Rīga +7°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lielāku postījumu vēji nodara tad, ja dabū labi ieskrieties. Taču arī blīvi apbūvētā teritorijā starp ēkām vai stādījumiem var veidoties ļoti nepatīkams caurvējš, jo gaisa plūsma tiek ierobežota un tā paātrinās. Savā dārzā šādas vēja radītās diskomforta vietas vislabāk ir noteikt empīriskā ceļā: vieglā apģērbā izstaigājot dārzu visos četros gadalaikos un pēc iespējas dažādos laikapstākļos. Ļoti svarīgi nedarīt to tikai vasarā, jo nez vai, saulei sildot, var iedomāties, cik nepatīkams var būt ziemeļu pūtiens mīnus 20 grādos. Neomulīgās vietas var īpaši atzīmēt, piemēram, ar mietiņiem.
Lai dārzu pasargātu no vēja, var ierīkot vējlaužus. Tās var būt mākslīgas barjeras, piemēram, žogi, būves, tomēr efektīvāks risinājums ir aizsargstādījumu ierīkošana. Iegūtajā aizvēja teritorijā būs gan par kādu grādu siltāks, gan par pāris procentiem augstāks gaisa relatīvais mitrums. Maigākajā mikroklimatā, ko nodrošinās vējlauzis, labāk jutīsies eksotiskākas un jutīgākas kultūras, ko iesaka stādīt no vēja pasargātās vietās. Nenoplicināsies augsnes auglīgais virsslānis, mazāki būs sniega sanesumi ziemā. Stādījumi nodrošina arī privātumu, patvērumu putniem, dzīvnieciņiem un kukaiņiem, turklāt palīdz samazināt apkures rēķinus, jo aukstajā laikā tieši vējš ir lielākais siltuma zaglis.
6 svarīgākie vējlauža parametri
- Augstums
Der ielāgot vienkāršu aprēķinu – vējlauža augstumu (metros) pareizinot ar desmit, iegūst aptuveno no vēja pasargāto platību. Piemēram, 5 metrus augsti stādījumi palīdzēs radīt aizvēju 50 metru platā teritorijā aiz tiem. Ja dārzs ir klajā laukā, vējlauzim nevajadzētu būt zemākam par 5 metriem, lai tas pilnvērtīgi veiktu savu funkciju. Zemāki aizsargstādījumi var būt pasargātākās vietās apbūves kvartālu iekšienē. Augu izvēlē nevajadzētu sevi ierobežot, jo lielākajai daļai kokaugu augstumu var regulēt, tos apgriežot, bet sabiezinātus stādījumus var paretināt. - Blīvums
Augiem ir vajadzīga svaiga gaisa pieplūde, tāpēc aizsargstādījumiem jāsamazina nepatīkamās brāzmas, tomēr ļaujot gaisam plūst cauri. Baidoties no vēja, nevajadzētu teritoriju apstādīt tā, ka tajā ne lapiņa nekustas. Par blīvu vējlauzi uzskata jau tādu, kas aiztur 60–80% vēja. Līdzīgi kā mūra siena, tas labi aptur vēju, taču veido visai nelielu aizvēja teritoriju. Vidēji blīvs (aiztur 40–60% vēja) vējlauzis ir piemērotākais risinājums, jo aiz tā veidojas plašākā aizvēja teritorija. Salīdzinājumam – aiz mūra sienas pēc 15 metriem vējš jau atkal pūš gandrīz ar tādu pašu jaudu (90%) kā pirms tās, aiz blīva stādījuma – ar 65%, bet aiz vidēji blīva – ar 60% jaudu. Savukārt vējlauzis, kas aiztur tikai 40% vai mazāk vēja, jau ir samērā mazefektīvs, toties tas labāk tiek galā ar sniega sanesumiem, izkliedējot tos. Blīvāks vējlauzis var veidot šauras un augstas sniega kupenas. - Novietojums
Vējlauzi var novietot pret valdošajiem vējiem (Latvijā – rietumu, dienvidrietumu), bet var sargāties arī no traucējošajiem un saldējošajiem ziemeļu, ziemeļaustrumu vējiem. Parasti aizsargstādījumus veido ziemeļu, ziemeļrietumu pusē. Dienvidu vēji tomēr nav tik ledaini un nerada tādu temperatūru pazeminošu efektu. Vējlauzis jāizvieto perpendikulāri vēja virzienam, no kura grib aizsargāties. Ja vien teritorija ļauj, svarīgi to būtu veidot vismaz divos virzienos tādā kā kāsī, lai savienojošais stūris būtu vērsts pret valdošajiem vējiem. Vējlauzis nav jāstāda taisnā līnijā. Veidojot līkločus, to var padarīt interesantāku un ainaviskāku. - Garums
Labākam rezultātam vējlauža garumam vismaz 10 reižu jāpārsniedz augstums, turklāt tam jābūt garākam par teritoriju, kuru plānots pasargāt no vēja. Tādējādi 6 m augstam vējlauzim būtu jāstiepjas 60 m garumā. Šī attiecība samazinās iespējamo vēja turbulenci teritorijās, kur vējlauzis beidzas. - Platums
Labākais risinājums efektīvam vējlauzim ir vismaz triju rindu stādījums. Šādā gadījumā pirmajā vēja puses rindā stāda dažādus krūmus, kas veido samērā augstu brīvi augošu dzīvžogu. Tām vajadzētu būt izturīgām un audzelīgam sugām, piemēram, lazdām, kārkliem, vītoliem, grimoņiem. Vidējā rindā stāda ziemzaļos skujkokus, jo bez tiem panākt aizsardzību visa gada garumā nevarēs. Piemērotākās ir egles vai priedes. Savukārt iekšējā rindā aizvēja pusē izvēle jau ir ļoti plaša, te var vairāk padomāt arī par skaistu lapojumu, ziediem, ogām, augļiem. Šāds vējlauzis vēju pakāpeniski paceļ un arī nolaiž, un var iegūt samērā plašu no vēja pasargātu teritoriju.
Mazākā teritorijā stādījumus var veidot arī no divām skujkoku rindām, stādot augus pamīšus vai kombinējot vienu skujeņu un vienu lapu krūmu, nelielu kociņu rindu. Visai ierasts, taču ne tas labākais risinājums ir viena tūju rinda. Tāda principā derēs tikai jau gana pasargātās vietās. Vējainās teritorijās jauniestādītās tūjas, kamēr tās ieaugas, noteikti ir jāsargā ar vēja aizsegu. Pēc tam to pamazām demontē, ļaujot augam un tā sakņu sistēmai pielāgoties jaunajiem, vējainajiem apstākļiem, lai pie pirmā pūtiena kociņi neizgāztos. Tūju rindas noturību var uzlabot arī, tām abās pusēs iestādot pa zemāku krūmu rindai.
Savukārt plašā lauku teritorijā aizsargstādījumos var būt pat 7–9 kokaugu rindas, kas jau veido meža joslu. - Nepārtrauktība
Tas ir vēl viens svarīgs vējlauža raksturlielums. Ierīkojot, piemēram, iebraucamo ceļu pa vidu vējlauzim, veidojas tāda kā piltuve, kur koncentrēsies viss vēja spēks. Līdz ar to iecerētajā aizvēja pusē pūtiens var sanākt tikpat spēcīgs kā klajā laukā.
Citi risinājumi
- Ātrs risinājums aizsardzībai pret vēju laikā, kamēr stādījumi sasniedz vēlamo augstumu, var būt mākslīgās vēja barjeras jeb tā sauktie vēja žogi. To materiāls ir kaut kas pa vidu starp audumu un plēvi. Vēja žogu var kombinēt arī ar augiem. Dažkārt to izmanto noteiktu kultūru, piemēram, krūmmelleņu, pasargāšanai. Šādu žogu svarīgi labi nostiprināt, lai balsti iztur brāzmas un arī materiāls ir pietiekami nostiepts.
- Aizsardzību no vēja var panākt, arī gudri izplānojot ēku izvietojumu. Nepatīkamo ziemeļu, ziemeļrietumu vēju virzienā būvē saimniecības ēkas, kuras veido fizisku barjeru, dzīvojamai mājai atstājot teritorijas dienvidu, dienvidaustrumu pusi.
- Nelielus caurvēja koridorus var aizbūvēt arī ar dārza arhitektūras mazajām formām, piemēram, arku, pergolu, vīteņaugu režģi, lapeni, labākam efektam papildinot tās ar krūmu stādījumiem.
- Dārzeņu dobēm aizsardzību no kaltējošajiem vasaras vējiem var nodrošināt ar augstākiem viengadīgiem stādījumiem, piemēram, kukurūzu, rudziem, saulespuķēm. Šos augus vajadzētu sēt vai stādīt vairākās rindās, sargājot tos no nezāļu konkurences.
- Valdošo vēju virzienā var ieplānot arī ūdenstilpi. Tad vējš siltās gaisa masas no ūdens iepūtīs dziļāk dārzā.
Kuri kokaugi der vējlauzim?
- Ziemzaļajai rindai piemērota ir parastā egle, taču tā var izaugt ļoti augsta, tāpēc stādījumos var mīties ar melnās, Serbijas un asās egles šķirnēm. Pieticīgas un pietiekami salcietīgas ir arī kalnu priedes.
- Vēja pusei var izvēlēties lazdas, bārbeles, suņu rozes, vilkābeles, mežrozītes, grimoņus u. c. Vēja puses rindu var papildināt arī ar pīto kārklu žogu – tas ir gan caurlaidīgs, gan aptur vēju, gan vizuāli izskatās interesanti. Aizvēja pusē kokaugu izvēle ar papildu labumiem ir ļoti plaša, piemēram, kizils, ķirsis, plūme, plūškoks, pīlādzis, smiltsērkšķis.
- Jāņem vērā, ka jebkura pamatsuga būs izturīgāka nekā šķirnes, tāpat svarīgi ir augšanas apstākļi konkrētajā vietā, tāpēc izvēlei jābūt pārdomātai.
- Attālumam starp rindām jābūt vismaz 1,5 metriem, lai stādījumi neveidojas kā mūris. Lielajiem kokiem rindā nepieciešami aptuveni 1,5 metri uz katru pusi, augstajiem krūmiem – ap metru.
- Izvēloties lielākus koku vai krūmu stādus, jārēķinās, ka sākotnēji tiem vajadzēs veltīt daudz vairāk uzmanības: jānodrošina balsti, jārūpējas par aizsardzību no vēja. Mazākiem stādiem ieaugties būs vieglāk, taču jāuzmanās, lai tos neizkonkurē nezāles vai nenopļauj nevērīgs pļāvējs.
