Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Mārtiņš Jaudzems, dārza un meža tehnikas produktu eksperts ar vairāk nekā 15 gadu darba stāžu.
Īsumā par svarīgāko, pirms pērc:
- M2 un eiro. Būtiskākais izvēles kritērijs: cik daudz būs jāpļauj un cik esi gatavs iztērēt;
- Šķēršļu josla. Cik liela ir dārza un mauriņa šķēršļu josla: puķes, koki, krūmi, dobes, kas pļaušanas laikā būs jāapbrauc. Rēķinies, ka pļāvēja vads, ja tāds būs, visur ķersies, ies pāri puķēm, lauzīs tās.
- Pļaušanas platums. Jo tas lielāks, jo darbu varēs paveikt ātrāk.
- Jauda var būt mānīga. No pļāvēja jaudas mēdz būt atkarīga tā cena, un, teorētiski, jo lielāka jauda, jo spēcīgākai būtu jābūt pļaujmašīnai, taču praksē nereti izrādās, ka atšķirības īsti nav.
- Riteņi. Prātīgāk izvēlēties pļāvēju, kam riteņi ir uz gultņiem, nevis buksēm. Pļaujmašīnu ar gultņotiem riteņiem ir vieglāk stumt, tā ilgāk kalpo. Ja riteņi ir uz buksēm, pāris gados tās padils, un riteņi stāvēs šķībi, to būs grūti stumt. Tiesa, elektriskajām mašīnām, ņemot vērā, ka tā ir budžeta klase, riteņi pārsvarā ir uz buksēm, nevis gultņiem.
Elektriskie zāles pļāvēji ar vadu
Paredzēti vienīgi mazām teritorijām, kas nav lielākas par 600 kvadrātmetriem un kur nav daudz koku, krūmu un puķu dobju, kas jāapbrauc.
- Labs pļāvējs maksā no 80 līdz 120 eiro. Pļāvējs par 50 eiro diez vai būs prātīgs pirkums, jo tas nebūs ergonomisks un, kā liecina prakse, arī ilgi nekalpos, lai gan, protams, dzīvē gadās visādi brīnumi.
- Vienmēr līdzi vilksies elektrības kabelis vai pagarinātājs, kas ķersies puķēs, krūmos un traucēs strādāt. Ar šo pļāvēju jādarbojas uzmanīgi, lai nepārgrieztu vadu.
Pērkot pievērs uzmanību
Dzinēja jauda. Tā norādīta vatos vai kilovatos un parasti svārstās no 900 līdz 2000 vatiem. Optimālā izvēle ir pļāvējs ar 1200–1400 vatu jaudu. Pļāvējs ar 900 vatu jaudu derēs mazai platībai un īsai zālei, ko pļauj bieži. Ja zāle garāka un leknāka, ar mazas jaudas pļāvēju būs grūti tikt galā.
Pļaujmašīnas ar akumulatoru
Līdzīgas elektriskajām pļaujmašīnām, tikai darbojas ar akumulatoru. Izgrozīties starp stādījumiem būs vieglāk, taču brīvību ierobežo akumulatora darbības ilgums. Lai gan ražotājiem skaitļi atšķiras, reti kurš pļāvējs ar vienu akumulatora uzlādi nopļaus vairāk par 500 kvadrātmetriem, pēc tam būs jāgaida, kamēr akumulators atkal uzlādēsies, vai arī jāpērk otrs aķis.
- Darbojas klusi, var pļaut rīta agrumā, netraucējot kaimiņus.
- Vieglākas nekā līdzīga modeļa benzīna pļaujmašīnas, tāpēc ar šo vieglāk darboties gados vecākiem, kā arī ne tik spēcīgiem cilvēkiem.
- Svarīgi! Pļāvējs ar akumulatoru maksā dārgāk nekā elektriskais un pļāvējs ar benzīna dzinēju. Laba akumulatora pļaujmašīna maksā no 300 līdz pat 600 eiro. Reizēm var iegādāties labu pļaujmašīnu arī par 270 eiro, bet tā parasti ir akcijas cena.
Pērkot pievērs uzmanību
Svarīgi, cik ilgi var pļaut ar vienu akumulatora uzlādi. Minētie 500 kvadrātmetri ir reālā platība, ko var nopļaut (ja kāds ražotājs sola vairāk, tam nevarot īsti ticēt).
Pļāvēji ar iekšdedzes jeb benzīna dzinēju
Šo prātīgi izvēlēties, ja pļaujamā teritorija ir līdz 2000 m2 liela. Iedalās divās grupās: stumjamās un pašgājējas jeb tās, kas pašas velk uz priekšu.
Pašgājēja pļāvējiem ir dažādas modifikācijas. Vienkāršākiem ir viens ātrums – 3–3,5 kilometri stundā. Prakse rāda, ka ne tik sportiskam vai cilvēkam gados tas ir par ātru un sanāk lēnā riksītī skriet pakaļ mašīnai. Tāpēc prātīgāk izvēlēties pašgājēju ar regulējamiem ātrumiem vai pļāvēju, kas pielāgojas cilvēka gaitai (ar funkciju MySpeed jeb mans ātrums).
Cik ātri iet cilvēks, tik ātri brauc pļāvējs (nevajag skriet pakaļ pļāvējam vai pārslēgt ātrumus!).
Ar šādu pļāvēju daudz vieglāk manevrēt ap apstādījumiem un dārza labirintiem, ja ir daudz krūmu, zāliena vidū dobes. Pretējā gadījumā būs jāpaceļ pļaujmašīnas velkošie riteņi uz augšu, lai mašīna manevrējot neskrien tik ātri uz priekšu. Pašgājēja pļāvējs piemērots gados vecākiem cilvēkiem, jo pļaujmašīna nav jāstumj, kas var būt diezgan smagi, sevišķi, kad tai ir pilns savācējgrozs.
- Cenas variē no 200 līdz pat 1000 eiro atkarībā no papildu funkcijām. Jārēķinās, ka var būt dārgāka apkope.
- Svarīgi! Nelīdzenumus palīdz pārvarēt lieli riteņi!
Pērkot pievērs uzmanību
Dzinēja jauda vai tilpums. To norāda kubikcentimetros. Optimāli izvēlēties pļāvēju, kura dzinēja jauda ir virs 120 kubikcentimetriem (nopērkami pļāvēji ar jaudu līdz pat 220 kubikcentimetriem). Jaudu mēdz norādīt arī zirgspēkos (vidēji 3,5–6 zirgspēki).
Mauriņa traktori
Sēdi un brauc kā ar automašīnu. Vērts pirkt, ja pļaujamā platība ir, sākot no 2000 kvadrātmetriem. Mauriņa traktori aprīkoti ar četrtaktu motoriem un nopērkami gan ar mehānisko, gan automātisko transmisiju. Nopērkami traktori ar savācējgrozu un bez tā, atkarībā no modeļa un komplektācijas iespējams pievienot papildu aprīkojumu: zāles savācēju, lapu vācēju, piekabi.
- Liela jauda, taču mazākā teritorijā var nebūt iespēju to izmantot.
- Salīdzinoši dārgi – lētākie maksā ap 1600 eiro, dārgākie – 5000 un vairāk eiro.
- Daļa pļauj arī nelīdzenas virsmas, taču lielākais pluss – salīdzinoši ātri var tikt galā ar lielām teritorijām, bet pļāvējs nenogurst, jo sēž uz traktora, nevis staigā.
Pērkot pievērs uzmanību
- Pļaušanas platums. Jo mazāk zālienā koku, krūmu, dobju, jo piemērotāks būs lielāks pļaušanas platums (mazākais ir 96 centimetri, liels – no 120 līdz 140 centimetri).
- Dzinējs. Jāizvēlas traktors, kam ir vismaz 12,5 zirgspēku dzinējs. Vēlams, lai dzinējam būtu piespiedu, nevis lāpstiņtipa eļļošana, jo piespiedu eļļošana visos pļaušanas apstākļos nodrošina vienmērīgāku un kvalitatīvāku dzinēja eļļošanu, līdz ar to tas kalpos ilgāk.
- Ātrumkārba. Ar manuālo ātrumkārbu aprīkoti vienkāršākie, budžeta klases traktori. Pieejamāki cenas ziņā, bet darbs ar tiem būs mazāk ērts – kad gribēsies pārslēgt ātrumu, būs pilnībā jāaptur traktors un jāpārslēdz cits ātrums. Ērtāka pļaušana būs ar traktoru, kam ir automātiskā kārba.
Mauriņa pļāvēji roboti
Izvēloties robotu, būs divi ieguvumi: pļaujot ar pļāvēju, nekad nevar iegūt tik skaistu mauriņu kā pļaujot ar robotu. Otrs – būs brīvais laiks, jo cilvēks pļaušanas procesā gandrīz nepiedalās. Robots ir autonoma ierīce – pats brauc, pats pļauj, pats uzlādējas, pats rēķina, cik bieži jābrauc ārā, kā pļaut.
- Lielākā daļa robotu aprīkoti ar atsitiena sensoriem un atduras pret kokiem, smilšu kasti. Katram robotam ir slīpuma pārvarēšanas kritēriji jeb tas, kādā slīpumā tas var braukt: no 35 līdz pat 70 procentu slīpā uzkalnā.
- Roboti, kas pļauj 10–15 centimetru garu zāli, ir ar naža pļaušanas mehānismu, bet roboti ar žiletēm spēj uzturēt kārtībā mauriņu ar daudzmaz īsu zāli.
- Lielākā daļa robotu spēj nopļaut līdz 5000 kvadrātmetru lielu platību. Ja platība ir lielāka par hektāru, finansiāli izdevīgāk izvēlēties mauriņa traktoru, nevis robotu. Vienkāršākais robots maksā ap 800 eiro, bet par kvalitatīvu robotu nāksies šķirties no trim un vairāk tūkstošiem eiro.
- Spēj novērtēt un apbraukt šķēršļus, kas augstāki par 15 centimetriem. Vēl jāierobežo vietas, kur robots braukt nedrīkst – puķu dobes, dīķis, arī lielas bedres, un tam būs vajadzīga speciālista palīdzība.
Pērkot pievērs uzmanību
Bāzes stacija zem jumta. Robotam ieteicama bāzes stacija (vienmēr nāk līdzi komplektā) zem jumta, kas to pasargā no mainīgiem laikapstākļiem un kur var netraucēti piebraukt un pieslēgties elektriskajai strāvai, lai uzlādētu akumulatoru. Ir roboti, kam pārsegums stacijai jau nāk līdzi no ražotāja.
Trimmeris
Iepriekš minētie pļāvēji vairāk paredzēti regulāri koptam zālienam, savukārt trimmeris domāts garas zāles likvidēšanai vai pļaušanai vietās, kur nevar piekļūt ar parasto zāles pļāvēju. Trimmeriem ir vairāki veidi – elektriskie, akumulatora, benzīna. Atšķiras arī galvenais pļaušanas elements – aukla vai asmens, vai abi. Ar elektrisko trimmeri viegli nopļaut zāli gar žogu, mājas sienu, taču jāņem vērā, ka vads ierobežo kustības brīvību. Trimmeris ar akumulatoru ļauj aiziet tālāk no kontaktligzdas, vairāk piemērots mazām teritorijām. Trimmeri ar iekšdedzes dzinēju jeb benzīnu, kas rūc, ir jaudīgi, un ar tiem var pļaut jebkuru zāli, bet ar vēl jaudīgākiem – arī krūmus. Dūšīgākajiem modeļiem ir arī zāģripa, kas noder, ja jāiztīra ar krūmiem aizauguši grāvji.
- Elektriskie trimmeri ir viegli un ērti, nerada lielu troksni. Benzīna motora trimmeri ir diezgan smagi: vieglākie sver ap 5 kilogramiem, smagākie – 7 kilogramus un vairāk.
- Salīdzinoši lēti, elektriskie trimmeri maksā, sākot no 50 eiro.
- Ar elektrisko trimmeri jārīkojas uzmanīgi, jo var viegli pārpļaut vadu.
Pērkot pievērs uzmanību
Ja vēlas, lai trimmeris kalpotu ilgi, prātīgāk būtu izvēlēties zināmu ražotāju ar gadu gaitā pārbaudītu kvalitāti, jo tirgū ir daudz austrumu zemēs ražotu trimmeru ar sliktas kvalitātes detaļām, kas ātri plīst. Vēl svarīgi, lai trimmeri izmanto tam paredzētajam mērķim. Lētam ražojumam nevar uzlikt zāģripu un iet tīrīt grāvi, jo tas paredzēts tikai zāles, ne grāvju pļaušanai.
Ja pļāvēju pērc pirmoreiz
- Tikko iegādātā lauku īpašumā, kur zālē var slēpties sazin kas, vispirms izmanto trimmeri. Jo tam ir vēl kāds pluss – ja ar trimmeri iepļauj kādā priekšmetā vai akmenī, skāde būs minimāla vai nekāda. Ja uzreiz talkā ņems jaudīgu mauriņa traktoru ar lielu dzinēju un ar to iepļaus lielā akmenī vai kādā drazā, traktoru varēs vest uz remontu.
- Ja dārzā daudz dobju, celiņu un koku, labākā izvēle būs pašgājēja pļāvējs ar MySpeed piedziņas sistēmu. Taču viennozīmīgu atbildi par pļaušanas platumu sniegt nevar, jo starp kokiem un celiņiem var būt gan lieli, gan mazi attālumi, un tad, iespējams, vajadzēs šaurāku un manevrēt spējīgu pļāvēju.
- Klusākais zāles pļāvējs, kas, pļaujot nelielā teritorijā, netraucēs kaimiņiem, ir akumulatora pļāvējs vai robots. Arī pļāvējs ar vadu, bet, ja ir daudz koku, tas nederēs.
Lielākajai daļai pļaujmašīnu ir vismaz divas, bet vairumam – trīs un vairāk funkciju
- Pļaušana, izmetot nopļauto uz sāniem, – noder, ja zāle nav gara, citādi paliks vāls, kas pēc tam būs jāsagrābj.
- Savākšana grozā vai savācējkastē, lai zāliens paliek tīrs un zāli var likt kompostā. Noder, ja jāpļauj garāka zāle vai rudenī jāvāc lapas.
- Mulčēšana jeb smalcināšana, kad nopļauto zāli sasmalcina un tā paliek zālienā. Tad sasmalcināto zāli gandrīz nemana – tā sagulst mauriņa apakšā un satrūdot veido barības vielas, kā arī aizsargā zāliena saknes no saules stariem. Smalcināšana noder, ja zāle nav gara un ja mauriņu pļauj regulāri.
5 sliktas lietas, kas var notikt tavam pļāvējam
Izplatītākās zāles pļāvēju problēmas skaidro Māris Ronis, SIA Dārza tehnika meistars
- Pļaujmašīnu nevar iedarbināt
Lielākoties tā notiek pēc ziemas, kad pļāvējs nepareizi glabāts šķūnī vai vienkārši atstāts ārā. Āra temperatūrai svārstoties, kondensāts degvielas sistēmā var veidot oksīdu, un karburatorā, metāla bākās veidojas korozija. Šajā gadījumā jātīra karburators, un to labāk uzticēt profesionālim. Ja ir zināšanas – kādreiz izjaukts mopēds vai mašīnas karburators –, to var izdarīt pats.
- Benzīna zāles pļāvējam tek eļļa
Sulot un tecēt var no vecuma un nolietojuma, tomēr visbiežāk eļļa sāk tecēt, ja pļaujmašīnu tīrīšanas laikā sagāž uz sāniem. Tipiska blondīņu kļūda! Pareizi pļaujmašīnu tīra, paceļot to aiz priekšējās daļas augšā – rokturis lejā, priekša – gaisā. Pļaujmašīnas, kurām ir Hondas motors, arī dažus ķīniešu ražojumus, var gāzt uz sāniem, bet īslaicīgi (desmit minūtes), citādi radīsies tās pašas problēmas.
Ja tek eļļa, meistars pārbauda, kādā stāvoklī ir gaisa filtrs. Ja tas ir pilns ar eļļu, gaisa filtrs ir jāmaina. Tas maksā no 3 līdz 12 eiro. Eļļas maiņu var veikt pats, izmantojot eļļas maiņas šļirci (maksā ap 10 eiro).
Vēl viens tecēšanas iemesls – pārāk augsts eļļas līmenis. To izlej (izvelk), izmantojot speciālu šļirci.
- Pļāvējs kratās
Tam var būt divi iemesli. Viens, kad gadījies uzbraukt uz kāda zālē ieauguša celma vai akmens un ticis sitiens pa nazi. Labākajā gadījumā ir saliecies nazis, sliktākajā – saliecas nazis un kloķvārpstas ass, pie kuras pieskrūvēts pļaujmašīnas nazis. Labākajā variantā uzliek jaunu nazi un brauc tālāk. Sliktākajā – vajadzīgs nopietnāks remonts: jāmaina kloķvārpsta vai jāveic taisnošana.
Otrs iemesls – nazis izdilis nevienmērīgi, viena puse ir smagāka par otru. Arī tad jāmaina nazis. Ja mājās ir atbilstoši instrumenti (atslēgas ar tā sauktajām muciņām), nažus var nomainīt pats. Katrai pļaujmašīnai ir atbilstoši naži ar saviem izmēriem un stiprinājuma vietām. Nažus var iegādāties specializētajos veikalos. Mainot nazi, tas jāpieliek tieši tāpat, kā stāvēja nazis, kuru noņēma. Ja uzliks nepareizi, ar izliekumiem uz leju, nazis sāks strādāt kā kultivators un raks zemi.
- Neasi naži
To, ka pļāvējam ir neasi naži, pēc pļaušanas parāda pati zāle – neass nazis atstāj tādus kā izplēstus matiņus, zāles gali paliek neglīti, ne kā nogriezti, bet noplēsti. Lai tā nenotiktu, nazis sezonas sākumā jāasina un jābalansē. Tālākais atkarīgs no lietošanas apstākļiem. Tiem, kam jāpļauj 1000–1500 kvadrātmetru, ar vienu naža asināšanu parasti var pietikt visu sezonu. Taču tas ir nosacīti, jo vērā jāņem arī pļaušanas apstākļi. Perfekts mauriņš un bieza, lekna zāle nazi nenotrulina, bet abrazīvas daļas, zeme un smiltis, kas pļaušanas laikā paceļas augšā, to paveic ātrāk. Naža asināšanu var veikt mājās, taču pašam tik labi var nesanākt, un tad viena naža puse būs smagāka par otru – tas radīs vibrāciju. Ja vēlas, lai mašīna kalpo ilgstoši, labāk doties uz servisu un nažus uzasināt, kā arī nobalansēt. Vidēji tas maksā 7 eiro.
- Dīvaina skaņa
Parasti rodas pēc trieciena pa nazi no celma, akmens. Ja pļāvēju turpina lietot, tas strādā ar paaugstinātu vibrāciju, vaļā skrūvējas skrūves (parasti pirmais atskrūvējas motora izpūtējs). Tāpēc, ja sanācis iebraukt akmenī, pļaušana uzreiz jāpārtrauc un jāpārliecinās, vai kaut kas nav sabojājies. To viegli pārbaudīt, vēlams divatā. Vispirms atvieno sveces, vēl drošāk izskrūvē aizdedzes sveci, lai mašīna pēkšņi neiedarbojas. Viens imitē mašīnas startēšanu, otrs skatās uz skrūvi, kur pieskrūvēts pļaujmašīnas nazis. Ja skrūve zīmē elipsi, pļāvējs jāremontē. Ja skrūve vienkārši rotē ap savu asi, neveidojot elipsi, jānovērtē naža stāvoklis. Ja tas saliecies, nomaina nazi un brauc tālāk.
Zāles pļāvēja tehnisko apkopi veic vienu reizi sezonā – pirms vai pēc pļaušanas sezonas, kā kurš vēlas. Pļāvēja apkope vidēji maksā 50 eiro.
Padoms
Labākais veids, kā rūpēties par pļaujmašīnu – beidzot pļaušanu, izpūst to ar kompresoru. Ideāli, ja pļāvēju var izmazgāt un izpūst ar kompresoru. Ja kompresora nav, tad izslaucīt apakšējo daļu, kur griežas nazis, – kaut ar slotiņu. Tīrīt pļāvēju tikai ar ūdeni nav prātīgi, sevišķi pļāvēju ar pašgājēja mehānismu, jo tas veicina rūsēšanu.
Kad pļāvēju vērts remontēt un kad labāk pirkt jaunu? Parasti rēķina tā – ja remonts sasniedz trešdaļu jauna pļāvēja vērtības, tad remontē, bet ja pusi – iegādājas jaunu.
Visvairāk pērk benzīna un pašgājēja zāles pļāvējus, jo tie ir cenas ziņā pieejamākie. Pēdējos gados daudzi izvēlas arī traktorus un robotus, jo tie ievērojami atvieglo pļaušanu. Pļāvēju modeļi ik pa diviem trim gadiem mainās. Pazīstamākie ražotāji, kas laika gaitā pierādījuši savu kvalitāti: Husqvarna, Stihl, Cub Cadet, Stiga, Echo, Oleo-Mac, Ambrogio u.c.
