Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kad atkal sākt veidot košumkrūmus? Saka – agrā pavasarī… Bet kad tas ir?
Mana dārza sezona ir sākusies arī februāra vidū.
Jebkurā laikā drīkst izgriezt sausos, nokaltušos, vēja vai citu iemeslu dēļ aizlauztos zarus. Bet par veidošanu… Es teiktu tā: visu nosaka laikapstākļi. Principā griezt arī februārī var jebko – svarīgi, lai pēc tam neuznāk ļoti stiprs sals, lai brūces sadzīst. Īpaši tas attiecināms uz introducētajām kultūrām, kas pie mums vēl nav iedzīvojušās. Protams, jāņem vērā arī, kur krūms aug. Ja no valdošajiem vējiem pasargātā vietā, nevis klajā laukā, tas jau ir plusiņš. Proti, katrs dārzs ir maza mikroklimata istabiņa, un katra ir atšķirīga. Turklāt vēl ir divi apstākļi, kas jāņem vērā. No vienas puses, cik komfortabli tu jūties, atrodoties griešanas pozīcijā, jo tad tu gandrīz vai nekusties – kustas vienīgi rokas, un drīz sāk salt. No otras puses, katrs darbiņš, kas būs izdarīts dārzā tagad, nebūs jādara vēlāk, un tu ietaupīsi laiku pavasarī.
Siltajās februāra dienās var sākt krūmu formēšanu. Ar ko atšķiras kokaugu apgriešana rudenī un pavasarī?
Ja tu gribi, lai krūms spēcīgi atjaunojas, tad jāgriež miera perioda beigās, pirms aktivizējas sulu cirkulācija un visi augšanas procesi.
Jo tad augs ir aizgājis gulēt ar domu, ka pavasarī tam būs jāplaucē visa milzīgā pumpuru masa – lielais vainags, un, ja tu viņam kādu daļu vainaga amputē šajā miera periodā pirms pašas mošanās, tad uzkrātais spēks zaļās masas plaucēšanai un arī apņēmība to darīt ir vēl cieši prātā palikusi. Tāpēc pavasarī, kad augs mostas, tas šo savu spēku šauj ārā ar jaunu dzinumu pieaugumu. Savukārt, ja tu krūmi veido rudenī, tad priekšā tam vēl ir garais miera periods un viņš laika gaitā aizmirst par savu uzkrāto spēku un apņemšanos. Proti, atjaunošanās vairs nebūs tik intensīva kā tad, ja krūms apgriezts miera periodā pirms pavasara. Tāpēc uzskata, ka vasarā un rudenī ir uzturošā griešana, bet ziemas beigās un pavasarī – atjaunojošā.
Mans skats vispirms apstājas pie ceriņkrūma, kuru gribas atjaunot.
Vecus, pāraugušus ceriņus var un vajag atjaunot, jo tā var būt otra iespēja kokam augt un priecēt mūs ar krāšņu un bagātīgu ziedēšanu. Padalīšos savā pieredzes stāstā… Kad pirms deviņiem gadiem ievācāmies mājā, kurā dzīvojam, mantojumā saņēmām arī vēl vīra vecvecāku vismaz pirms 50 gadiem stādītos ceriņus. Ceriņi auga šaurā vietā starp ieejas celiņu un kaimiņa žogu. To augums bija iespaidīgs – resni, kaili stumbri 4–5 m augstumā. Zarojums gan bija tikai augšdaļā, tajā bija daudz sausu un sīku zaru. Ziedēšana bija nosacīta, un paši ziedi ar roku nesasniedzamā augstumā.
Domāju – ko darīt? Augu dekorativitāte nekāda – saguruši, veci krūmi vai, precīzāk, koki. Savukārt ceriņu likvidēšana likās pārāk sarežģīta to augšanas vietas dēļ.
Agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas, abi ar vīru vecos ceriņus nozāģējām aptuveni 30–50 centimetru augstumā. Pēc tam tos samēsloju un laistīju. Tajā pašā gadā celmi sāka dzīt atvases. Nedaudz tās paretināju – atstāju spēcīgos dzinumus, kas aug uz vainaga ārpusi. Un man viss izdevās!
Šobrīd uz vecajiem celmiem izauguši un ik pavasari dāsni zied vīra vecvecāku stādītie ceriņi.
Šķirne arī viena no senākajām un skaistākajām – parastais ceriņš (Syringa vulgaris) ‘Andenken an Ludwig Spath’.
Iesaku mēģināt! Kā jau sacīju, svarīgi atjaunojošo apgriešanu veikt ļoti agri pavasarī, jo, ieejot miera periodā, koka uzkrātās spēka rezerves ir tādas, lai plaucētu visu vainagu. Ja izrādīsies, ka vecā vainaga vairs nav, augs savas spēka rezerves novirzīs, lai dzītu jaunus, spēcīgus dzinumus. Ja ceriņu krūmu gribas vienkārši sakopt, tad jāpatur prātā, ka ziedpumpuri tam atrodas viengadīgo dzinumu galos, un tāpēc, veidojot krūmu, tos nevajadzētu nogriezt.
Ceriņkrūma veidošana
Ceriņkrūma veidošana pēc noziedēšanas
- Tiklīdz ziedkopas nobrūnē, vecos ziedus nogriež, atstājot īsus celmiņus un cenšoties neievainot jauno sānu dzinumu lapas.
- Lai krūms iegūtu akurātu formu, apīsina zarus, kuriem izveidojušies gari plikie posmi – īsina līdz sazarošanās vietai, neatstājot celmiņu. Parastais ceriņš (Syringa vulgaris) zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, un, krūmu veidojot pārāk vēlu, nākampavasar tas ziedēs mazāk.
- Izgriež jaunās atvases un tos dzinumus, kuri sabiezina krūmu. Parastajam patsakņu ceriņam iesaka atstāt 5–7 dzimumus.
- Būtu labi krūmu uzreiz pabarot ar komplekso mēslojumu.
- Vēlāk – augustā, septembrī – zem ceriņa var sastādīt dažādas pavasara sīpolpuķes. Citiem augiem ceriņa seklā sakņu sistēma traucēs, noņems barības vielas.
Būtiski, kā ceriņš pavairots
- Ja Syringa vulgaris šķirne pavairota ar meristēmu metodi, tātad ceriņš būs patskanis, kas nozīmē, ka visas jaunās sakņu atvases, kas augs no zemes, būs tādas pašas kā šai šķirnei. Patsakņu ceriņi jāstāda nedaudz dziļāk, lai veidotos skaists krūms. Tālāk tev būs jāizvēlas, vai turpmāk ceriņu audzēsi kā krūmu ar vairākiem dzinumiem vai uz viena stumbra kā kociņu.
- Ja parastais šķirnes ceriņš ir acots vai potēts, tas nozīmē, ka visi dzinumi, kas augs no zemes, būs no potcelma un ziedēs kā potcelma ceriņš, nevis šķirnes ceriņš. Tāpēc visas jaunās sakņu atvases, kas nāk no zemes, jānogriež. Un tāpēc uzpotēto vai uzacoto šķirņu ceriņu stādi par 3–4 cm seklāk, nekā tas audzis podā, – lai neveidotos daudzās potcelma sakņu atvases. Potētiem šķirnes ceriņiem vainags veidojas no potes vietas un no snaudošajiem pumpuriem, kas atrodas virs potējuma.
- Ja parastā ceriņa šķirne potēta uz Ungārijas ceriņa vai ligustra, stāda par 5–8 cm dziļāk, nekā tas audzis podā, – lai potējuma vieta atrastos augsnē, kas veicinās potes pāreju uz savām saknēm.
- Visu citu sugu ceriņi (Amūras, Ungārijas, Ķīnas, Meijera, Prestones…) jāstāda, lai saknes kakliņš atrastos vienā līmenī ar augsnes virskārtu. Prestones, Ungārijas un Amūras ceriņiem sakņu atvases neveidojas.
Mana pieredze
«Ceriņu var izveidot arī uz viena stumbra…»
Uģis Pīrs, Vidzemes ceriņu saimnieks, kolekcijā ap 200 šķirņu:
Igaunijā, Pērnavā, redzēju formētu ceriņu dzīvžogu. Apgriezta četrkantīga blīva, zaļa siena, no kuras ik pa brīdim starp lapām izlien laukā balti ziedi kā tādi muļķīši. Izskatījās smieklīgi jauki. 1,5–2 metru augstā dzīvžogā ceriņi bija stādīti pusmetra attālumā cits no cita, un tos apgrieza vienreiz gadā pirms pumpuru briešanas.
Savus ceriņus es veidoju tikai tad, kad tie sāk man krist uz nerviem. Iestādot uzreiz to daru ļoti reti – vienīgi, ja kāds zars ir nepareizi sameties vai berzējas gan otru. Parasti sākumā ļauju augt 5–8 pamatdzinumiem un pēc 3–4 gadiem, ja kas nepatīk, no vidus kādu izgriežu. Prestones un ungāru ceriņu šķirnes ir ļoti augošas, tām ir kupla lapotne un daudz zaru – izveidojas bieza milzu slota, tur ir bezjēdzīgi kaut ko griezt un veidot! Vēl esmu novērojis un arī lasījis profesionālajā literatūrā, ka no meristemām veidotajiem ceriņiem dažreiz ceturtajā piektajā augšanas gadā vidējais pamatdzinums pats atmirst. Zinu, ka tā notiek un vairs nekreņķējos – atmirušo dzinumu nogriežu, un ceriņš uz atlikušajiem pamatdzinumiem sadzen jaunus, spēcīgus sānu zarus.
Stādu pircēji man bieži jautā, kā no ceriņa izveidot koku… No bieza krūma izaudzēt koku uz viena stumbra ir baigā ņemšanās. Turklāt var sanākt un var nesanāk. Savukārt, ja jaunajam ceriņam jau dabiski ir tā viena pīcka, tad var mēģināt. Lai tas viens dzinums aug, bet visus pārējos, kas lien ārā no zemes, nogriež. Man šādi ir izdevies izaudzēt ‘Krasavitsa Moskvi’ uz viena kāta: ir pusotrmetrīgs stumbrs, un galā veidojas ziedu pušķis. Tiesa, šai šķirnei ir skrajš lapojums un ziedu arī ir tik, cik ir, – vārdu sakot, tu no tās nedabūsi milzu ziedu kupenu, kāda ir ‘Excellent’ vai Ukrainas šķirnei ‘Zashchitnikam Bresta’. Vēl, ja izgriež atvases, uz viena metrīga vai pusotrmetrīga stumbra var audzēt ‘Mazo Princi’. Izskatās izcili.
«Vecie ziedi jāizgriež tūlīt, nevis kaut kad…»
Sarmīte Strautiņa, Dārzkopības institūta vadošā pētniece, viena no tiem, kas Dobelē pirms 36 gadiem izveidoja Ceriņu dārzu:
Lai dzīvžogu labāk atjaunotu, ceriņi jāapzāģē, atstājot 20 centimetru garu celmiņu. Vislabāk to darīt ļoti agri pavasarī, kad lielākie ziemas sali jau aiz muguras, bet augšana vēl nav sākusies. Protams, jāpielāgojas katra gada laikapstākļiem, bet parasti to var darīt marta sākumā, siltākās ziemās – pat februāra beigās. Lai jaunie dzimumi spēcīgāk ataugtu, vēlāk ceriņus var pabarot ar pavasara mēslojumu, kurā ir pavairāk slāpekļa. Turpretim, ja gribas ceriņus iznīdēt, tad īstais laiks ķerties tam klāt ir rudens. Ceriņi jānozāģē līdz pašai zemei un jānogriež arī ataugušās atvases.
Kādreiz ceriņam gandrīz nav ne lapu, ne jauno dzinumu, tikai ziedi vien. Tad tam būs kā vecākām ābeļu šķirnēm, kas vienu gadu nober augļu klājienu, bet nākamais ir tukšais gads, jo ceriņi zied uz iepriekšējā gada jaunajiem dzinumiem. Ja tagad ceriņam jauno dzinumu nav, kas lai pavasarī ziedētu?! Ko šādā situācijā darīt, kā ceriņu vest pie prāta? Tādam krūmam noteikti uzreiz pēc ziedēšanas jāizgriež visi vecie ziedi – turklāt nevis kaut kad, bet patiešām uzreiz – tiklīdz ziedlapiņām parādījies pirmais brūnums. Nedrīkst pieļaut, ka parādās kaut viena zaļa sēklotne, jo tad uzreiz izmainās auga fizioloģija – sāk izdalīties īpaša viela, kas sekmē sēklu nobriešanu, un viss ceriņa spēks tiek atdots šim uzdevumam, nevis jauno ziedpumpuru veidošanai.
Populārākie raksti
