Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Zane Gailīte, kompostēšanas eksperte, vides pārvaldības inženiere, @kompostslv vadītāja un satura autore.
Kompostēšana ir viens varen vērtīgs process, jo rezultātā mēs tiekam pie materiāla, ar ko uzlabot mūsu dārza vai siltumnīcas augsni. Tas ir arī viens no gudrākajiem veidiem, kā izmantot pieejamos resursus: ļauj gan samazināt maksu par izvedamo atkritumu apjomu, gan ietaupīt, iegūstot augsnes kvalitātes uzlabotāju un augu barību no sev jau pieejamajiem resursiem.
Kā izveidot komposta tvertni?
Biedrība Zaļā brīvība sadarbībā ar Komposts.lv ir izveidojuši instrukciju slēgtas trīsdaļīgas tvertnes būvniecībai, ko iespējams pielāgot mājsaimniecības bioatkritumu daudzumam, atbilstoši samazinot vai palielinot nodalījumu skaitu. Meklējam instrumentus, kokmateriālus un ķeramies pie darba!
Šajā google dokumentā pa soļiem visas rīcības plus materiāli.
Kā vislabāk pāriet uz jauno kompostēšanas sistēmu? Soli pa solim.
- Izbūvēt jauno kompostēšanas tvertni. Koka konstrukcija bojāsies lēnāk, ja to pasargāsiet no zemes mitruma, tādēļ to vērts likt uz akmeņiem, ķieģeļiem vai citiem saimniecībā pieejamiem līdzīgiem materiāliem.
- Komposta pamatnē iestrādāt lielākus zarus – liekā mitruma novadīšanai.
- Jaunajā kompostā pamīšus slāņos likt vecās komposta kaudzes vēl nesatrūdējušo materiālu un svaigu, mitru materiālu, piemēram, pļauto zāli, virtuves atkritumus, kūtsmēslus. Vecā komposta baktērijas būs labs ieraugs jaunajam! Tā kā atklātās komposta kaudzes bieži ir izkaltušas, nenāks par ļaunu šādu materiālu arī brangi salaistīt un arī ļaut tam salīt. Ja jāiestrādā lielāki zari, tos vēlams sadalīt mazākos gabalos, savukārt sauso lapu un lakstu vēsturiskajiem uzkrājumiem vērts papildus pievienot arī speciālo biokompostētāju.
- Vecās komposta kaudzes kompostu iestrādāt zālājos, koku vai krūmu apdobēs (ne dobēs un mazdārziņā). Tā kā atvērta tipa kaudzē grūtāk vienmērīgi sasniegt pietiekamu temperatūru, lai izkarsētu sēklas, kā arī tā nav pasargāta no citu sēklu atlidošanas, liela varbūtība, ka no šāda komposta var izdīgt nezāles vai neparedzēti augi.
Kā tvertni pareizi izmantot?
- Vienu tvertnes nodalījumu pielādē pilnu līdz augšai, tad taisa ciet un vairs neaiztiek.
- Sāk piepildīt otru.
- Trešajā nodalījumā tikmēr var uzglabāt nelielu rezervīti ar sausajiem jeb brūnajiem materiāliem, ko kaisīt pa starpu slapjajiem jeb zaļajiem, jeb tā sauktajiem virtuves atkritumiem. Tikpat labi šo brūno materiālu rezervi var turēt arī blakus.
- Pēc kāda laika pirmo piepildīto nodalījumu ver vaļā. Nesadalījušos virspusi pārvieto uz brīvo nodalījumu. Tādējādi sanāk apkope, samaisīšana un kompostam tiek klāt skābeklis.
- Gatavo kompostu var jau ievākt. Attiecīgi pirmais nodalījums atkal iztukšojas un vēl pēc laika ar otro nodalījumu var rīkoties līdzīgi. Ir taču vieglāk un motivējošāk atrast laiku vienas sadaļas pārkraušanai un komposta ievākšanai nekā saņemties vienas lielas, smagas čupas kustināšanai!
Efektīva komposta tvertnes uzturēšana un kopšana
Iesaka eksperte Zane Gailīte
- Nesaspiest. Pievienojot kompostam organiskos atkritumus, nedrīkst to saspiest, lai atbrīvotu vairāk vietas. Saspiežot saturu, tiks izspiests skābeklis, kas ir viena no svarīgākajām komposta sastāvdaļām.
- Pievadīt gaisu. Katra komposta pabakstīšana, izkrāmēšana, kaut vai daļēja, pievada saturam tik nepieciešamo skābekli. Var veidot gaisa ejas, ik pa laikam kompostā vertikāli un horizontāli bakstīt (pat ar grābekļa, dakšu kātu vai citu mietu), parakņāt ar lāpstu vai citādi censties veicināt papildu gaisa piekļuvi.
- Regulāri mitrināt. Lai kompostēšanas procesā mikroorganismi sekmīgi varētu vairoties, tiem ir nepieciešams mitrums – 40 līdz 60 procenti no kopējās mitruma ietilpības. Proti, kompostam ir jābūt mitram, tomēr no tā nedrīkst sūkties ūdens. Ja liekā mitruma ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un kompostam samazināsies gaisa daudzums.
- Pieskatīt. Karstā laikā svarīgi kompostu pasargāt no izžūšanas, piemēram, apsedzot. Ilgstošos karstuma periodos pie katras iespējas ieteicams kompostam ļaut salīt un tad apsegt vai to pat aplaistīt. Izteikti slapjā, vēsā periodā vēlams pasargāt kompostu no noslīkšanas.
- Pārkraut. Iesaku kompostu regulāri (vismaz reizi gadā) izkraut, vienlaikus ievācot gatavo materiālu, bet vēl negatavo iestrādājot atpakaļ. Šis process ērtāk paveicams, ja komposts veidots ar nodalījumiem, ne vienlaidu čupā. Sijāt nav obligāti! Tikpat labi gatavāko materiālu uzreiz var iestrādāt dobēs, pat ja tas vēl satur kādus lapu vai zariņu fragmentus.
Ko likt un ko nelikt kompostā?
- Kompostā liec
- sausos, ar celulozi bagātos jeb brūnos atkritumus: sausi koku zari, sausas lapas, čiekuri, salmi, siens, neapstrādātas zāģskaidas, nelaminēts papīrs, papīra olu kastītes, mati, dzīvnieku apspalvojums - Kompostā liec
- mitros, ar slāpekli bagātos jeb zaļos atkritumus: pļautā zāle, nezāļu laksti bez sēklām un saknēm, dārza un istabas augu laksti, arī virtuves atkritumi - Kompostā liec maz
- olu čaumalas, eksotiskie augļi, citrusi, maize, pagatavots ēdiens, sīpoli, ķiploki, kartupeļi, lieli augļu kauliņi, augļi ar sēklām, tūju zari, skujeņi, slimi augi - Kompostā neliec vispār
- piena, gaļas, zivju, jūras produktu pārpalikumi un eļļaini produkti, tējas maisiņi, autiņbiksītes, kosmētikas vate, mitrās salvetes, bio maisiņi, laminēts papīrs, vienreiz lietojamie trauki, mājdzīvnieku pakaiši un ekskrementi, putekļsūcēja maisiņa saturs, pelni, nezāļu sēklas, saknes
Kad būs gatavs?
Kompostēšanas ilgums var ļoti atšķirties atkarībā no tā, cik patīkamu barības bāzi un dzīves apstākļus tam nodrošinām. Procesa ātrumu būtiski ietekmē proporciju līdzsvars starp mitrajām, ar slāpekli bagātajām (zaļajām) un sausākajām, ar oglekli bagātajām (brūnajām) sastāvdaļām, kopējais bioatkritumu apjoms, bet vēl jo vairāk – gaisa un mitruma līmenis kompostā un apkārtējā temperatūra.
Atkarībā no izmantotās metodes un pieliktajām pūlēm komposts nogatavojas pusgada līdz divu gadu laikā. Ja šķiet, ka komposta veidošanās notiek ļoti lēni vai nenotiek vispār, var pamēģināt nomainīt kompostēšanas veidu un vienas lielas kaudzes vietā ieviest vairākas mazākas tvertnes, kā arī savu kompostu apsaimniekot biežāk. Ieteicams izmantot daļēji slēgtu vai slēgtu kompostēšanas tvertni ar vāku (vai vismaz to pārsegt) gada sniegotajos vai tveicīgi sausajos periodos, tā pasaudzējot darbīgos kompostētājus no nelabvēlīgiem apstākļiem. Tvertnes ieviešana ļaus kontrolēt svarīgus kompostēšanas parametrus – mitruma līmeni un temperatūru –, kā arī ierobežos dzīvnieku viesošanos kompostā, turklāt tuvināt kompostu mājai.
Kā atpazīt gatavu kompostu?
Gatavam kompostam ir četri viegli nosakāmi raksturlielumi.
- Krāsa tam būs tumši brūna.
- Smarža kā pielijušam mežam.
- Struktūra smalka, viendabīga un atgādina drumstalu kūku (atsevišķos gadījumos gatavā kompostā var atrast lielākus brūno atkritumu gabalus).
- Gatavs komposts ir irdens, viegli izkliedējams, nesatur dīgstošas nezāļu sēklas, tam ir zudušas smakas.
