Konsultē Viesturs Ķerus, ornitologs, Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs un Sarmīte Strautiņa, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Ogām jātiek apēstām
«Domājot par jautājumu putni un ogas, vispirms jāpatur prātā, kādēļ vispār ir ogas un augļi. Augiem, lai spētu izdzīvot evolūcijas sacensībā un turpināt sugu, ir jāizplatās. Sēklu izplatīšanās var notikt dažādos veidos, piemēram, ar vēju vai ūdeni. Un viens no veidiem, kā augi izplata sēklas, ir ar putnu palīdzību – putni apēd augli, bet sēklas iziet caur organismu nesagremotas un tiek izvadītas kaut kur citur. Tātad lielākoties ogu nozīme dabā ir tikt apēstām, tā palīdzot augiem izplatīties,» atgādina Viesturs Ķerus.
Kuri lielākie kārumnieki?
Viesturs Ķerus skaidro, ka ogas ēd daudzi un dažādi putni. Klasiski par ogēdājiem tiek uzskatīti strazdi, visbiežāk trīs sugas: mājas strazds, pelēkais strazds un melnais mežastrazds. Ar ogām mielojas arī zīdaste, kas Latvijā neligzdo, bet ir sastopama caurceļošanas un ziemošanas laikā. Tā kā ogas ir vērtīga, ar cukuriem bagāta barība, grūti nosaukt putnus, kas ogas neēstu vispār. Izņēmums ir vienīgi plēsēji.
Arī ābolus tradicionāli ēd melnais mežastrazds un pelēkais strazds, un zīdaste, taču, tāpat kā ogas, tos var knābāt arī citi putni, piemēram, dzeņi. Lai gan putnu pamatbarība ir ļoti dažāda, nevar teikt, ka āboli vai ogas ir deserts – ja ar to saprotam garšīgu, bet ne sevišķi svarīgu ēdienu. Tā kā ogas ir ļoti vērtīgs barības vielu avots, pirms migrācijas uz tām var pāriet arī putni, kas pārējā gada laikā ēd kaut ko citu, piemēram, kukaiņus.
Mājas strazdi dārzos mitinās jau kopš atgriešanās no ziemošanas vietām pavasarī, taču ogu ienākšanās laikā viņiem ir izšķīlušies mazuļi un putni pulcējas baros. Protams, vietās, kur ir vairāk barības, sarodas vairāk ēdēju.
Parasti uzskata, ka ķiršus ēd no ziemeļiem ieceļojušie mājas strazdi, bet mūsu pašu strazdi tajā laikā jau devušies prom. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta jaunākie pētījumi liecina, ka tik vienkārši nav, – daļa mājas strazdu tiešām aizceļo vēl pirms ogu laika, bet daļa šeit paliek līdz pat rudenim. Jebkurā gadījumā izšķirošais ir tas, ka vasaras beigās putnu vienkārši ir vairāk. Šā gada mazuļi lielākoties atstājuši ligzdas, un pamazām sākas arī putnu rudens migrācija. Liela daļa putnu nepārdzīvo migrāciju vai ziemošanu, tāpēc pavasarī putnu dārzā ir mazāk.
Kā nosargāt ogas?
- Skaņas atbaidītāji. Pēc Sarmītes Strautiņas domām, visefektīvākā metode pret putniem. Tos var iegādāties gan ar putnu briesmu ķērcieniem, gan plēsīgu putnu balsīm. Kādu laiku šie atbaidītāji ir efektīvi, bet putni ir ļoti gudri, ar laiku pierod un saprot, ka nekādas briesmas nedraud. «Mēs Dārzkopības institūtā tos kombinējam ar gāzes lielgabalu šāvieniem. Parasti pēc šāviena putni aizlido kaut kur tālāk un nogaida. Ja nekas nenotiek, laižas atpakaļ. Mēs vērojam putnus, un viņi mūs. Putni ir gudri. Ja nejūt apdraudējumu, kļūst drošāki.» Jārēķinās arī, ka skaņas atbaidītāji var traucēt kaimiņus. Pamatā tos izmanto lielie ogu audzētāji.
- Gaisa pūķi, kuru siluets atgādina plēsīgos putnus. Tos piesien pie balsta, lai ar vēja pūsmu biedēklis kustas uz augšu un leju. Izskatās, it kā lidinātos vanags vai cits plēsīgs putns. Var uzlikt pat vairākus šādus biedēkļus, jo tie nemaksā dārgi. Sarmītei Strautiņai tie ir mājās zemeņu dobēs un darbojas diezgan labi. Viesturs Ķerus piebilst – lai putni pie šiem biedēkļiem nepierastu, jāmaina gaisa pūķu atrašanās vieta. Lielāka efektivitāte būs arī tad, ja pašus biedēkļus bieži mainīs.
- Hologrāfiskās lentes, kas putnus aizbaida ar mirdzēšanu un čabēšanu. Koku zaros var iekārt folijas strēmeles vai kompaktdiskus, kas kustas un vizuļo.
- Mazāk ērti izmantošanā ir speciālie putnu tīkli, ko pārvelk pāri kokiem, zemeņu dobēm, krūmmellenēm un jāņogām. Var izmantot arī aizsargtīklus, ko lieto celtniecībā ēku sienu nosegšanai. Lai uzliktu tīklu palielam ķirsim, ir diezgan liela ņemšanās. Rūpīgi jāskatās, lai viss koks būtu nosegts un putni nevarētu palīst zem tīkla. Zemenēm un ogulājiem labāk tīklu likt nevis tieši virsū, bet segt uz lokveidā nostiprinātām caurulēm – līdzīgi kā ierīkojot lecekti. Tad būs ērtāk arī novākt ražu, paceļot tīkla malu.
Šiem tīkliem ir diezgan liels mīnuss. «Pati esmu tos izmantojusi, un ir bijis nepatīkami, ka strazdi tajos iepinušies un bijis jāpalīdz tikt brīvībā. Ja dārzs neatrodas pie mājas un nav, kas putnus atbrīvo, viņiem var klāties pavisam slikti,» atzīst Sarmīte Strautiņa.
«Svarīgi nodrošināt, lai tīkls būtu labi redzams un kārtīgi nostiprināts, lai putni nevarētu zem tā palīst vai tajā sapīties. Citādi neuzraudzītā tīklā putni var aiziet bojā,» uzsver Viesturs Ķerus. - Putnubiedēkļi. Sarmīte Strautiņa domā, ka pret putniem nekustīgi putnubiedēkļi nav pietiekami efektīvi. Katrā ziņā to gatavošana ir radošs darbs. Putnubiedēkli noteikti vajag apkarināt ar spogulīšiem vai kompaktdiskiem un izmantot drēbes, kas plivinās vējā.
Diemžēl jārēķinās, ka pie dažādiem biedēkļiem – vienalga, ar skaņu vai vizuāliem – putni pierod.