Kā pavasarī pareizi sakopt ogulājus?

Jāņogas

Tām skeletzari un augļzariņi ir ilgmūžīgāki nekā upenēm.

• Audzēšanas pirmajos gados katru gadu no jaunizaugušajiem kakleņa dzinumiem atstāj 3–4 vislabāk attīstījušos, bet pārējos izgriež līdz zemei. Šādi skaistu krūmu izdodas izveidot 4–5 gados. Galvenā raža veidojas uz skeletzaru viengadīgajiem pieaugumiem un uz gadskārtu robežām. Jāņogām ir vienkāršie pumpuri: no pumpura veidojas vai nu lapas, vai ziedi. Līdz ar to, zarus izgriežot (kā arī griežot spraudeņus), jāņem vērā, ka izziedējis zars lapojumu (zarojumu) neveidos.
• Atjaunojot vecu krūmu, vispirms izgriež visus vājos, kroplos, apsalušos, nokarenos, aizlauztos un kaitēkļu bojātos zarus, kā arī zarus ar nelielu viengadīgo pieaugumu.
• Pēc tam līdz pamatnei izgriež 1–3 vecākos skeletzarus, kuriem parasti ir jau 6–7 gadi.
• 5–6 gadus vecus skeletzarus, kuriem pazeminājusies ražība, var atjaunot, saīsinot tos par trešdaļu vai pusi – līdz spēcīgi attīstītam lēzeni augošam sānzaram. Ja tas nav iespējams, griež, kur to var izdarīt. Mērķis ir veicināt jaunu, spēcīgu sānzaru veidošanos. Tikai uz tādiem katru gadu būs skaisti, gari ogu ķekari. Uz novecojušiem zariem ogu ķekari būs īsāki un ar sīkākām ogām.
• Nekad nevajag apgriezt viengadīgos pieaugumus uz skeletzara, jo tieši dzinumu galotnēs veidojas lielākā daļa ziedpumpuru. 
• Jāņogām raksturīga zaru mizas plaisāšana. Tā nav slimība, bet morfoloģiska pazīme: jo jaunāks zars, jo plaisāšana izteiktāka. 



Nākamā lapa

1. Raksta sākums
2. Upenes
3. Jāņogas
4. Ērkšķogas
5. Ēdamie sausserži