Vispirms – sagatavošanās
- Izgriez visus sīkos, nosalušos (melnos) zarus.
- Arī tos dzīvos (zaļos) zarus, kas neveikli izliekušies, aug uz krūma vidu.
- Netaupi pārkoksnējušos zarus. Tie jāizgriež, lai rozes atjaunojas.
- Satrupējušos puļķīšus, kas palikuši pāri no apgriešanas iepriekšējos gados, nogriez līdz dzīvajai koksnei.
- Visbeidzot spēcīgos dzinumus apgriez līdz zaļajai (dzīvajai) robežai.
Pēc tam – akurātā apgriešana
- Krūmrozes. Ja dzimums nav nosalis, tad uz tā vajadzētu atstāt 4–8 pumpurus (aptuveni 50 cm augstumā). Jo vairāk pumpuru, jo kuplāks, ziedošāks krūms. Ziedpumpuri veidojas gan uz iepriekšējo gadu, gan kārtējā gada dzinumiem.
- Tējhibrīdrozes jeb lielziedu rozes. Tas pats, kas krūmrozēm. Pēc apgriešanas apakšējie pumpuri ātri piebriest un dod spēcīgus dzinumus ar jauniem sānu dzinumiem.
- Floribundrozes jeb ķekarrozes. Vari griezt pat ļoti zemu – virs 2.–4. uz āru vērstā pumpura. Parasti aug enerģiski un spēcīgi sazarojas, zied katrs kārtējā gada dzinums.
- Poliantrozes jeb daudzziedu rozes. Uz tām attiecas tas pats, kas uz floribundrozēm.
- Parka rozes. Tās uz ziemu nesedz. Pavasarī saīsini tikai dzinumu galotnes, kas apsalušas. Izgriez arī vecos, slimos, bojātos dzinumus.
- Vīteņrozes jeb stīgotājrozes. Šīs zied visa pārziemojušā dzinuma garumā, tāpēc ļoti svarīgi atstāt pēc iespējas garākus dzinumus. Saīsini vājākās sānu dzinumu galotnes.
- Klājeniskās jeb sedzējrozes. Izgriez vecos zarus un saīsini dzinumus, atstājot uz katra 2–3 pumpurus.
Svarīgi! Griez tā, lai augšējais pumpurs būtu nevis zara iekšpusē, bet ārpusē, citādi tas augs uz krūma vidu.
Pašās beigās – kompensācijai
Pēc apgriešanas rozi pabaro ar kalcija nitrātu vai amonija nitrātu, lai tai spēks dzīt jaunos dzinumus.