Par savām dārza darbu kļūdām stāsta un pieredzē dalās:
- Maija Kolberga, ikdienā strādā par vecāko projektu vadītāju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā, bet savā dārzā meža ielokā audzē ziedus, augļu krūmus, zaļumus un cīnās, lai būtu tomāti…
- Dace Jaujeniece, pavāre. Kopj dārziņu savam priekam, kurā aug gan ziemcietes, gan skujeņi, tomāti un gurķi – viss, ko kārtīgā lauku sētā audzē.
- Dace Blūma, Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore. Dzīvo un dārziņu kopj laukos, skaistā vietā, bet ar smagu, cietu, mālainu, vietām purvainu zemi. Šobrīd izmēģina dažādas netradicionālas dārzkopības metodes, kā ar mazāku piepūli izaudzēt iecienītākos dārzeņus.
Padomus sniedz:
- Vija Rožukalne, Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja, bioloģijas zinātņu doktore
- Mārīte Gailīta, dārzeņkopības speciāliste
Kļūdas dārzeņu dobēs
Redīsi vienmēr izdīgst un izstīdzē…
Vairākus gadus mēģināju tikt pie redīsiem, gan tos cītīgi laistot, gan laistot mazāk, gan sējot agrāk, gan vēlāk, gan apsedzot sējumu, gan audzējot bez agroplēves. Esmu izmēģinājusi arī dažādas šķirnes – nekā. Diemžēl redīsi līdz galam tā arī nav izdevušies – tie izdīgst, izstīdzē, bumbuļi neizveidojas.
Pieņemu, ka mana zeme nav tiem piemērota, jo, piemēram, rukola un salāti te aug griezdamies – spēj tik vākt –, bet redīsi augt negrib.
Mūsu dārzs atrodas neliela mežiņa malā, vieta ir diezgan kūdraina, zeme – viegli irdena, vasarā pat putekļaina. Atmetu ar roku redīsiem. Audzēšu tikai salātus un zaļumus, kam kūdrainā augsne der!
- Mārītes Gailītes padoms: Lai redīsi neizstīdzētu, tie jāsēj, ievērojot vismaz 3–4 cm attālumu starp sēklām. Labs variants ir redīsu audzēšana dēstu kasetēs ar ligzdas lielumu ap 3 cm. Piepilda kaseti ar bagātinātu kūdras substrātu un katrā ligzdā iesēj pa vienai sēkliņai. Līdz brīdim, kamēr redīsi sadīgst, pārsedz kaseti ar plēvi vai agrotīklu. Sējums rūpīgi jālaista. Pamēģiniet – izaugs skaisti redīsi!»
Pārspīlēju ar ķirbju stādu skaitu, ieguvu niecīgu ražu
Pērn sastādīju dekoratīvos ķirbīšus mucā. Labi izskatījās, bet bija pārāk daudz stādu, pa 12–15 uz vienu mucu. Raža, protams, bija, bet tikai pa vienam diviem ķirbīšiem no katra stāda. Kārtīgam, sevi cienošam ķirbītim vajadzētu dot vairāk ražas. Būs risinājums! Stādīšu mazāk dēstu un šogad pārklāšu augsnes substrātu ar agrotekstilu, lai zeme tik ātri neizžūst.
- Mārītes Gailītes padoms: No viena stāda divi trīs ķirbji – tas ir normāli. Tiesa, no dekoratīvajiem ķirbīšiem vajadzētu sagaidīt vairāk. Pat divi stādi uz vienu mucu varētu būt par daudz. Ja vēlas audzēt mazus, bet ēdamus ķirbjus, iesaku pamēģināt šķirnes ‘Uchiki Kuri’ vai ‘Turks Turban’.
Līdz ar kompostu, ievazājām dārziņā nezāles
Pērn ierīkojām divas jaunas augstās dobes. Apakšā likām zarus, lakstus, pērno sienu, virsū – labumus no pašmāju kompostkaudzes. Viss, kas dobēs tika sēts, protams, sadīga, tomēr virza izauga ātrāk par vēlamajiem augiem. Ravēt gan mēģināju, bet, piemēram, mazie burkāniņi virzai kompānijas pēc aizgāja līdzi un raža sanāca fragmentāra. Veidojot dobes, virsējā kārtā vismaz pāris centimetru biezumā noteikti klāsim maisos pirkto substrātu, lai nav nezāļu…
- Mārītes Gailītes padoms: Vēl var rīkoties tā: pirms sējas ierīko dobi, ļauj izdīgt visām nezālēm, tad tās izravē un tikai pēc tam attīrītā zemē sēj kultūraugus. Taču, ja komposts ir pareizi sagatavots, tajā nevajadzētu būt nezāļu sēklām.
Laba kartupeļu audzēšanas metode, bet neprecīzi darījām
Dara tā: uzbūvē pļavā dobes vietai mazu sētiņu, nopļauj zāli, pakaisa nedaudz komposta, sarindo kartupeļus tradicionālajos attālumos. Tad biezā kārtā pārsedz ar sienu. Pārcentāmies, un pirmā kārta sanāca pārāk bieza, pagāja ilgs laiks, kamēr pirmie laksti izlauzās saulītē. Tad tikai vajadzēja kraut virsū nopļauto zāli, bet – te pietrūka laika, te zāles.
Kartupeļi izauga, tiesa tikai vienā stāvā, nevis vairākos. Bija viegli ražu novākt – pavanda nost pāris centimetru biezu sedziņu, un apakšā tīras, gludas kartupeļu oliņas. Tiesa – varēja būt nedaudz vairāk. Šogad segsim biezāku kārtu: cik laksti stiepsies, tik segsim klāt…
- Mārītes Gailītes padoms: Iespējams, kartupeļu stādīšanas brīdī augsne bija pārāk auksta un siena slānis neļāva tai iesilt. Kartupeļi jāstāda, kad augsne iesilusi vismaz līdz plus 10 grādiem. Tad jāpagaida, kad kartupeļi izdīgst, un tikai pēc tam pa virsu var sākt likt zāli.
Kļūdas siltumnīcā
Ēnainā vidē centos izaudzēt tomātus
Vienmēr esmu gribējusi, lai mums būtu pašiem savi tomāti. Tomēr cīņa par to, lai tomāti izaugtu, nereti līdzinājās cīņai ar vējdzirnavām, jo dārzs atrodas meža ielokā, saules te maz.
Esmu izmēģinājusi siltumnīcā vienlaikus iestādīt pat 7–8 dažādas tomātu šķirnes, bet rezultātā nonācu pie secinājuma, ka tikai trīs šķirnes man vērts stādīt.
Visas ir agrīnās, tās ir izturīgas pret lakstu puvi un ir piemērotas audzēšanai laukā. Ja tomāts ir gana stiprs, lai izaugtu un ražotu āra apstākļos, tas perfekti jutīsies arī siltumnīcā. Kā ik gadu, arī šogad audzēšu šīs šķirnes: ‘Venus’, ‘Aztek’, ‘Tolstoi’ F1.
- Mārītes Gailītes padoms: Tik ļoti tumšs, lai tomāti nespētu izaugt, pie mums Latvijā tomēr nav. Drīzāk jādomā, ka meža tuvumā esošā dārza augsne tomātiem ir par skābu. Vērts iegādāties ierīci, ar kuru noteikt sava dārza augsnes pH līmeni. Tomātiem piemērota augsne ir ar pH 5,5–7,5.
Netālu esošie ozoli apēd tomātiem mēslojumu
Tomāti man negaršo, bet patīk tos audzēt. Taču apkārt mūsu mājai aug lieli koki, un tomātiem siltumnīcā uz rudens pusi allaž sāk pietrūkt barības vielu. Lai arī tos cītīgi mēslojam, tik un tā tomāti dzeltē. Izrādās, apkārt augošo ozolu saknes paņem visu vērtību no dārza melnzemes. Kad rudenī mainu siltumnīcā augsni, tā ir blīva un sausa kā tāds paklājs.
Jau vairākus gadus siltumnīcā tomātus audzēju konteineru podos. Katram stādam ir savs 15 litru pods, kas piepildīts ar augsni. Mēslojuma deficīta problēmu tādā veidā esam atrisinājuši. Ja tomāti aug podos, ir gan vieglāk sezonas beigās apmainīt zemi, gan pārliecība, ka mēslojums nonāk tieši šim konkrētajam tomāta stādiņam, nevis it visam, kas aug ap siltumnīcu. Arī šogad audzēšu savas iecienītākās tomātu šķirnes: ‘Lāča ķepa’, ‘Pasaules brīnums’, ‘Aveņu medus’, ‘Aveņu Henrihs’.
- Mārītes Gailītes padoms: Patiesi, lielie koki var atņemt tomātiem mēslojumu. Tāpēc iesaku pamēģināt audzēt tomātus siltumnīcā, veidojot kūdras renes: ņem plēvi, uz katru tomātu stādu ber pa spainim kūdras un, saliecot plēves malas, izveido desu jeb reni.
Laikā nenovācu čili piparu ražu – to paņēma peles…
Pipari siltumnīcā izauga vareni, sevišķi Āfrikas ķiršu paprika. Skatījos, priecājos, cik spēcīgi stādi. Kad pēc nedēļas paņēmu lielo spaini un gāju novākt, paliku neizpratnē: peles visus augļus, īpaši sarkanos, bija apēdušas. Arī parastie čili pipari turpat līdzās bija noēsti, bet raksta taču, ka ar čili pulveri peles pat varot apkarot… Šogad novākšu ražu jau tajā brīdī, kad sākšu priecāties par to, kas izaudzis…
- Mārītes Gailītes padoms: Vai dārzniece pārliecināta, ka tās tiešām bija peles? Taisnība, ka daudzas lietas, ko iesaka grauzēju atbaidīšanai, dzīvē nestrādā. Var čili piparus novākt tad, kad tie zaļi, un nogatavināt pēc tam, bet tad tie būs vairāk piemēroti uzglabāšanai kaltētā veidā.
Tomāti podos un verdzība visas vasaras garumā
Siltumnīcā bija norakta augsnes auglīgā daļa, tāpēc nolēmām pamēģināt tomātus audzēt podiņos. Auga labi, un bija tīra grīda, viegli tikt klāt un aprūpēt no visām pusēm, bet tā nevajadzētu stādīt, ja nav laika katru dienu laistīt vai arī nav ierīkota pilienveida laistīšana.
Tāda kā verdzības iekārta sanāca, laistot katru otro rītu visas vasaras garumā…
Tomātus neapkurināmā un neaprīkotā siltumnīcā labāk stādīt augsnē ar zemsedzi, kaut vai agrotekstilu. Tad pēc augļu aizmešanās stādus varētu gandrīz vai nelaistīt.
- Mārītes Gailītes padoms: Šādi audzējot tomātus, tiešām nepieciešams ierīkot pilienveida laistīšanu, kas ir diezgan sarežģīti mazdārziņā. Iesaku pamēģināt audzēt tomātus, izveidojot kūdras renes, kurās augošos tomātus varēs ērti laistīt ar lejkannu.
Kļūmes ogulāju un augļu dārzā
Nepiemērotā augsnē centos audzēt zemenes
Esmu lasījusi, ka zemenēm labāk tīk mālaināka un smagāka augsne, tāpēc mana dārza vieglajā, teju putekļainajā zemē tās nekādi neieauga. Pat ja odziņas aizmetās, tās ātri nopuva, jo saules nav gana daudz, dārzs ēnains. Centos likt gan salmus starp stādiem, gan melno plēvi – nekas nepalīdzēja. Labi aug tikai mēnešzemenītes.
Draugi deva padomu, sakot – mežiņa malā ar zemenēm nav ko mocīties! Te varētu labi augt krūmu mellenes. Iegādājos vairākus stādus un tagad priecājos par saviem astoņiem melleņu krūmiem. Manas iecienītākās šķirnes ir ‘Patriot’, ‘Bluecrop’, ‘Polaris’.
- Mārītes Gailītes padoms: Ja reiz mellenes aug, bet zemenes neaug, visticamāk, patiesi vaina ir pārāk skābajā augsnē. Zemenēm ir nepieciešams daudz gaismas – ēnaina vieta tām nudien nederēs.
Pārāk cieši sastādīju kazenes
No kataloga pasūtītie kazeņu stādi dārzā aug brīnišķīgi! Tomēr kļūdījos un visus trīs stādus sastādīju par ciešu. Tagad tās ļoti sakuplojušas, kazenāji ir asi, tāpēc grūti novākt ražu. Turklāt arī lapsenēm patīk kazenes – tās krūmājā ierīkojušas pūzni. Šo kļūdu nelabošu! Lai kazenes aug! Galu galā tās ražo labi – man ir trīs kazeņu stādiņi, un no katra novācu pa 7–8 litriem lielu, skaistu ogu.
- Vijas Rožukalnes padoms: Stādot kazenes, jāievēro vismaz 30–40 cm attālums starp stādiem. Ir iespēja izvēlēties arī šķirnes bez ērkšķiem, bet, ja kazenāji saauguši par biezu, jāņem vien lāpsta, jāsadala kazenāju ceri un jāpārstāda tie retāk.
Iestādīju plūmi, bet ogu nav!
Iestādīju jaunas plūmītes, bet tikai vēlāk sapratu, ka šī nav pašapputes šķirne. Tagad gudroju, diezin vai kādreiz ražu ieraudzīsim… Tagad, pērkot stādus, rūpīgi noskaidroju, vai šī ir pašapputes šķirne. Ģimenē esam tikai trīs cilvēki, pārāk plašu augļu dārzu nevēlamies, jo nebūs, kas ražu apēd.
- Vijas Rožukalnes padoms: Situācijā, ja gadījies nopirkt tādu plūmi, kas pati sevi neapputeksnē, var izlīdzēties tā: laikā, kad plūme zied, no kaimiņa jāaizņemas daži citu šķirņu ziedošu plūmju zari, kas arī zied vienā laikā ar jūsu kociņu, jāieliek zari burciņā ar ūdeni un jānoliek pie savas plūmes. Kukainīši padarīs savu darbu – veiks apputeksnēšanu. Tas ir risinājumus kādam laikam.
Kļūdas puķu dārziņā
Spītējot klimatam, centos ieaudzēt eksotiskus augus
Pasūtīju no kataloga Ķīnas bumbierīti. Apčubināju stādiņu, pa ziemu piesedzu, vienu gadu izturēja, tad nosala. Vēlējos ieaudzēt arī tā saukto papagaiļkociņu – pavasarī stādiņš lapas izplaucēja, bet ziemu nepārcieta. Citā reizē stādu tirgū iegādājos neparastu augu, tā dēvēto pudeļbirsti (auga ziedi patiešām atgādina pudeļu birsti) – krāšņi vasarā ziedēja, priecājāmies. Uz ziemu augs bija jāienes ziemas dārzā – bet man tāda nav. Ienesu priekšnamā, bet tur tam bija par siltu, un stādiņš nokalta. Centos arī ginka koku ieaudzēt. Tas pats – nekā. Laikam mālainajā zemē nespēj iesakņoties, un pārziemot nepalīdzēja pat kārtīga sasegšana.
Stādus no katalogiem labprāt pasūtu joprojām, jo tā var tikt pie šķirnēm, kas nav pie mums pieejamas, un arī cenas ir lētākas. Taču jādomā par izvēli, jo ne viss, kas ir skaists un eksotisks, pie mums grib augt.
- Vijas Rožukalnes padoms: Augiem, kas aug dienvidos, ir pavisam citas klimata prasības. Ja augam nepieciešams konkrēts gaismas stundu, mitruma daudzums, tad vidē, kur šādu apstākļu nebūs, augs neaugs. Līdzīgi ir ar mūsu pašu priedi. Cik daudzi latviešu emigranti, nostalģisku jūtu vadīti, centušies ārzemēs ieaudzēt mūsu pašu priedi, un viņiem tas nav izdevies.
Tomēr ginki pie mums Latvijā aug. Jautājums – vai iegādātais stāds nebija nomocīts, vai tas bija dzīvotspējīgs.
Ja tomēr ir vēlme kaut ko eksotiskāku izaudzēt, jāpakonsultējas pie dārzniekiem, jāpainteresējas, vai kādam pie mums šo augu ir izdevies izaudzēt, jāaprunājas ar speciālistiem botāniskajā dārzā.
Kļūda — mālainā augsnē smalkas rožu šķirnes
Mums ar vīru ļoti patīk rozes. Kādā apaļajā jubilejā viņš man uzdāvināja augststumbru rozi. Vienu gadu auga un ziedēja, bet pēc tam izsala. Arī citām smalkām rožu šķirnēm mūsu dārza mālainā augsne nebija pa prātam. Mūsu dārzam der visas parka rozes. tās aug griezdamies un pat mālainu augsni nesmādē!
- Vijas Rožukalnes padoms: Protams, parka rozes ir izturīgākas. Arī floribundrozes, piemēram, šķirne ‘Europeana’, labi aug skarbā klimatā un iztur aukstumu. Jāzina, kā ar rozēm pareizi apieties, lai tās jau vasarā sakrātu spēkus ziemai. Ja rozes vasarā intensīvi mēslo, tās aug līdz pat rudenim un neuzkrāj vielas, kas vajadzīgas veiksmīgai pārziemošanai, tāpēc ziemu var neizturēt. Mālaina augsne, manuprāt, ir pat ļoti piemērota rožu audzēšanai. Rožu dobē jābūt gan organiskajam mēslojumam (kūts mēsliem), gan mālam.
Smiltāju kāpukviesis iekaroja lielas platības
Iepatikās jūrmalā graudzāle zilganā krāsā: izraku stādiņu, atvedu mājās, iestādīju, samīļoju. Sapņoju, cik skaista tā būs lielos čemuros! Taču neaug tā, kā man gribas, bet cenšas iekarot lielākas platības. Tagad redzu, ka esmu iemitinājusi pie sevis pūķi ar trejdeviņām galvām. Šogad turpināšu ar to cīnīties…
- Vijas Rožukalnes padoms: Stādot augus, kuru sakņu sistēmai ir tendence izplesties (piparmētras, maijpuķītes), iesaku tos stādīt, piemēram, metāliskā vai plastmasas cilindrā, lai ierobežotu sakņu sistēmu. Taču tagad, kad augs jau savairojies, ir divi varianti – vai nu ar rociņām jāizravē, vai jāpērk herbicīdi un ar pindzeli jāsmērē uz lapām.