Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Beidzot saprotu zemes vērtību. Pēc dīķa rakšanas pašas dārzā radās nepieciešamība uzbērt melnzemi, lai iesētu zālienu. Tas bija aizpagājušajā vasarā, kad melnzemes cenas bija krietni zemākas nekā tagad, bet arī tad nešķita lēti – ap 100 eiro par autokravu. Dīķa krastus palīdzēja nostiprināt dārzu ierīkošanas firmas darbinieki, kas arī pasūtīja melnzemi no tuvākajiem piegādātājiem. Tā tika izmantota arī dekoratīva pakalniņa veidošanai, kurā iestādīju dažādus augus.
Lai gan melnzeme vizuāli izskatījās labi, tā izrādījās pilna ar kosas un rapša sēklām.
Turklāt tagad ravējot parādās smilts kārtiņa, kas nozīmē, ka to īsti nevar nosaukt par melnzemi. Diemžēl teritorijas labiekārtošanai mums ir nepieciešams vēl diezgan daudz melnzemes, un ir sajūta, ka nauda gluži vai jāizber zemē. Tāpēc jautāju ekspertiem – kā gan lai zina, kādu melnzemi atkal atvedīs?
Lai gan runājam par melnzemi, patiesībā Latvijā tai skaidras definīcijas nav. Tas ir tikai tautā iegājies jēdziens, jo augsne ir tumšā krāsā. Par melnzemi dēvē jebkādu grunti, kas ir atvesta no būvniecības vietām, kur būvē ēkas, ceļus, stāvlaukumus, rok dīķus vai grāvjus, nostumjot auglīgo zemes virskārtu. Daļa zemes, kas nav nepieciešama būvobjektā, tiek pārdota. Melnzemes tirgotāji parasti ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar attiecīgajiem darbiem. Taču jāsaprot, ka neviens netirgo labu aramzemes kārtu, kas iegūta no iekultivēta dārza vai iekopta tīruma. Tā nekādā gadījumā neaizstās mēslošanas līdzekļus.
Kādam mērķim?
Ja melnzeme nepieciešama grunts līmeņa pacelšanai, par tās kvalitāti būtu jāsatraucas mazāk, nekā ja tā vajadzīga augu stādīšanai. Tomēr jebkurā gadījumā nebūs patīkami, ja zeme būs ļoti akmeņaina, jo sals akmeņus ar laiku izcilās virspusē. Tāpat nav vēlams, ka tajā būtu koku saknes vai būvgružu atkritumi.
Zāliena sēšanai auglīgu augsni būtu labi sagatavot 20 cm dziļumā. Tā kā lielākā platībā tas būs dārgi, minimāli to vajadzētu uzklāt vismaz 8–15 cm biezumā.
Parasti melnzemi pērk, lai ielabotu dārza augsni. Ja augsne ir smilšaina vai – tieši pretēji – mālaina, abos gadījumos to var palīdzēt uzlabot kūdraina augsne. Smilšainā augsnē kūdra darbojas kā sūklis un palīdz uzturēt mitrumu, bet smagā augsnē tā veicina skābekļa piekļuvi.
Kā novērtēt kvalitāti?
Laba melnzeme ir līdzīga veikalos nopērkamajiem augsnes substrātiem, taču vizuāli to nav viegli novērtēt. Krāsa nav izšķirošais kvalitātes rādītājs, galvenais ir tās sastāvs. Labāk iegādāties sijātu melnzemi, kas gan būs dārgāka, bet kvalitatīvāka, bez liekiem piemaisījumiem.
Iesaku izvēlēties pārdevēju, kas piedāvā dažādus melnzemes veidus noteiktam mērķim, norāda, no kurienes zemi ņem un kas ir veicis augsnes analīzes.
Jo vairāk pārdevēji zinās atbildēt, jo drošāk no viņiem var iegādāties melnzemi. Tāpat ir vērts arī aptaujāt paziņas vai sociālo tīklu lietotājus, kuri jau ir izmantojuši melnzemes piegādes pakalpojumus.
Godprātīgs pārdevējs zemi būs ieguvis atbilstošā dziļumā. Auglīgā zemes virskārta atrodas vidēji 20 cm dziļumā, taču tajā var būt daudz velēnas un nezāļu sakņu. Diemžēl vizuāli nav iespējams pateikt, cik daudz melnzemei būs piejaukusies arī neauglīgā augsnes kārta. Kūdrainākās vietās melnzemi var rakt arī 50 cm dziļumā, bet tad var nebūt izdalījušās purva gāzes. Augsni, kas ņemta no kūdrainas vietas dziļākiem slāņiem, vajag pārrakt vai pāris dienu paturēt, lai izvēdinās, pirms tajā stāda augus.
Zeme, kas iegūta metra dziļumā vai vēl dziļāk, būs gaiša, tā nesaturēs nekādus barības elementus, tāpēc derēs tikai zemes līmeņa pacelšanai.
Ja tirgotājs nevar uzrādīt melnzemei noteiktās augsnes analīzes, var palūgt tās paraudziņu un paši aiznest uz laboratoriju, nosakot organiskās vielas, fosforu, kāliju, magniju un kalciju.
Lai pārliecinātos, ka augsnē nav daudz nezāļu sēklu, var to paturēt siltumā un mitrumā un pavērot, vai un kas sāks dīgt.
Tāpat jānoskaidro augsnes reakcija jeb pH – vai tā ir skāba, sārmaina vai neitrāla. Ļoti skābas augsnes pH ir 4–5, un tad jārēķinās ar papildu izdevumiem kaļķošanai. Ideāls būtu pH 5,5–7. Augsnes reakciju var noteikt arī katrs pats, iegādājoties veikalos pH noteikšanas indikatoršķīdumu. To uzpilinot augsnei, parādās krāsa, un pH līmeni pēc tam nolasa pēc komplektā esošās krāsu skalas.
Grābekļi, uz kuriem visbiežāk uzkāpj
- Mēdz būt, ka augsnē ir augsta sāls koncentrācija, jo tā ņemta no ceļmalas, kur apledojuma laikā kaisīts sāls. Sāļā augsnē augi nīkuļos un neaugs. Pret sāli īpaši jutīgi augi ir baklažāni, pupiņas, cūkpupas, salāti, redīsi un zemenes. Ja šie augi dīgst un aug normāli, tad šajā ziņā ar augsni viss ir kārtībā.
- Bieži kopā ar melnzemes kravu atved neaprakstāmu daudzumu nezāļu sēklu. Pati esmu piedzīvojusi, ka atvestā zeme ir pilna ar balandu sēklām. Ja iesēj zālīti, vispirms sadīgst balandas biezā mudžeklī. Tad jācenšas tās laikus nopļaut, kamēr kāti nav pārkoksnējušies, bet tas iespējams vien tad, ja zāliena pamatne ir labi sagatavota, pļaujot augsnē negrimst kājas un pļāvējs neatstāj dziļas rises. Balandas ir viengadīgi augi, kas nopļaujot neatjaunojas, ja vien nav paspējušas nogatavināt sēklas. Daudz grūtāk būs tikt galā ar daudzgadīgajām nezālēm, kā kosu, gārsu, ložņu vārpatu, tīruma tīteņiem.
- Līdz ar zemi var atvest zemesvēžus un maijvaboļu kāpurus. Daļēji no tā var pasargāties, iegādājoties sijātu melnzemi, taču tā vienmēr būs dārgāka.
- Būtu jānoskaidro, vai zeme nav atvesta no vietas, kur tā ilgstoši stāvējusi ūdenī. Šādā augsnē var būt uzkrājušās augiem nevēlamās purva gāzes. Ja arī tie neies bojā, augs nīkulīgi. Man pašai bija ļoti mālaina augsne. Zemi pacēlu vietām pat līdz 50 centimetriem, iestādījām kartupeļus, un, tos vārot, kļuva tumšs ūdens. Tas liecināja, ka augsne ir pārbagāta ar slāpekļa savienojumiem, kurus vajadzēja izvēdināt. Otru gadu augsni pārkultivējām, gāzes izdalījās laukā, un tagad ir ļoti laba augsne.
- Ja melnzeme vesta no lielceļa malas, tā var būt piesārņota ar smagajiem metāliem, piemēram, kadmiju un svinu. Šāda augsne labākajā gadījumā der zemes līmeņa pacelšanai, taču to nevajadzētu izmantot dārzeņu un citu ēdamu augu audzēšanai.
Kāda ir laba melnzeme?
- Tumši brūnā līdz melnā krāsā.
- Poraina, viendabīga, ar izlīdzinātu struktūru.
- Tajā nav sakaltušu vai sasalušu augsnes gabalu.
- Zemē nav piemaisījumu – akmeņu, koksnes gabalu, sakņu.
- Tai nav asas, nepatīkamas smakas, kas var būt saistīta ar notekūdeņu noplūdi vai citu piesārņojumu.
Kur pārbaudīt augsni?
- Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā.
- Sāļainību nosaka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijā.
Cits viedoklis
Jāveic analīzes
Skaidrīte Rulle, agronome, Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore:
Gribu vērst uzmanību, ka Latvijā īsta melnzeme nemaz nav sastopama. Tautas valodā šādi varētu saukt augsnes virskārtu, kas ir noņemta ar organiskajām vielām bagātai augsnei. Tomēr reklāmas sludinājumos kā melnzeme tiek piedāvātas dažādas augsnes, kuru izcelsme nav zināma.
Pirms iegādes vispirms jāzina, kāda zeme vajadzīga – vai audzēsi augus, kuriem vajag skābu augsni, piemēram, krūmmellenes, vai augus, kam nepieciešama neitrāla reakcija. Tas pats attiecas arī uz organiskās vielas saturu, jo ir augi, kas labāk aug trūdaini kūdrainās augsnēs, kā, piemēram, rododendri vai krūmmellenes, un ir tādi, kam der salīdzinoši zemāks organiskās vielas saturs. Svarīgi zināt arī to, cik daudz augsnē ir fosfora un kālija, kā arī citu augu barības elementu, lai varētu noteikt mēslošanas normas.
Latvijā normatīvais regulējums ir tikai substrātiem, bet tas neattiecas uz tā saukto melnzemi, tāpēc pirms tās iegādes pircējam pašam jāveic izmeklēšana. Vizuāli labu zemi ir grūti pazīt. Tumša krāsa pati par sevi neliecina par organisko vielu klātbūtni, tāpēc iesaku prasīt tās pārdevējam augsnes analīžu rezultātus. Jautājums, cik tie būs objektīvi un vai būs veikti tieši konkrētajai augsnei. Diezgan bieži rodas dažādi pārpratumi.
Visdrošāk būtu pašiem paņemt augsnes paraugu un aiznest uz analīzēm akreditētā laboratorijā, lai noteiktu vismaz galvenos agroķīmiskos rādītājus: reakciju (pH), organiskās vielas, augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu, lai zinātu, kādiem augiem tā piemērota, kā to ielabot un attiecīgi mēslot. Piemēram, ja nopirksi skābu augsni, tajā neaugs augi, kam nepieciešama neitrāla reakcija. Tad augsni pirms sēšanas vai stādīšanas vajadzēs kaļķot.
Diemžēl jāņem vērā, ka, iegādājoties augsni, kurai ir labi agroķīmisko īpašību rādītāji, vēl paliek nezāļu sēklu un dažādu kaitēkļu, piemēram, zemesvēžu, kā arī smago metālu piesārņojuma risks.
Dažas vietas, kur nopirkt melnzemi
Populārākie raksti
