Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pelējuma sēnīte ir riebīga padarīšana. To zina visi, kas ar to saskārušies. Un tādu nav maz, jo pelējums ir problēma daudzās ēkās, it īpaši vecākos daudzdzīvokļu namos un stūra dzīvokļos.
Kā rodas pelējuma sēnīte?
Pelējums ir dažādu veidu mikroskopiskas sēnītes. Tās izplatās ar sporām, pārvietojoties pa gaisu līdz ar gaisa plūsmu vai pielīpot dažādiem sadzīves priekšmetiem. Pelējuma sēnīti nevar nepamanīt – tie ir specifiski, sūri un smagi smakojoši, tumši pelēki vai pat melni dažādu izmēru plankumi, kas parasti klāj sienas un griestus, bet pavisam nopietnos gadījumos arī mēbeles un interjera priekšmetus.
Ja esi ciemojies mājā, kurā ir pelējuma sēnīte, tu vari to aiznest līdzi arī uz savējo. Cits jautājums – vai šādi ievazāta pelējuma sēnīte spēs izdzīvot jaunajā vidē. Pelējuma sēnītei labvēlīgi ir mitri, silti un bezgaisa apstākļi. Tipiska pelējuma sēnītes dzīvesvieta – stūra dzīvoklis pirmskara ēkā, kam ir slikta siltumizolācija un ventilācijas sistēma (arī blīvi noslēgti plastikāta logi) un kas reti tiek vēdināts.
Citi lasa
Pelējuma sēnīte var būt aktīva visu gadu, bet var izteiktāk parādīties mitrā un siltā vasarā un rudenī. Gan ārsti, gan būvinženieri stingri iesaka cīnīties ar pelējuma sēnīti un nepieļaut tās klātbūtni savās mājās.
Kā pelējuma sēnīte ietekmē mājdzīvnieku?
Īsā atbilde ir – tāpat kā cilvēku. Zināmu laiku to var pieciest (protams, ja netraucē smaka un neestētiskie traipi), taču ar laiku visi sāk izjust pelējuma sēnītes negatīvo ietekmi uz veselību. Liela nozīme ir mājdzīvnieka veselības stāvoklim. Ja dzīvnieks ir alerģisks, sēnīte var pastiprināt alerģiju. Ja saaukstējies, pelējuma sēnīte var kavēt izveseļošanos. Salīdzinoši retos gadījumos, ja dzīvnieks ir ļoti slimīgs vai cienījumā vecumā, pelējuma sēnīte diemžēl var izraisīt arī letālu iznākumu.
Mājdzīvnieku veselības problēmas, kuru attīstībā var vainot pelējuma sēnīti:
- iesnas;
- deguna asiņošana;
- apgrūtināta elpošana;
- ādas izsitumi un čūlas (galvenokārt uz vēdera un padusēs);
- apetītes zudums;
- letarģija;
- drebuļi, drudzis.
To, vai pelējuma sēnīte vainojama šo vai citu slimību attīstībā, nosaka veterinārārsts ar analīžu palīdzību. Ārstēšanā izmanto antibiotikas, un dzīvnieks obligāti jāizolē no pelējuma sēnītes skartajām telpām.
Kā atbrīvoties no pelējuma sēnītes
Praksē atbrīvoties no pelējuma sēnītes var būt liels izaicinājums, jo dažkārt tā pārņēmusi, piemēram, visu daudzdzīvokļu nama sienu, bet dzīvokļu īpašnieki nespēj par saviem līdzekļiem māju nosiltināt. Šādos gadījumos ir prātīgi apsvērt pat pārvākšanos uz citu dzīvokli.
Daži ieteikumi, kā cīnīties ar pelējuma sēnīti:
- Mehāniski notīrīt sēnīti no sienām, griestiem un visām citām virsmām, ko pelējuma sēnīte skārusi. Saimniecības preču veikalos var iegādāties ķīmiskus tīrīšanas līdzekļus, bet var izmantot arī tautas metodes, piemēram, ūdeni, kam pievienots etiķis, dzeramā soda vai ūdeņraža pārskābe. Daži uzņēmumi piedāvā pakalpojumu, kura laikā tiek ne tikai notīrīta pelējuma sēnīte, bet veikta mājokļa apsekošana un piedāvāti ieteikumi, lai pelējuma sēnīte neparādītos atkārtoti.
- Atbrīvoties no mīkstajām mēbelēm un paklājiem, ja uz tiem ir sēnīte.
- Ierīkot vai uzlabot ventilācijas sistēmu visās mājokļa telpās. Reizēm pietiek ar jaudīgu ventilatoru, ko iebūvē, piemēram, vannasistabā, kurā ir visi pelējuma sēnītei tīkamie apstākļi.
- Uzlabot mājokļa siltumizolāciju un arī parūpēties, lai visas telpas ir sausas un ziemā apsildāmas.
Ņem vērā! Ja veterinārārsts apstiprina, ka mājdzīvnieka veselības problēmas rada pelējuma sēnīte, arī saimniekam jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai pārbaudītu veselību, kā arī jāatbrīvojas no pelējuma sēnītes mājoklī.
