Koki neapšaubāmi ir saistīti ar mājas vēsturi un cilvēkiem, kuri tajā reiz dzīvojuši, tādēļ pret tiem jāizturas ar pietāti. Visu nozāģēt var ļoti ātri, bet – vai vajag? Iesaku nesteigties arī ar to koku zāģēšanu, par kuriem šķiet, ka traucē, – ir vērts nogaidīt un padomāt, nevis uzreiz ķerties pie zāģa. Protams, ja koki ir nokaltuši vai ja tie apdraud drošību, no tādiem jāšķiras. Bet arī tad var jau laikus padomāt, kā tos izmantot. Piemēram, tieši no šiem kokiem izgatavot zīmi ar mājas nosaukumu, varbūt pārvērst tos pagalma solos vai galdos…
Ja iecerēts vecajiem kokiem apgriezt zarus, vēls rudens ir īstais laiks, kad to darīt, jo tieši bezlapu laikā koka stumbru un zarus var novērtēt daudz labāk. Diemžēl cilvēki bieži vien domā: ko tur daudz – jāizzāģē pilnīgi visi vecie zari, un lai koks dzen jaunas atvases!
Patiesībā veci koki īpaši jutīgi uztver zaru apgriešanu.
Tāpēc tas jādara ļoti, ļoti uzmanīgi, neizzāģējot vairāk par vienu trešdaļu koka lapotnes apjoma. Lai nekļūdītos, jāievēro likums: labāk apgriezt mazāk un palēnām – daļu šogad, daļu nākamgad. Ja jāzāģē lieli, resni zari, es tomēr ieteiktu pakonsultēties ar speciālistu. Iespējams, kādam lielajam zaram jānozāģē tikai daļa, atstājot stumbeni, no kā koks pats ar laiku atteiksies. \
Tāpat lielajiem zariem nozīmīgs var būt griešanas virziens – svarīgi nozāģēt tā, lai saulīte var ātri nožāvēt zāģējuma vietu. Nevajag mēģināt vecos kokus tūliņ pat padarīt tik skaistus kā bildēs. Manuprāt, jācenšas saglabāt visas vēstures liecības: vecos putnu būrus, zaros iekārtās šūpoles, ķēdes, kas savulaik aptītas ap koku, lai glābtu sašķēlušos stumbru un citus elementus.
Dažkārt cilvēki brīnās: vecajiem kokiem nekas slikts nav darīts, bet tie sāk neizskaidrojami kalst un iet bojā. Parasti iemesls ir viens: kokiem mainījušies augšanas apstākļi. Piemēram, tiem bijis aizvējš no kādas ēkas, bet nu tā nojaukta, vai arī – ilgus gadus kokus sargājis sens dzīvžogs, bet tagad tas nogriezts.
Kokam, kam līdz šim bijis aizvējš, bet nu jāaug atklātā vējā, var sākt lūzt pat līdz tam stiprie zari.
Otrs iemesls: dažādi zemes darbi veco koku tuvumā. Protams, vecs koks balstās zemē ar dziļām saknēm, tomēr barošanās saknes pārsvarā atrodas augsnes virskārtā. Ja koka tuvumā cilvēks veic kādus lielus darbus (betonē celiņus, maina zemes līmeni utt.), koka barošanās saknes tiek vairāk vai mazāk bojātas, un tas var būtiski ietekmēt auga veselību. Ja kokam tiek traucēta trešdaļa barošanās sakņu, to uzreiz var manīt: koks vairs nevar tik labi uzņemt barības vielas, līdz ar to, piemēram, sāk kalst zari. Tādēļ veco koku saglabāšanas vārdā rūpīgi jāpārdomā jebkuri uzlabošanas darbi mājas apkārtnē.