Ja tev nav sava meža, tad uzzini, kādas ir iespējas pie tāda tikt! Runa nebūs par meža pirkšanu, bet gan par meža ieaudzēšanu. Proti, par meža radīšanu vietā, kur tā līdz šim nemaz nav bijis.
Pirms ķeries pie darba, vienosimies par terminoloģiju! Turpmāk lietosim terminu apmežošana jeb, precīzāk, meža ieaudzēšana, ar to saprotot meža ieaudzēšanu nemeža zemēs. Ja runājam par meža izcirtumiem un meža atjaunošanu tajos, tad tādā gadījumā lietosim terminu meža atjaunošana.
Tātad – mežu ieaudzēsim vietās, kur mežs līdz šim nav bijis, bet atjaunosim tur, kur tas jau reiz audzis un ticis nocirsts.
Kad jēga ieaudzēt mežu?
Ko iesākt ar neapsaimniekotu, šķietami mazvērtīgu zemes gabalu? Vispirms būtu vērts noskaidrot, vai šo zemi nevēlas kopt kāds lauksaimnieks. Jo īpaši tad, ja zeme skaitās auglīga un jau ir kādreiz atradusies lauksaimnieciskās ražošanas apritē. Noskaidro pie sava reģiona lauksaimniecības konsultanta par zemes nomas maksām, nomas līgumu noslēgšanas kārtību, atrodi uzticamu nomnieku – un tev būs gan apsaimniekota zeme, gan regulāri ienākumi nomas maksas veidā!
Iespējams, tavs zemes gabals neieinteresēs zemkopi, ja augsne būs liesa un nabadzīga vai arī zemes gabals atradīsies atstatus no citām lauksaimniecības zemēm, mežu ielokā vai pat meža vidū. Tādā gadījumā vērts apsvērt zemes gabala apmežošanas iespējas.
Pēc maniem provizoriskajiem aprēķiniem, viens meža zemes hektārs gadā vidēji spēj nodrošināt īpašniekam pienesumu 120–140 eiro.
Protams, tas būs ilgtermiņa noguldījums, kuru tu nevarēsi izņemt tad, kad ienāks prātā.
Taču, ja tu savu zemi šobrīd iznomā vien par dažiem desmitiem eiro gadā vai nomas maksu neprasi vispār, iespējams, ir vērts ieguldīt zaļajā bankā.
Pirmais solis – apzināt vietu
Pirms ķeries pie pašas ieaudzēšanas, noskaidro dažas lietas.
Vai un kā iestādītie koki tev iederēsies ainavā. Pamēģini iztēloties, kā ieaudzētā platība izskatīsies pēc gadiem desmit, divdesmit vai trīsdesmit. Īpaši tas svarīgi tad, ja stādījumu plānots ierīkot tuvu apdzīvotai vietai vai lauku mājām.
Vai tavs nodoms – ieaudzēt mežu – atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Plānojums ir dokuments, kurā smalki aprakstīts, kā un kur drīkst izmatot pašvaldības teritorijā ietilpstošās zemes. Ir pašvaldības, kurās meža ieaudzēšana ir diezgan brīva, un ir tāds, kurās ir pavisam strikti vai pat ierobežojoši noteikumi. Tātad – sazinies ar vietējo pašvaldību, kuras teritorijā atrodas zeme, un palūdz, lai tev iedot izziņu, ka tavs nodoms ieaudzēt mežu nav pretrunā ar teritorijas plānojumu meža ieaudzēšanai!
Vai zeme neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā. Aizsargajamai dabas teritorijai var būt savi individuālie aizsardzības noteikumi, kas nosaka ierobežojumus meža ieaudzēšanai. To vari noskaidrot vai nu pašvaldībā, vai arī mežniecībā.
Vai tavs stādījums neradīs problēmas zemes pierobežnieku meliorācijas sistēmām. Šeit tev palīdzēs tikt skaidrībā valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) nodaļu speciālisti. Sīkāka informācija pieejama mājaslapas zmni.lv sadaļā Meliorācija. Tehniskie noteikumi. Tev jāaizpilda iesniegums, jānosūta ZMNĪ attiecīgā reģiona nodaļai, un pretī saņemsi tehniskos noteikumus ar norādēm, vai un kur drīksti ieaudzēt mežu. Tā kā kokam augot, plešas ne tikai koka zari, bet arī sakņu sistēma, tā var ātrā laikā sagraut funkcionējošas augsnes drenāžas sistēmas, radod raizes taviem īpašuma kaimiņiem.
Kā ieaudzēt mežu?
No Meža likuma izriet, ka ieaudzēt mežu var gan stādot, gan ļaujot ieaugties mežam dabiski, gan šīs abas metodes kombinējot.
Par stādītu mežaudzi atzīst tādu audzi, kurā stādīto kociņu skaits ir vairāk nekā puse no obligāti nepieciešamā minimālā kociņu skaita mežā. Piemēram, ja minimālajam kociņu skaitam jābūt 2000 gab./ha, tad, ja platības pieņemšanas brīdī iestādīti būs vismaz 1100 gab./ha, bet pārējie 900 gab./ha būs dabiski ieauguši, šādu jaunaudzi varēs atzīt par stādītu!
Ja apmežoto platību vēlies reģistrēt kā mežu, minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir tas pats, kas, mežu atjaunojot: priedei – vismaz 3000 koku uz hektāru, cietajiem lapu kokiem (ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai) – 1500, pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru.
Ja stādījumu vēlies reģistrēt kā plantāciju mežu, tad ieaudzēto koku skaits drīkst būt mazāks: priedei – vismaz 1000 koku uz hektāru, cietajiem lapu kokiem – 500, citām koku sugām (tostarp eglei, bērzam) – 800 koku uz hektāru. Tiesa, jārēķinās ar iespējamiem riskiem un to, ka ne visi iestādīties kociņi izdzīvos. Tāpēc arī plantāciju mežā vajag stādīt vismaz to koku skaitu, kas nepieciešams meža apstākļiem, vai pat vairāk.
Plantāciju mežs – izvēles brīvība
Nemeža zemē ieaudzētu mežu tu vari izvēlēties audzēt kā plantāciju mežu. Iesniedzot meža ieaudzēšanas pārskatu mežniecībā, vienkārši norādīsi, ka tas tev būs plantāciju mežs!
Mežaudzes reģistrēšana kā plantāciju mežs zemes īpašniekam atvieglos meža apsaimniekošanu, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē!
Nejauc plantācijas mežus ar kokaugu plantācijām!
Plantāciju meži – nemeža zemē ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas mežaudzes, kas pēc to iestādīšanas tiek reģistrētas Meža valsts reģistrā. Tātad tiek ieskaitītas meža zemes kategorijā.
Kokaugu stādījumi jeb īscirtmeta kokaugu plantācijas – ātraudzīgu kokaugu (kārklu, apses u. tml.) stādījumi, kas ierīkoti īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Turklāt maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Platības sagatavošana un pirmā raža
Neizmantotās zemes parasti ir aizzēlušas ar krūmiem vai kokiem. Tāpēc pats pirmais darbs ir platības atbrīvošana no krūmu un koku apauguma, lai tas netraucētu stādījuma ierīkošanai un jauno kociņu audzēšanai. Pirms to veic, sazinies ar vietējo pašvaldību un saskaņo savu ieceri par koku un krūmu novākšanu! Pašvaldībā var būt noteikta īpaša kārtība, kā tiek administrēta koku ciršana nemeža zemēs.
Ja apauguma platība (apauguma daļa) nav sasniegusi meža definīcijā (skaties Meža likumā termina mežs skaidrojumu) noteiktos kritērijus, apaugumu novāc saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 – Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža (02.05.2012.) Pārējās zemju kategorijās ar apauguma novākšanu uzmanies. Vispirms pārliecinies, vai tur neskaitās mežs pēc faktiskajiem parametriem, Meža reģistra datiem vai arī pēc robežplāna. Uz platību, kas reģistrēta kā mežs vai atbilst meža kritērijiem, attieksies Meža likuma nosacījumi. Izņēmuma kārtā, bez ierobežojumiem kokus un krūmus drīkst novākt platībās, kas kadastra sistēmā (tavā zemes robežu plānā) atzīmētas kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Koki un krūmi, kas novācami apaugumu platībās, ir tava pirmā koksnes raža, kuru vari gan paturēt savai lietošanai, gan pārdot.
Līdzīgi kā mežā, arī nemeža zemēs veiksmīgas koku ieaudzēšanas priekšnosacījums ir pareiza augsnes sagatavošana.
Parasti augsni gatavo joslās, klasiskais attālums starp rindām (joslām) ir 2–2,5 metri.
Normāla mitruma un vieglās augsnēs, kuras nav bagātas ar koku un krūmu celmiem un saknēm, augsnes sagatavošanā var lietot vienpusvērsēja vai abpusvērsēja tipa lauksaimniecībā izmantojamos vienkorpusa arklus. Platībās, kur bijis intensīvs aizzēlums un atrodas koku celmi, labāk būs lietot meža augsnes frēzi jeb tā dēvēto diskveida arklu. Jārēķinās gan, ka frēzes izmaksas būs aptuveni 1,5–2 reizes lielākas, nekā lietojot parasto arklu.
Kociņu stādīšanas principi ir tie paši, kas meža atjaunošanā. Vietās, kur jaunajiem kociņiem būs jāiztur nopietna cīņa ar zālaugiem un krūmu atvasēm, ieteicams izmantot iespējami lielākus stādus, ar labi attīstītu sakņu sistēmu.
Stādījumu kopšana
Ņem vērā, ka pirmajos gados stādījumu platības strauji aizzels, un būs nepieciešama kociņu atbrīvošana no šī aizzēluma – vismaz vienu vai divas reizes gadā. Praksē novērots, ka pēc ilgstoši nekustinātas augsnes uzmodināšanas tiek aktivizētas augsnes virskārtā snaudošās nezāļu sēklas. Tāpēc auglīgākās augsnēs platības intensīvi aizaug ar nezālēm, jo īpaši pēc apstrādes ar meža augsnes frēzi.
Ar aizzēlumu nav jācīnās vienlaidus visā platībā. Pietiek, ka ap iestādīto kociņu zālaugus appļauj ar trimmeri vai vienkārši apmīda.
Galvenais, lai kociņš ir atbrīvots no blakus augošo zālaugu vai krūmu atvašu konkurences!
Ziņojums mežniecībai
Jebkurā gadījumā – pēc paveiktiem darbiem (meža ieaudzēšanas vai ieaudzētā meža izkopšanas) – nekavējies ziņot par to Valsts meža dienesta (VMD) mežniecībai! Saņemot pārskatu par paveikto meža ieaudzēšanu, VMD mēneša laikā jāpārbauda ieaudzētā platība dabā, ieaudzēto mežu reģistrē Meža valsts reģistrā kā jaunaudzi un ziņo Valsts zemes dienestam par zemes lietošanas veida izmaiņām.
Atceries, ka jaunaudžu platībām netiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis!
Kas VĒL jāņem vērā?
Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu – ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie dokumenti.
Meža ieaudzēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 – Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi.
Ieaudzējot mežu, rēķinies, ka stādījumu tā pirmajos dzīves gados īpaši var apdraudēt ne tikai vietējā mikroklimata ekstrēmas izmaiņas (plūdi, sausums, sniegs, apledojums, kūlas ugunsgrēks...), bet arī lapu kaitēkļi, sīkie grauzēji, stirnas, brieži, mežacūkas, bebri.
Ieaudzējot mežu, tavs pienākums ir nodrošināt ieaudzētā meža attīstību un uzturēšanu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Piemēram, ja stādījumā ir iznīkuši vai bojāti kociņi, tev stādījums būs jāpapildina ar jauniem stādiem.
Piemērs.
Mistrota bērza-egles meža plantācijas ieaudzēšanas izdevumi par 1 hektāru (2017. gadā)
Augsnes sagatavošana ar meža augsnes frēzi – 175 eiro
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Rīga -1°C 
14
0
0
1
0
0
0
