• Kā pašam pārbaudīt kaķa veselību?

    Mājas mīluļi
    Ligita Timma
    17. novembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Aizdomas par kaķa saslimšanu saimniekam lielākoties rodas tad, kad kaite jau kādu laiku attīstījusies un ir pēdējais brīdis kaut ko glābt vai, ļaunākajā gadījumā, sirdzējam vairs nevar līdzēt. Īpaši, ja dzīvnieks lielu daļu dienas uzturas laukā un saimnieks neredz pazīmes, kas varētu liecināt par radušos problēmu. Tomēr dažas lietas var pamanīt laikus, ja patur prātā, uz ko skatīties, kas jāaptausta un kam jāpievērš uzmanība. «Astes» konsultē veterinārārste Daiga Bokvalde.

    15 minūtes – reizi nedēļā

    Lai laikus pamanītu izmaiņas, kas var būt pirmie slimību vēstneši, reizi nedēļā vai vismaz mēnesī minūtes piecpadsmit pievērsies savam kaķim – labi apskati viņu, aptausti, arī ikdienā pavēro kaķa uzvedību. Protams, to, ja kaķis skaļi brēks, kasīsies kā traks, izskatīsies savārdzis, neko neēdīs, vems, nenokārtosies nemaz vai to darīs ārpus tualetes, tu pamanīsi arī bez īpašas piepūles, taču šoreiz runa ir par pazīmēm, ko saimniekam ieraudzīt grūtāk. Ja kaķis daudz uzturas laukā un mājās nāk vien ēst un gulēt, jābūt sevišķi vērīgam. Protams, nevajag arī gluži par katru nieku uztraukties, bet svarīgi, lai kaites netiktu ielaistas, dzīvniekam liekot mocīties un nīkuļot.

    Samīļo un aptausti

    Kaķis vienmēr no saimnieka grib saņemt savu mīļuma porciju, taču, viņu glāstot, tu ļoti labi vari iztaustīt kaķa ķermeni un novērtēt kažoka stāvokli. Veselam kaķim tas ir skaists, gluds, tīrs. Tikai mākslīgi radītās šķirnes, piemēram, persieši, eksoti, nevar sevi paši pilnībā sakopt, bet pārējie to izdara ideāli. Ja apmatojumā redzamas blaugznas, kreveles – pakonsultējies ar ārstu. Blaugznas var liecināt par to, ka kaķim sāp mute, un tāpēc viņš sevi nemazgā, kā rezultātā kažoks kļuvis sauss. Varbūt kaķis nevar sevi sakopt, jo ir par resnu, par stīvu vai kādas nepamanītas un neārstētas slimības dēļ viņam nav spēka. Veterinārajā praksē ir ne viens vien gadījums, kad pat cukura diabēts konstatēts pēc nespodra kažoka.

    Kaķa ādai jābūt veselīgai. Ja kažokā parādījies «caurums» – kāds pleķītis izlaizīts gluži pliks, dzīvnieks jāved pie daktera. Tāpat jārīkojas, uz ķermeņa atrodat iepriekš nemanītu bumbuli. Ja kaķis ļoti jūtīgi reaģē uz ādas taustīšanu, kad pirkstus ieslidina dziļāk apmatojumā, iespējams, viņam ir blusas. Tās ne vienmēr ir viegli pamanāmas, jo kaķa kažokā uzturas tikai «pusdienu» laikā, bet pastāvīgi mitinās paklājos, kaķa guļvietā, grīdas spraugās. Ir vai nav kaķim blusas, vari pārbaudīt, noklājot zemē baltu mitru papīru un kaķi izķemmējot, – ja izbirs sīki, sarkanīgi blusu ekskrementi, nav šaubu, ka jāmeklē kāds pretblusu līdzeklis.

    Pabaro un pavēro

    Parasti dodam kaķim ēst, daudz nedomājot, cik un kā viņš ēd, vai ir neierasti izslāpis, taču tas var palīdzēt pamanīt nopietnas kaites. Piemēram, kaķiem neraksturīgas slāpes var liecināt par saslimšanu ar cukura diabētu.

    Novērtē arī dzīvnieka svaru, kritiski pavērojot, vai mīlulis nekļūst arvien apaļāks, jo pēc tam atgūt slaidumu ir gandrīz neiespējami, īpaši, ja kaķis ir jau gados un mazāk kustas. Vislabāk būtu viņu regulāri nosvērt – reizi mēnesī vai vismaz tad, kad esi viņu aizvedis uz poti klīnikā. Ja apaļīgs kaķis ne no šā, ne no tā iegūst labu formu, – tas, visticamāk, nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību. Izņemot, ja pavasarī slaidāks kļūst mincis, kurš regulāri iet laukā, jo tad viņam ir vairāk iespēju izkustēties. Citos gadījumos svara zaudēšanai iemesls saistīts ar slimību. Vai nu vairogdziedzeris sācis aktīvi strādāt, vai ir radusies nieru mazspēja, cukura diabēts, vai arī pie vainas ir zobu sāpes, kuru dēļ dzīvnieks vairs nevar labi paēst.

    Ieskaties kaķa mutē – tā ir viena no svarīgākajām kaķa pārbaudes epizodēm. Akurāts saimnieks sava mīluļa zobus regulāri tīra, bet, ja tas nav darīts vai darīts nepietiekami, no pusmūža – aptuveni piecu sešu gadu vecumā – ar zobiem un smaganām var būt lielas problēmas. Pavēro kaķa ēšanu – ja viņš brīžam it kā nobīstas no ēdiena, iekliedzas, ēd tikai no vienas puses, siekalojas, mute smird, viņš kaut ko cenšas no tās izvilkt – nav divu domu, ka jāved pie ārsta. Dažreiz saimnieks padomā, ka kaķis apēdis kaut ko, kas nelabi ož, taču reti kad pie vainas tiešām ir ēdiens. Pēc zivs notiesāšanas viņa mute odīs pēc zivs, bet zobu pūšana rada specifisku un daudz nepatīkamāku smaku. Vienlaikus pamanīsi, ka kaķis vairs sevi labi nesakopj.

    Kā viņš uzvedas?

    Ja kaķis pēkšņi mainījis savus ikdienas rituālus un paradumus, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Kaķis bez iemesla paradumus nemaina. Padomā arī, vai nav kaut kas mainījies ģimenē, apkārtējā vidē – varbūt tas ir izmaiņu iemesls. Taču, kad kaķis sāk ķert neesošas mušas, lēkt uz neesošām ēnām, slēpties un līst vietās, kur agrāk nav līdis, tas jau liecina par nopietnām slimībām. Tāpat uzmanība jāpievērš koordinācijas traucējumiem, kad kaķis nevar, kā ierasts, uzlēkt uz palodzes vai nolēkt no tās, kļuvis stīvāks.

    Svarīgi!

    Ja tavs mīlulis līdz šim uzvedies droši, bet pēkšņi sāk slēpties zem dīvāna vai kādā citā cilvēkam grūti pieejamā vietā, visticamāk, tam ir viens no diviem iespējamiem iemesliem – dzīvnieks ir no kaut kā izbijies, vai arī viņam ir nopietnas problēmas ar veselību. Ja nesaskati nekādu ieganstu stresam, kas varētu būt radījis šādas kaķa uzvedības izmaiņas, ar steigu ved viņu pie veterinārārsta!

    Kam vēl pievērst uzmanību?

    Ja kaķim divreiz gadā dots līdzeklis pret tārpiem, tas vēl negarantē, ka viņam šo zarnu parazītu nav. Ja kaķis regulāri iet laukā, ēd jēlu gaļu vai peles, arī ar trim reizēm var būt par maz, tad vajag viņu attārpot ik pēc trim mēnešiem. Arī mazie kaķēni, kuru mamma staigā pa āru, jāattārpo pēc iespējas agrāk – aptuveni pusotra mēneša vecumā. Īpaši grūti atbrīvoties no tā dēvētā blusu lenteņa (to pārnēsā blusas). Raksturīgas pazīmes – hroniska caureja, pie dibena vai izkārnījumos redzamas tārpu oliņas, kas pēc izskata atgādina gurķu sēklas, vai pat lenteņa posms (vislabāk to ielikt burciņā ar ūdeni un aiznest uz klīniku, tad veterinārārsts pateiks, kā tālāk rīkoties, jo jebkurš prettārpu līdzeklis lenteņus neiznīcina).

    Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2012. gada 1. numurā. 

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē