai paredzētajiem mērķiem.
-
Nav pilnībā jāatsakās no plastmasas traukiem un iesaiņojuma! Pārtikas preču uzglabāšana plastmasas traukos ir higiēniski droša, ja izvēles atbilstošas plastmasas – polipropilēnus (PP; pārstrādes kods 5) vai polietilēnus (PE; pārstrādes kods 4 vai 2).
-
Plastmasas traukos neliec ēdienu, kamēr tas ir silts. Labāk nesildi ēdienu plastmasas traukos. Ja dari to mikroviļņu krāsnī, izvēlies mazāku jaudu un sildīšanas ilgumu. Vēl labāk būtu pārtikas produktu pirms sildīšanas mikroviļņu krāsnī ielikt piemērotā traukā (stikla vai keramikas).
-
Plastmasas traukos nav ieteicams glabāt skābas un daudz tauku saturošas pārtikas preces.
-
Neizmanto plastmasas traukus, ja ēdiens jāgatavo, turot trauku karsta ūdens peldē.
-
Ēdieniem un dzērieniem līdzņemšanai izmanto savus atkārtoti lietojamos traukus, tā mazināsi plastmasas atkritumu rašanos.
-
Ja ēdiens paredzēts bērniem, īpaši zīdaiņiem, izvairies no skārda iepakojuma, jo tas var pārtikā izdalīt bisfenolu A.
-
Piesārņotāju nokļūšanu pārtikā ietekmē iepakojuma lieluma un satura attiecība. Tāpēc labāk iegādāties pārtiku lielos iepakojumos.
-
Ja izmanto traukus ar pretpiedeguma pārklājumu vai virtuves traukus, kas izgatavoti no silikona, stingri ievēro to lietošanas instrukciju. Nekad neļauj tiem pārkarst. Ja uz pārklājuma parādās skrambas, trauks jāmet ārā.
!!! Visus Baltijas Vides foruma ieteikumus un plašāku informāciju par ķimikālijām plastmasā, kas apdraud kā okeānus, tā cilvēkus, lasi Ķimikālijas plastmasā.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
