Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
2
-
1
-
0
-
0
-
Raksts publicēts žurnāla Ievas Māja 2015. gada maija numurā
Konsultē Laura Krūmiņa, LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja.
Par salnu sauc gaisa temperatūras pazemināšanos zem nulle grādu atzīmes laikā, kad vidējā diennakts temperatūra kopumā stabili turas virs plus 10 grādu atzīmes. Augi tādā laikā aug griezdamies – dzen asnus, rieš pumpurus, plaucē ziedus. Meteorologi gaisa temperatūru parasti mēra divus metrus virs zemes. Pavasaros gadās, ka šajā vietā temperatūra ir pozitīva, tomēr uz augsnes un zāles virskārtas negatīva – salna ir. Tas tādēļ, ka pavasaros zemes virsma vēl nav iesilusi.
Kad gaidīt salnu?
Īstais pavasara salnu periods Latvijā ir maija otrās dekādes sākums – laiks pēc 10. maija. Parasti visagrāk salnas vērojamas Latvijas dienvidaustrumu rajonos – Latgalē un Zemgalē, bet vēlāk Kurzemē, piekrastes rajonos. Siltos pavasaros mēdz būt, ka salnas maijā netiek novērotas. Savukārt gadās, ka pat jūnijā Latvijā ieplūst vēsas gaisa masas un skaidrās naktīs ir salna. Vēlākās salnas tiek novērotas ap vasaras saulgriežiem.
Nav vēja? Būs salna!
To, vai būs salna, meteorologi var prognozēt tikai tuvākajai nākotnē: vienas dienas līdz divu nedēļu, bet ne ilgākā periodā. Maija sākumā neviens nespēj precīzi pateikt, kurās maija beigu naktīs būs salna.
Salnas Latvijā parasti tiek novērotas skaidrās naktīs ar lēnu vēju, jo tad gaisa atdzišanai nekas netraucē. Sevišķi postošas salnas ir tad, ja pavasarī pēc stabila silta laika perioda ar ziemeļaustrumu vējiem Latvijā ieplūst aukstas arktiskās gaisa masas. Ja dzirdi šādu laika prognozi, visticamāk – būs salna.
Salnu skartās teritorijas ietekmē arī mikroklimatiskie apstākļi: jūras vai līča piekrastē, pūšot pavisam liegam vējam no siltās ūdens virsmas, salnas netiks novērotas, līdzīgā situācijā to nebūs arī ezeru un citu ūdenstilpņu tuvumā. Savukārt atklātās vietās, zemienēs un ielejās salnu varbūtība ir lielāka, jo aukstais gaiss ir smags, tas pa nogāzēm plūst uz leju un it kā sakrājas zemākās vietās. Mežos un pilsētās salnas tiek novērotas retāk nekā atklātās vietās.
Kā nosargāt dārzu un ražu no salnas?
Ar laistīšanu
Aivars Lukevics, daiļdārznieks Rīgā
Ja gaidāma salna, košumaugus vērts labi salaistīt. To var izdarīt jau vakarā, bet vēl labāk, ja dārznieks nepaslinko, pieceļas agri no rīta un dārzu aplaista īsi pirms salnas. Kamēr augi slapji, temperatūra uz tiem ir apmēram par grādu augstāka nekā gaisā.
Vēl augus, protams, vērts sasegt. Zemenes to ziedēšanas laikā esmu piesedzis ar sienu. Kad strādāju Lido Atpūtas centra dārzā, reiz izlēmām, ka atraitnītes apsegsim ar sinteponu, kas noliktavā bija saglabājies no Ziemassvētkiem. Šķita: sintepons ir biezāks nekā agrotīkls, tāpēc tas augus pasargās labāk. Bet – nekā!
Atraitnītes, kas bija pārklātas ar agrotīklu, salnu pārcieta daudz labāk nekā ar sinteponu sasegtās. Augus var segt ar avīzēm, uzlikt virs tiem kartona kastes, podus, nogrieztas un otrādi apgāztas plastmasas pudeles – mazākiem augiem derēs mazākās, lielākiem – piecu litru pudeles. Anglijā esmu redzējis speciāli ražotas dekoratīvas mājiņas, ko pirms salnām liek virs augiem. Varbūt saimnieki paši var padomāt, kā nosargāt augus, vienlaikus izdekorējot dārzu?
Ar sasegšanu
Inta Lielbārde, ķirbju audzētāja Rūjienā
Siltākās Latvijas vietās ķirbjus ārā var izstādīt maija vidū, bet es stādu vēlāk – maija beigās, pat jūnija sākumā –, kad lielās salnas jau aiz muguras. Bet gadās dažādi. Ir bijuši gadi, kad barga salna uznāk vēl jūnijā! Daļu ķirbju stādu piesedzu ar salmiem, citus no visām pusēm apspraudīju ar lapainiem koku zariem. Visi stādi izdzīvoja!
Ja nu kādam ķirbju dēsti tik ļoti saauguši, ka nevar gaidīt un jāsteidz izstādīt, es iesaku tiem zem saknēm saklāt siltu gultu – stādīšanai sagatavotās bedres apakšā iebērt kūdru vai – vēl labāk – satrūdējušus aitu vai zirgu mēslus.
Savulaik no salnas esmu izglābusi arī gurķus. Tiem bija parādījusies jau pirmā īstā lapa, un te – salna. Man krājumos bija sausa kūdra, gāju un diezgan devīgi ar to apkaisīju dēstus. Gurķi salnu pārcieta, vējš drīz nopūta no tiem kūdru, kāds tai cauri izspraucās pats, vēl kādu atrušināju ar roku.
Ar dūmiem
Jānis Zilvers, stādaudzētavas Pīlādži saimnieks Siguldā
Lai augļu kokus pasargātu no salnām, tie jāspēcina jau kopš agra pavasara: jāmēslo, sausā laikā jālaista, tā paaugstinot augu izturību. Par sargāšanu no salnām var domāt, pat augu vēl tikai stādot. Man pie mājas sienas aug persiks. Pagājušajā gadā tieši tā ziedēšanas laikā uznāca salna, domāju, ka būs pagalam, bet nekā! Eksotiskais augs iestādīts labā vietā – no mājas sienas nāk siltums, un tas ziedus nosargā. Lauku sētās, stādot augļudārzus, rūpīgi jāizvēlas vieta. Noteikti neko vērtīgu nevajag stādīt zemienēs, kur rītos vai vakaros ilgi turas migla.
Tuvojoties salnai, piemājas dārzā ziedošos augļu kokus vērts piesegt ar divās kārtās salocītu agrotīklu. Dārzu labi pasargā arī dūmošana: dūmu sveces, ugunskuri.
Dūmu sveču sastāvā ir augu eļļa un parafīns, kas dūmojot sīku pilienu veidā izdalās un augus pārklāj ar vaskainu aizsargkārtu.
Šī kārtiņa uz augiem turas pāris diennakšu, ja vien nesāk līt lietus. Ar dūmu svecēm augus var nosargāt pat mīnus četru grādu salā. Arī ugunskuri ir labi dārza sargi. Tie jāsagatavo vakarā, bet jāsāk kurināt agri, agri no rīta – pirms saules lēkta, kad salnas kož visbargāk. Ugunskuri atkarībā no dārza lieluma jākurina vairākās vietās un tajos jādedzina stipri dūmojošs materiāls – skaidas, zari. Augus no sala paglābj nevis dūmi, bet siltais gaiss, kas rodas no ugunskura – dūmi tikai parāda siltā gaisa plūsmu.
Gaisa temperatūru pie ogulājiem var palielināt, agri no rīta pie tiem noliekot spaiņus ar karstu ūdeni. Savukārt dzērveņu stādījumus vislabāk nosargāt ar smidzināšanu: sīku, sīku ūdens miglu. Rasināšana jāsāk jau pirms salnas un jāturpina pat tad, ja ap dzērvenājiem izveidojusies ledus kārta. Rasināšana jāpārtrauc tikai tad, kad ledus jau nokusis.
Neapkurināmā siltumnīcā temperatūru var paaugstināt, tajā izliekot ilgi degošas sveces.
Ar agrotīklu
Viktorija Bergmane, Aizalksnas-2 saimniece Tīnūžos
Man zemenes ir sastādītas uz melnās plēves, bet no salnām tās vislabāk pasargāt ar agrotīklu. Apkārt laukam sasprauž mietiņus un segumu pie tiem piesien virs zemeņu ceriem. Nevajag baidīties, ka vējš skrien tīklam pa apakšu – lai! Kādu mietiņu gan vēlams iespraust arī lauka vidū, lai tīkls stingrāk turētos.
Reizēm cilvēki redz: zemenes zied, bet pēc noziedēšanas pumpurs novīst un oga neveidojas. Parasti domā – salna nokoda… Bet ne vienmēr vainīga salna! Iespējams, vainīgs nejaukais kukainis – zemeņu ziedu dūrējs! Ja zemenes pārklātas ar agrotīklu, arī dūrējs tās neposta, jo lido pāri un domā: te viss balts, te nav ko darīt, jāmeklē kāds zaļš lauks…
