Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grīdas siltināšana
Pirmais guļbūves baļķis parasti tiek likts uz īpaši piesūcināta (piemēram, ar koka darvu) dēļa, un tas savukārt atrodas uz hidroizolācijas slāņiem, kas izklāti uz mājas pamatiem. Leņķī starp pamatu un baļķa noapaļojumu uz hidroizolācijas slāņa ieliek koka trijstūri, kas aizpilda šo telpu. Tad pa visu mājas iekšpuses perimetru vertikāli izliek 2 cm biezas ekstrudētas (blīvas) putu polistirola vai putu poliuretāna plāksnes, kas sniedzas vertikāli augstāk par horizontālo hidroizolācijas kārtu.
Iekšpusi piepilda ar šķembām vai keramzītu (tas gan ir dārgāks, un to nevar noblīvēt). Šķembas noblīvē vismaz 10 cm slānī. Uz tām klāj polietilēna plēvi tvaika izolācijai. Tvaika izolācijas slānis uztvers ūdens tvaikus no grunts un nelaidīs tos grīdas konstrukcijā. Tad horizontāli izliek ekstrudēta putuplasta plāksnes, nu jau 50 mm biezumā, un šajā līmenī nogriež vertikāli izlikto plātņu galus. Virs siltinājuma klāj zaļo mitruma izturīgo rīģipsi, 12,5 mm biezu, ko nestiprina pie putu polistirola virsmas, bet ieklāj tā, lai tas tiktu atdalīts no sienām un caurulēm 20 mm attālumā.
Uz tā liek grīdas rīģipsi (arī 12,5 mm), kas ir mehāniski stiprāks. Abus šos slāņus vietām saskrūvē kopā ar mazām skrūvītēm, lai tie kustētos (peldošā grīda) vienlaikus. Savienojuma vietas aizšpaktelē un var likt grīdas segumu – dēļus, parketu, laminātu, flīzes vai linoleju. Visapkārt pa perimetru starp grīdas segmateriālu un sienas baļķi paliek neliela spraudziņa (20 mm) – to aizsedz ar grīdas līstēm.
