Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā lielākais aukstumizturīgo valriekstu šķirņu dārzs atrodas Kuldīgas novada Rendas pagastā. Tā saimnieks Eduards Ostrobrods nodarbi pārņēmis no tēva, kurš pirms dažiem gadiem devās mūžībā. Ģimene dzīvoja Izraēlā un 2008. gadā iegādājās īpašumu pie Usmas ezera, kur pavadīt vasaras. Sākoties Covid-19 pandēmijai, pārcēlās uz šejieni pavisam. Kad kaimiņš piedāvāja nopirkt viņa laukus, Ostrobrodi iespēju izmantoja un saprata – ar zemi kaut kas jāiesāk. Gribēja audzēt kultūru, kas prasa pēc iespējas mazāk darba, ir unikāla un nes labu peļņu. «Meklējām kaut ko, kas ir dārgāks un ko neviens Latvijā nedara,» skaidro Eduards. Tā nonāca pie valriekstu audzēšanas. Pirmos kociņus iestādīja pirms 12 gadiem, un tie dod labu ražu. Tagad šī kultūra aizņem gandrīz astoņus hektārus no saimniecības kopējās platības, kas sasniedz simt hektāru, un izveidota stādaudzētava Walnut.lv.
Kādas šķirnes izvēlēties?
Valrieksti lielākoties aug dienvidu zemēs, un turienes šķirnes Latvijas klimatam nav piemērotas. Tāpēc Ostrobrodi sazinājās ar Moldovas selekcionāriem. Tā atrada vairākas valriekstu šķirnes, kas piemērotas ziemeļu klimatam, piemēram, ‘Pesčanskij’ un ‘Kogylnichanu’. Tā zied maija beigās, kad ir mazāka iespēja ciest no salnām, un spēj izturēt arī Latvijas ziemas. Tagad audzētavā ar selekciju nodarbojas arī paši.
Uz lauka vai dārzā stāda 2–3 gadus vecus kociņus. Jo tie lielāki, jo izturīgāki pret salu. Ja stumbra diametrs sasniedz 3–4 cm, stāds spēj pārlaist pat Latgales ziemas, kur gaisa temperatūra mēdz nokristies zem mīnus 30 grādiem.
Citi lasa
Kur stādīt?
- Valriekstus var stādīt pavasarī. Nav ieteicams izvēlēties smilšainu augsni. Vispiemērotākā ir auglīga jaukta tipa zeme. To var bagātināt ar humusu vai kompostu.
- Bedri rok 60 cm dziļumā un 60 cm platumā. Pirms stādīšanas auga saknes rūpīgi aplūko un nogriež apkaltušās daļas, ja tādas ir. Pēc tam izpleš un liek bedrē. Aizrokot bedri, svarīgi pievērst uzmanību, lai kociņš turas taisni un potējuma vieta paliek virs augsnes. Citādi stāds var sākt pūt. Ja dārzā stāda vairākus valriekstu kokus, tiem citam no cita vajadzētu būt 10 m attālumā.
- Pēc iestādīšanas augsni ar kājām pamatīgi piemin, lai neveidojas gaisa kabatas, un aplaista ar 5–10 litriem ūdens. Pēc tam laistīt nav nepieciešams līdz brīdim, kad izaug lapas. Lai vējš kociņu nenolauž, to vēlams piesiet pie balsta.
- Svarīgi! Pēc iestādīšanas kociņu apgriež 40–60 cm augstumā jeb virs 4.–6. pumpura virs potēšanas vietas. Jāgriež 45 grādu leņķī. Griezuma vietu apziež ar potvasku.
Cik viegli audzēt?
- Pirmos trīs gadus valrieksti prasa vairāk darba. Kad izaug lapas, stādiņus ik pēc 3–5 dienām aplaista. Lai koks būtu ražīgs, nepieciešams veidot vainagu. Bet, sākot no ceturtā gada, speciāla kopšana vairs nav vajadzīga.
- Pirmā raža sagaidāma piektajā gadā. Reizēm valrieksti zied agrākā vecumā, bet tad ziedus ieteicams izkniebt, lai koks visu spēku veltītu augšanai, nevis daļu atdotu augļu veidošanai. Pirmajos gados raža sasniedz vien dažus kilogramus, bet, sākot no astotā gada, jau ap 40 kg. «Tas ir ļoti labs bizness,» uzskata Eduards. Uzreiz no koka novākta produkcija maksā ap 3 eiro kilogramā. Notīrītu un izžāvētu riekstu cena – pat līdz astoņiem eiro.
Lielākie valriekstu draudi
Valriekstus Latvijā visbiežāk skar divas problēmas. Viena ir pārāk zema gaisa temperatūra, otra – salnas ziedēšanas laikā.
Jaunāki kociņi ir jutīgi pret salu. Ja vairāk nekā divas nedēļas pieturas bargs sals, tie var aiziet bojā. Lieliem kokiem nekaitēs pat mīnus 40 grādu sals. «Mums ir divi 12 gadu veci koki, un tie aug labi neatkarīgi no tā, cik zema gaisa temperatūra ir ziemā,» apgalvo Eduards.
Ziemeļu valriekstu šķirnes zied maija beigās, jūnija sākumā, kad salnu iespējamība ir zemāka nekā aprīlī vai maija sākumā. Taču pirms pāris gadiem salna bijusi pat 7. jūnijā. Ja ziedi nosalst, ražas nav.
Ziedēšanas laikā naktīs, kad gaidāma salna, pie valriekstu kokiem var dedzināt ugunskuru, lai veidotos dūmu aizsegs. Ja tomēr ziedus neizdodas nosargāt, nevajag pārlieku skumt. Koki šādos apstākļos visu spēku velta turpinājuma saglabāšanai, un nākamajā gadā riekstu ir daudz vairāk nekā parasti.
Kādas slimības var skart?
Valriekstu slimības var attīstīties gaismas trūkuma, pārmērīga mitruma, nepareizas kopšanas un vēlo pavasara salnu dēļ. Visbiežāk kokus skar lapu brūnplankumainība, baltplankumainība un valriekstu bakterioze. Lai valriekstus pasargātu no slimībām, reizi gadā tos ieteicams apsmidzināt ar fungicīdu. Tās ir ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai. To gan vēlams darīt tikai tik ilgi, kamēr koki neražo. Pēc piektā gada smidzināt fungicīdus vairs nevajadzētu.
Cik ilgi aug?
«Valrieksti augs ilgāk, nekā mēs un jūs dzīvosim,» saka Eduards un atgādina, ka daudzos muižu parkos Latvijā tie saglabājušies vēl no baronu laikiem. Ražu koks visaktīvāk dod līdz 50 gadu vecumam. «Tāda arī ir galvenā doma – iestādīt to, ko baudot mūsu bērni un mazbērni varēs atcerēties mūs.»
Vieta jāizvēlas rūpīgi
Pieredzē dalās Guntars Briķis, augļkopis no Dienvidkurzemes novada:
Mūsu dārzā aug valriekstu koks, ko mana mamma uzdāvināja manai meitai uz piecu gadu jubileju. Tagad meitai būs 23 gadi, tātad koks šogad sasniedz pilngadību. Precīzi nezinu, bet šķiet, ka tas ir karaliskais valrieksts.
Izvēloties stādīšanas vietu, domājām tikai par to, lai augot nenoēno citus, jo koks izaug ļoti liels. Augsni speciāli nepētījām. Tagad ir piecu metru augstumā un ap septiņu metru platumā. Zarus mazliet paretinu, citādi tie noliecas ļoti zemu un ir grūti izpļaut zāli. Izzāģēju arī nokaltušos zarus, lai vainags nav pārāk biezs. Citu neko neesmu darījis.
Precīzi neatceros, kad sāka ražot, bet raksta, ka piektajā līdz septītajā gadā pēc iestādīšanas. Tagad katru gadu sanāk mazliet vairāk nekā pusspainis riekstu. Izaug apmēram tikpat lieli kā veikalā nopērkamie, un garša ir pat labāka.
Rudenī, kad rieksti gatavi, zaļā miza atveras un rieksti paši izkrīt un nobirst zemē. Tas notiek pakāpeniski no septembra vidus līdz oktobrim. Mēģinu uzreiz savākt un izžāvēt, citādi tie mitrumā pelē un kļūst rūgti. Žāvēju uz apkures caurulēm katlumājā vai uz radiatoriem istabās.
Cik zinu, citiem valriekstu kokiem ir tā, ka rieksti krīt zemē ar visu zaļo mizu. Tad žāvē ar visu un pēc tam čubina ārā. Pirmajā gadā nezināju, ka mūsējais ir citāds. Laikus plūcu nost un pēc tam plēsu mizu vaļā. Rokas kļuva brūnas, pat atmazgāt nevarēja.
Šogad Guntars nolasīja divas kastītes ar valriekstiem.
Kad rieksti ir gatavi, zaļā čaula atveras un tie nokrīt zemē.
Stādus var izaudzēt pats
Pieredzē dalās Andrejs Svilāns, dendrologs:
Pirms gadiem divdesmit grieķu jeb karaliskie valrieksti (Juglans regia) Latvijā auga un ražoja tikai piejūrā, Dobelē, kur ir maigāks klimats, kā arī Daugavas tuvumā, piemēram, Lielvārdē un Koknesē. Tie aug arī Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur strādāju. Bet tagad klimata pārmaiņu rezultātā redzu, ka grieķu valriekstus ar labiem panākumiem audzē pat Vidzemē.
Gribu tos ieviest arī savos laukos pie Varakļāniem. Tur gan parasti ir spēcīgas pavasara salnas, bet – kas neriskē, nedzer šampanieti! Tagad man tur aug pagājušā gada sējeņi, ko pats esmu izaudzējis no Dobeles dārzkopības institūta kolēģu dāvātajiem riekstiem. Zemē tos var likt arī rudenī, kamēr vēl augsne nav sasalusi.
Vislabāk izmantot vietējos riekstus, kas auguši pēc iespējas tuvāk stādīšanas vietai un adaptējušies augšanai Latvijas apstākļos. Nebūtu ieteicams izmantot valriekstus, kas nopērkami veikalā. Tie nāk no Turcijas, Grieķijas, Itālijas un citām valstīm, ir pieraduši pie siltuma un pārkaltēti, tāpēc diez vai dīgs. Vēl jāņem vērā, ka grieķu valrieksti ir ļoti sena kultūra, arī Latvijā, un var atšķirties priekšteču čaulas biezums. Vajag meklēt tādu, kam čaula ir iespējami plāna. Šobrīd jau vietvietām tiek audzēti Nacionālā botāniskā dārza pirmā direktora Artura Mauriņa vairākās paaudzēs atlasītie valrieksti, kas visnotaļ der Latvijas klimatam un izceļas ar plānu čaulu.
Pirms likšanas augsnē riekstus vajadzētu ielikt maisiņā kopā ar kādu mitru lupatiņu un turēt siltumā. Tas atmodinās dīgšanas procesus. Pēc tam var likt podiņā ar augsni un ierakt dobē vai novietot pagrabā. Istabā to nevajag turēt, jo tad būs grūti pierast pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Ja viss būs labi, nākamā gada pavasarī parādīsies labu sprīdi gari dzinumi. Tie jāsargā no pavasara salnām. Iepriekšējā gadā man bija sadīguši sprīdi gari un pat garāki sējenīši, bet vienā naktī visi kļuva melni. Laime tā, ka parasti tie ir diezgan sparīgi un veiksmīgi atjaunojas. Katrs izdzina divus trīs jaunus sānu dzinumus, bet šoruden tos izgriezu, atstājot pa vienam. Varēja jau pagaidīt arī līdz nākamajai vasarai.
Pirmajā ziemā stādiņus ieteicams piesegt ar egļu vai priežu skujām. Tās pasargās ne vien no sala un vēja, bet arī no grauzējiem. Atzīšos godīgi, ka savus kociņus nebiju piesedzis, bet, tā kā bija pamatīga sniega sega, pārziemoja veiksmīgi.
Trešajā gadā, tātad nākamgad, sējeņus man vajadzēs pārskolot. Tas nozīmē, ka izrok stādiņu, mēģinot to izdarīt pēc iespējas dziļāk. Nokrata zemi, noīsina visas garās saknes un stāda atpakaļ dobē. Tad ļauj augt divus trīs gadus un stāda pastāvīgajā augšanas vietā. Ja riekstus dēsta uzreiz pastāvīgajā augšanas vietā, pārskološana nav nepieciešama.
Ja neizdodas izaudzēt grieķu valriekstu, var stādīt Zībolda jeb ailantlapu riekstkoku (Juglans ailanthifolia), sirdsveida riekstukoku (Juglans ailanthifolia, var. cordiformis). Tie ir ziemcietīgāki.
Grieķu valrieksts nav piemērotākais
Pieredzē dalās Filips Ļeonovs, stādaudzētavas Riekstkalni saimnieks Krāslavas novada Andrupenē
Ar valriekstu audzēšanu nodarbojos sesto gadu. Nopirku zemi, sāku būvniecību, un ar ģimeni pārcēlāmies no Rīgas uz laukiem. Sākām domāt, ko audzēt. Man ļoti patīk koki, meži. Uzgāju informāciju, ka Latvijā var audzēt arī valriekstus un ne tikai grieķu jeb karaliskos (Juglans regia), bet vēl daudzus citus, piemēram, sirdsveida (Juglans ailanthifolia), melno (Juglans nigra), pelēko (Juglans cinerea), Mandžūrijas valriekstu (Juglans mandshurica). Ideja mani pārņēma, un sāku ar to nodarboties.
Esmu secinājis, ka grieķu valrieksts nav Latvijas apstākļiem piemērotākais, jo ir uzņēmīgs pret bakteriālām un vīrusu slimībām. Manu klientu vidū visiecienītākais ir sirdsveida valrieksts un melnais valrieksts.
Sirdsveida valrieksts ir salizturīgs, aug ātri, sāk ražot 5–6 gadu vecumā un ir ļoti dekoratīvs. Var audzēt kā krūmu. Kad kokam ir aptuveni desmit gadu un visi apstākļi ir labi, vienas lapas izmērs sasniedz pat metru. Izskatās ļoti skaisti! Izturīgs pret slimībām. Rieksti tiešām ir sirds formā. Čaula ir plāna, un ar speciālu ierīci to ir diezgan viegli atvērt. Garšo kā grieķu valrieksts, bet bez rūgtuma, nedaudz salda. Ražība ir ļoti liela. Divdesmit gadu vecs koks var saražot vairāk nekā simt kilogramu riekstu!
Zinu, ka Latvijā aug melnie valrieksti, kam ir vairāk nekā simt gadu. Tik veciem kokiem raža vairs nav liela un arī rieksti mazāk garšīgi. Ziemeļamerikā, kur ir to dabiskais izplatības areāls, izmanto visu, sākot no koksnes, beidzot ar lapām un augļu čaulām, jo satur ļoti daudz juglona. Riekstiem ir specifisks aromāts, ļoti patīkama pēcgarša. Koki ir tikpat ātraudzīgi kā parastā priede. Sāk ražot 7–9 gadu vecumā.
Esmu pārliecināts, ka Latvijā riekstkokus vajag audzēt tikai no sēklas, nevis izvēlēties potētos kociņus. Mūsu valsts ir tālākais punkts uz ziemeļiem, kur tos var audzēt. Ja audzē no rieksta, tas jau kopš pirmā gada pielāgojas vietai, kur aug. Stādam ir dziļa mietsakne, ko nevajadzētu bojāt. Tā rūpējas par salizturību, imunitāti pret slimībām un ilgmūžību. Potētus kokus audzē 2–3 gadus, pēc tam izrok, bet daļa mietsaknes paliek zemē. Koks, protams, aug, bet aizies bojā agrāk – pēc 50–60 gadiem.
Vislabāk riekstu uzreiz dēstīt vietā, kur gribam, lai tas aug. Ņemot vērā koka ilgo mūžu, to vajag izvēlēties ļoti apdomīgi un rūpīgi. Pirmos divus gadus stādus vajadzētu audzēt pusēnā, pēc tam tiem vajadzīga saule. Ja saule apspīd visu dienu, aug ļoti labi. Aug arī pusēnā. Pilnīga ēna nepatīk. Vēl svarīgi, lai augsne būtu pH neitrāla – no 5,5 līdz 7. Trešais būtiskais elements ir augsnes tips. Ja kociņu pārstāda no podiņa, tad, veidojot bedri, izrakto smilti vai mālu var sajaukt ar melnzemi un lapu koku mulču. Tāpat riekstkokiem ir ļoti svarīga simbioze ar citiem kokiem. Vislabāk tos stādīt pie baltalkšņiem. Vēl svarīgi, lai pie saknēm būtu sēņu micēlijs, kas palīdz ātrāk augt. Tātad – netālu no meža. Ja koku stādīs pagalmā, tas augs lēnāk.
Riekstkokus citu no cita vajadzētu stādīt 10–30 metru attālumā. Tas palīdzēs apputeksnēties. Uz viena koka aug gan sievišķie, gan vīrišķie ziedi, bet tie atveras viens pēc otra, nevis vienlaikus. Ir koki, kas aug vieni paši un šī iemesla dēļ nespēj ražot. Līdz ar to labāk, ka blakus aug vēl kāds riekstkoks, kam ir atšķirīgs ziedēšanas laiks.
Nav teikts, ka tiem vislabākie apstākļi būs Kurzemē, kur ziemas nav tik bargas. Tur bieži ir maz sniega un kailsals, kas apdraud koka spēju pārziemot. Risks pastāv arī tad, ja februārī uznāk pāris dienu siltuma periods, bet pēc tam atkal sals. Kopjot stādus, jāievēro arī tas, ka var iztikt bez speciālas laistīšanas, jo tie ir sausuma izturīgi. Taču, ja laista, nevajadzētu taisīt purvu. Jo vairāk mitruma, jo lielāka iespēja dabūt kādu no sēnīšu slimībām. Cīņa ar tām nav sarežģīta, pietiek vienu reizi apsmidzināt ar fungicīdu, bet labāk iztikt vispār bez tā.
Kur nopirkt stādus?
- Riekstkalni Krāslavas novada Andrupenē.
- SIA Mežs un Vide Kuldīgā.
- SIA Westlake Kuldīgas novada Rendā.
- Kokaudzētavā Basteji Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Stādaudzētavā Arumi Mārupes novada Tīrainē.
- Zaļenieku kokaudzētavā Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Stādaudzētavā Sakstagals Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
