Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms jebkādu iekšdarbu uzsākšanas vispirms jāveic ēkas tehniskais novērtējums. Praksē vairākkārt ir pierādījies, ka vecu guļbaļķu ēku gadījumā agrāk izmantotie tehnoloģiskie risinājumi savu laiku visdrīzāk ir nokalpojuši, kas nozīmē, ka parasta siltināšana no iekšpuses daudz nepalīdzēs, ja netiks novērstas klasiskās koka ēku problēmas.
Lielākais ienaidnieks – mitrums
Vispirms jāsāk ar notekūdeņu sistēmas apsekošanu. Ja pieņemam, ka šajā gadījumā runa ir par tiešām vecu guļbaļķu māju, tad visdrīzāk tās pamatus ir skāris mitrums. Kā mēs zinām, koks nedraudzējas ar mitrumu, un viena no šādu ēku raksturīgākajām problēmām ir puve. Visbiežāk mitrums ietekmē tieši pamata vainagu. Tas gan nenozīmē, ka ēka nav glābjama. Tieši pretēji – jebkuru detaļu ir iespējams nomainīt. Ja šim procesam tiek izvēlēta būvfirma, tad jārēķinās ar diezgan augstām izmaksām, tomēr to var izdarīt arī pašu spēkiem. Ja kādā no pamata vainaga daļām tiek pamanīta puve, šo daļu nomaina, veco guļbaļķi aizvietojot ar jaunu. Sāk ar vienu no ēkas stūriem, paceļot ēku ar traktora, ceļamkrāna vai domkrata palīdzību. Jaunajai koka daļai ir jābūt apstrādātai ar kādu no koka aizsarglīdzekļiem jeb antiseptiķiem, lai to pasargātu no turpmākās mitruma ietekmes. Tāpat jāpārbauda arī pārējie baļķi, jo laikapstākļu ietekmē puve var piemeklēt arī kādu daļu no ārsienas.
Kad visas konstrukcijas ir pārbaudītas un bojātās daļas nomainītas, nepieciešams pārbaudīt arī notekūdeņu sistēmu. Agrāk visas teknes tika izvietotas tuvu māju sienām un pamatiem. Ja lietusūdens netiek novadīts kanalizācijā, tad teknes jāatjauno tā, lai turpmāk ūdens tiek novadīts vismaz divu metru attālumā no mājas. Ja tas netiek izdarīts, tad pēc 10–15 gadiem atjaunotajā pamata vainagā atkal atgriezīsies puve.
Pirms ēkas pacelšanas tā jāatslogo, tātad – obligāti jāatbrīvo no mēbelēm. Pamata vainaga vai jebkuras ārsienas daļas maiņa jāveic siltā laikā, kas nozīmē, ka šādi darbi jāieplāno pavasarī vai vasarā.
Spraugu aiztaisīšana
Agrāk guļbaļķu ēkas siltināja, izmantojot sūnas. Diemžēl šis siltināšanas materiāls nav ilgtspējīgs, jo koks ir dabisks materiāls un tā žūšanas process turpinās arī tad, kad māja ir jau pabeigta. Tas nozīmē, ka baļķi kustas jeb staigā, bet sūnas ar laiku nospiežas, izbirst un veidojas spraugas. Vislabāk ir mēģināt visu veco siltinājumu no spraugām dabūt ārā un to aizvietot ar jaunu – pakulām. Var izmantot gan linu šķiedras, gan kaņepju pakulas. Tās ar nelielas špakteļlāpstiņas palīdzību sablīvē visās spraugās. Šis darbs ir diezgan laikietilpīgs un prasa pacietību, tāpēc lielākā kļūda, ko cilvēki mēdz pieļaut, lai ieekonomētu laiku, – aizpūš spraugas ar izolācijas putām. Tā noteikti nevajag darīt! Putas nav elpojošs materiāls. No iekšpuses var veidoties kondensāts un attiecīgi arī pelējums. Ja putas spraugās sapūš no ārpuses, tad tās saules ietekmē ātri izdrūp, kā arī tajās mēdz iemitināties skudras. Ja pakulas kārtīgi noblīvē, tad nekad nebūs jāuztraucas par visu minēto.
Kārtīgs remonts!
Ja pēc spraugu aiztaisīšanas joprojām šķiet, ka ir novērojams siltuma zudums, vai arī ir vēlēšanās lietai pieiet nopietnāk un pie viena veikt arī kosmētisko remontu, tad sienas no iekšpuses var apšūt. Klasiskais variants ir izmantot spundētos dēļus, ko skrūvē klāt pie latojuma. Ļoti svarīgi latojumu pieskrūvēt pareizi, un galvenais ir to izlīmeņot. Ja koka apšuvums šķiet nomācošs vai arī, piemēram, vannasistabā gribas pielīmēt flīzes, tad lielisks siltināšanas materiāls ir kokšķiedras plāksnes. Tās ir viegli pieskrūvēt pie latojuma, kā arī tas ir tikpat dabisks siltināšanas materiāls kā koka dēlīši. Kokšķiedrai pēc pieskrūvēšanas liek klāt sietu, un to var apmest ar cementa kaļķa vai māla apmetumu. Rezultātā tiks iegūtas gludas sienas, uz kurām var likt flīzes vai krāsot – tas jau ir gaumes jautājums.
Agrāk starpsienās tukšās vietas aizpildīja ar skaidām. Šobrīd šim nolūkam tiek izmantota akmensvate vai ekovate, kas arī ir dabiski materiāli. Šāda veida siltināšanu var veikt katrai telpai atsevišķi, kas nozīmē, ka visa ēka nav jāatbrīvo no mēbelēm un pārējās telpas var turpināt apdzīvot, saskaroties vien ar neērtajiem remonta putekļiem. Te gan noteikti jāatceras par vēdināšanu, jo, lai cik dabiski būtu izmantotie materiāli, tomēr tie ir un paliek putekļi, kas nenāk par labu veselībai.
Kam vēl pievērst uzmanību?
- Nolemjot par labu ēkas siltināšanai no iekšpuses, ir vērts pārbaudīt arī esošo elektroinstalāciju. Tā kā tiek veidotas jaunas starpsienas, tad šī ir lieliska iespēja izbūvēt jaunas rozetes vai papildināt esošo rozešu skaitu.
- Vērtīgi ir arī pievērst uzmanību santehnikai – pie viena nomainīt vecās caurules, ko pēc tam var veiksmīgi paslēpt aiz jaunajām sienām.
- Siltināšana nebeidzas tikai ar sienām. Noteikti jāpārbauda bēniņi. Ja nav rocības vai iespējas nomainīt mājai jumtu, ir vērts veikt bēniņu siltināšanu, ja tas ir iespējams. Arī te noteikti jāpārbauda visi pārsegumi un katra koka detaļa. Ja ir manāma puve, jāmaina bojātās koka daļas pret jaunām.
Populārākie raksti
