Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc nepamēģināt?
Iesaka Gunta Karitone, retu un eksotisku augu kolekcijas dārza saimniece Cēsīs: «Mēdz sacīt, ka Latvijā jāaudzē augi, kas iztur mūsu klimatu, taču es tam nepiekrītu. Ja ir vēlme audzēt kaut ko eksotisku un var nodrošināt tam minimālos ziemošanas apstākļus, tad kāpēc gan nepamēģināt? Man ir daudz tādu augu, par kuriem savulaik pat zinoši cilvēki teica, ka Cēsu pusē tie neaugs, taču izrādās, ka aug ļoti labi. Es augus pārzieminu lauku mājā, vēsā, gaišā telpā, kur temperatūra ir līdz plus 5 grādiem un nekad nenoslīd zem nulles. Lielāko daļu augu var nest arī pagrabā vai garāžā, nav obligāti jābūt gaišai telpai. Galvenais, lai telpa nebūtu pārāk mitra. Aukstumā un mitrumā augiem var sākties puve.»
Krūmi un koki
- Platlapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla) ziedpumpuri veidojas gan uz iepriekšējā, gan jaunā gada dzinumiem. Pēdējā laikā ir izveidotas šķirnes, kas mūsu apstākļos pārziemo ārā, piemēram, ‘Diva Fiore’, ‘Forever and Ever’ un ‘Princess Diana’. Citas pa vasaru var augt dobē, bet pirms ziemas jāliek podā un jāienes vēsā telpā. Taču pārcelšana katru sezonu hortenzijām nepatīk, tāpēc labāk tās uzreiz audzēt lielos podos, ko, sākoties aukstuma periodam, nes iekšā. Pati telpā nesu platlapu hortenziju šķirnes ‘Magical Ametist’, ‘Blue Bird’ un arī ‘Princess Diana’. Ja šķirni ‘Princess Diana’ pavairošu, tad eksperimentēšu un atstāšu ārā.
- Magnolijas (Magnolia). Mazas, tikko nopirktas magnolijas pa ziemu var nest telpās. Jaunus kociņus dārzā pa ziemu ietin papīrā vai agrotīklā. Visizturīgākās mūsu apstākļos ir Kobus magnolijas (Magnolia kobus), Lēbnera (Magnolia loebneri) un zvaigžņu magnolijas (Magnolia stellata). Audzēšanas panākumi atkarīgi no vietas, kur tās audzē.
- Eiropas jūdaskokus (Cercis siliquastrum) un Kanādas jūdaskokus (Cercis canadensis) Latvijas siltākajos rajonos tos var mēģināt audzēt āra apstākļos, tomēr labāk podos, ko ienes vēsā vietā, kad āra temperatūra ir ap 0 grādu. Jūdaskoki labi jutīsies arī ap mīnus 5 grādu vēsā telpā.
- Arī Floridas kizilu (Cornus florida subsp.urbiniana) ‘Magic Dogwood’ pārzieminu telpās. Dāvidiju jeb kabatlakatiņu koku (Davidia involucrata) pirmos gadus nesu iekšā, bet nu jau trīs gadus esmu izstādījusi ārā un ziemā piesedzu. Arī kelreitēriju (Koelreuteria paniculata), ko atvedu no Vācijas, pirmos trīs gadus audzēju podā un nesu telpā. Pagājušajā gadā to iestādīju ārā, un, lai gan zaru gali apsala ar visu piesegšanu, tā atauga pilnīgi no jauna. Augi, kurus esmu izstādījusi ārā, pamazām sāk aklimatizēties un pierod pie aukstuma.
Sīpolu un gumu puķes
- Zantedešijas (Zantedeschia aethiopica) rudenī pirms salnām, kad nokritušas lapas, gumi jāizrok ārā, jāapžāvē un jāliek glabāt sausā kūdrā, zāģu skaidās vai sausos papīros – tāpat kā dāliju gumi.
- Tuberoze jeb gumu poliante (Polianthes tuberosa) – ļoti skaists augs ar baltiem, dzelteniem un rozā ziediem un austrumniecisku, netveramu smaržu. Pirms salnām sakņu gumiņi noteikti jāizrok, jānožāvē, jāglabā telpās zāģu skaidās, sausā kūdrā vai papīra maisiņā. Lai ziedētu, pavasarī gumu kamoliņu nevajag censties sadalīt.
- Kannas (Canna), kad tās jau ir nosalušas, noteikti jārok ārā, jāapžāvē un jāliek zāģu skaidās vai sausā kūdrā. Jau agri pavasarī, martā tās jāsāk modināt.
- Peru brīnumpuķe (Mirabilis jalapa), kas ļoti skaisti zied ar vairāku krāsu ziediem, arī Latvijā ārā nepārziemo. Kad sākas salnas, nogriež lakstus, sīpolus izrok, apžāvē un glabā telpā zāģu skaidās, kūdrā vai papīros.
- Galtonijas – (Galtonia candicans, Galtonia regale, Galtonia viridiflora) daudzās Latvijas vietās vairs ārā nerok, jo ziemas pie mums kļūst siltākas. Tomēr Latgalē un Vidzemē, kur ir aukstāks, tās labāk pārziemināt telpās. Sīpolus ziemā glabā līdzīgi gladiolu sīpoliem.
- Pušķu eikomi (Eucomis comosa) vai nu audzē podā, vai pēc salnām bumbuli izstāda augsnē (netīk pārstādīšana), kur tas priecē ar ar savu ananasveidīgo izskatu. Rudenī, kad to nedaudz skārušas salnas, izņem no augsnes vai no poda, nedaudz apžāvē un ievieto sausā glabāšanas materiālā līdz pavasarim. Var atstāt arī podā un iekaltēt.
- Bumbuļu komеlīnu (Commеlina tubеrosa) pēc salnām izrok, sakneni nedaudz apžāvē un, līdzīgi gladiolām, novieto ziemas guļā. Ja vēlas pavairot, sakneni dala pavasarī.
Citi lakstaugi
- Krāsu gunneras (Gunnera tinctoria) un uzmavu gunneras (Gunnera manicata), kas atgādina milzīgu rabarberu, ir samērā grūti audzējamas un mitruma prasīgas. Tās audzēju podā, ne mazākā par 40 litriem, un, līdzko sākas aukstums, podu pārvietoju uz telpu. Protams, savu īsto, raženo augumu podā tā neparāda.
- Pampu zāles (Cortaderia selloana) un tās šķirnes arī vislabāk audzēt podos un ziemā turēt vēsā, gaišā vietā, kur temperatūra ir ap plus 10 grādiem. Man gan pašai ar pampu zāles pārziemināšanu nav laba pieredze.
- Diegveida donis (Juncus effusus) ‘Spiralis’ ar ļoti dekoratīvām lapu spirālēm, kas aug ūdens tuvumā, pārziemo labi arī laukā. Tomēr Latvijas aukstākajā daļā iesaku to pārziemināt kā telpaugu, turot uz palodzes, vai citā gaišā, ne pārāk siltā vietā. Jo agrāk pavasarī tam izgriezīs vecos, neglītos dzinumus, jo drīzāk tas veidos savas jaunās spirālītes.
- Velna nagu (Phyteuma comosum), kas tiek audzēts augsnē, septembra sākumā iestāda podā un pārziemina vēsākā istabā.
Labāk gaišā vietā, nevis tumsā
Iesaka Ināra Bondare, dendroloģe, Rucavas arborētuma veidotāja
«Augu pārziemināšanai vismazāk piemērotas garāžas vai citas tumšas telpas. Ja nav citas iespējas, tad tumšā telpā varētu ienest lapu kokus, kas nomet lapas. Pati augus ziemā turu lielā neapkurināmā siltumnīcā. Jo plašāka siltumnīca, jo tajā mazāki mīnusi un vienmērīgāka temperatūra.»
- Eksotiskie koki un krūmi, kas nespēj pārciest mūsu ziemu, būtu jāaudzē vai rudenī jāievieto podos un ziemā jātur gaišā, vēsā vietā, kur temperatūra ir no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Ideāla vieta šai vajadzībai ir ziemas dārzs, slēgta terase, lodžija, balkons vai kāda istaba, kur ir šāda temperatūra.
- Gaisma ir īpaši svarīga mūžzaļajiem augiem. Taču jārēķinās, ka apmēram aprīļa vidū sausā gaisa dēļ augi sāk izjust stresu, un to var mazināt, mitrinot ar pulverizatoru. Tāpēc augus labāk turēt ziemas dārzos un verandās ar flīžu grīdām, kur tos var brīvāk laistīt un apsmidzināt. Sausā gaisā augiem metas arī tīklērces, ko neprofesionāļi bieži vien pat nepamana.
-
Siltumnīcā audzēju sala jutīgo kauleņkoku, piemēram, persiku stādus. Tikai tad, kad tie izauguši 2–3 metrus augsti un stumbra apakšējā daļa vismaz metra augstumā ir pārkoksnējusies, mēģinu tos pieradināt pie lauka apstākļiem. Tiesa, kauleņkoki, ne tikai persiki, bet arī aprikozes un sakuras, agri plaukst, var sākt sulot un dzīt lapas februāra vidū. Gaišā telpā tā nav problēma, tikai augs jātur iekšā, līdz beidzas pavasara salnas, citādi tas apsals.
- Siltumnīcā pārzieminu arī Japānas priedes, kriptomērijas (Cryptomeria), cipreses (Cupressus) un man ļoti mīļo albīciju (Albizia). Japānas mūžzaļo segliņu (Euonymus japonicus), kas skaisti zied un burvīgi smaržo, siltumnīcā esmu izaudzējusi līdz divu metru augstumam. Mēģināju to izstādīt atklātā laukā, taču augs ir ļoti jutīgs pat pret nelielu salu.
- Ja nav citas iespējas, no decembra līdz februārim tumšā telpā var turēt hurmas, kas vēlu plaukst. Tikai jārēķinās, ka pavasarī, augu iznesot ārā, tam būs stress un tas var apdegt, tāpēc sākumā jānoliek noēnotā vietā. Arī Amerikas grimoņus (Cornus florida) un magnolijas (Magnolia), taču jārēķinās, ka šie augi mostas jau februāra otrajā pusē. Ja tie vēsajā, tumšajā telpā izplauks, lapas būs bez hlorofila, gandrīz baltas. Es magnolijas februāra beigās un marta sākumā, kamēr tās vēl nav izplaukušas, nesu ārā un lieku noēnojumā. Rucavā esam izstādījuši mūžzaļās magnolijas laukā, kur tās jau vienu ziemu ir veiksmīgi pārziemojušas.
- Arī Japānas kļavas (Acer japonicum), ja nav citas iespējas, var nest pagrabā. Taču jārēķinās, ka kļavām sulu cirkulācija sākas jau janvārī, un tām, kas nāk no Austrumiem, vēl agrāk, jo tur pavasaris sākas agrāk. Kurzemes klimatiskie apstākļi atļauj Japānas kļavas audzēt ārā, drošības pēc ziemā piesedzot.
- Daudzi mēdz pārziemināt no dienvidiem atvestos olīvkokus, taču uz pavasara pusi tiem nereti sākas stress sausā gaisa dēļ. Grieķijā, Spānijā, Itālijā un citās valstīs, kur tie aug dabā, ir lielāks gaisa mitrums, tāpēc šeit nepieciešama rasināšana.
