Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāsaprot baiļu avots
Nervoza un agresīva suņa uzvedība, apmeklējot veterinārārstu, ir visai izplatīta problēma. Bailes no ārsta var izpausties dažādi – no žēlabainas smilkstēšanas un nemiera līdz pat rūkšanai, košanai un mēģinājumiem aizmukt. Ir suņi, kas no bailēm ārsta kabinetā pat apčurājas. Daudzi suņi sāk baidīties vēl pirms nonākšanas klīnikā un atsakās šai iestādei pienākt tuvāk par 50 metriem. Vai var kaut kā atrisināt šo problēmu, pieradinot suni mierīgi uzvesties apskates laikā?
Speciālisti norāda, ka neiespējami tas nav. Sākumā gan jāsaprot, kāpēc suns baidās? Baiļu avoti var būt dažādi. Vispirms jau nepatīkamais aromāts. Suņa oža ir ļoti jutīga, dažādi aromāti sunim pasaka daudz vairāk nekā cilvēkam. Veterinārā klīnika, tava suņa skatījumā, smaržo bīstami – pēc dīvainām neēdamām vielām (medikamentiem) un slimiem un izbiedētiem dzīvniekiem. Nav nekāds brīnums, ka sunim gribas turēties no šīs vietas pa gabalu. Instinkti saka – nekas labs tur nav gaidāms.
Tāpat baiļu avots var būt iepriekšējā negatīvā pieredze, kas iegūta vizītes laikā pie veterinārārsta – sāpīga injekcija, rupja izturēšanās utt.
Suņi, kas pēc dabas ir bailīgi, var baidīties nevis no veterinārās klīnikas kā tādas, bet nepazīstamas vietas, kas pilna ar citu suņu smaržu, kuri tur atradušies ne tajā labākajā noskaņojumā.
Suņa emocionālo stāvokli ietekmē arī saimnieka noskaņojums – ja tu pats nervozē, dodoties ar mīluli pie veterinārārsta, suns sajutīs tavas bailes un nedrošību un sāks attiecīgi arī uzvesties.
Daži suņi mierīgi ienāk klīnikā un ārsta kabinetā, bet sāk baidīties vai arī pretoties un uzvesties agresīvi, kad ārsts sāk apskati un medicīnas procedūras (injekcijas, temperatūras mērīšanu utt.). Uzpurnis šādās situācijās aizsargās tikai no kodiena, bet veikt nepieciešamās manipulācijas visdrīzāk neizdosies, īpaši, ja suns ir liela auguma. Ir virkne gadījumu, kad sunim nākas dot narkozi vai viņu fiksēt – bet tie ir ārkārtas pasākumi, kas kaitīgi gan dzīvnieka veselībai, gan psihei.
Sevišķi satrauktiem dzīvniekiem pirms ārsta apmeklējuma iesaka dot nomierinošus līdzekļus ar vitamīniem. Tie nopērkami veterinārajās aptiekās.
Nereti sastopami ļoti pašpārliecināti suņu saimnieki, kuri, zinot, ka viņu suns bez ierunām klausa komandām, ved suni pie ārsta bez bažām, ka kaut kas varētu noiet greizi. Viņi pat neaizdomājas, ka pat visdrosmīgākajam sargsunim var būt bail. Suns paklausīgi stāv, bet trīc no bailēm kā apšu lapa. Suns necenšas izrauties, tādēļ visi uzskata, ka viņš jūtas normāli. Taču problēma ir tajā, ka ar katru apmeklējumu sunim emocionāli kļūs arvien sliktāk un sliktāk, jo viņš lielas bailes izjūt katras vizītes laikā no sākuma līdz pašām beigām. Un, ja notiks kaut kas slikts (pēc suņa domām), viņš sekundes laikā var pārslēgties no stāvokļa paralizēts no bailēm uz stāvokli nepieciešamība aizsargāties. Suns var sākt rūkt vai pat pirmo reizi mūžā kādam iekost.
Sunim tevi jāklausa
Kā rīkoties, ja sunim bijusi negatīva pieredze veterinārajā klīnikā. Kā to labot? Jo bieži vien ar informāciju, ko var iegūt no interneta vai konsultācijā pa telefonu, ir par maz, lai noteiktu diagnozi. Turklāt daudzos gadījumos steidzama vizīte pie ārsta var glābt dzīvniekam dzīvību.
Lai sāktu risinātu šo problēmu, nepieciešami divi nosacījumi. Pirmais – tavam sunim tev jāuzticas. Otrais – viņam jāklausa tevi.
Lai vizītes pie veterinārārsta paietu bez ekscesiem, ļoti svarīgi, lai suns kopš kucēna vecuma būtu pieradināts pie tādām higiēnas procedūrām kā ķemmēšana, ausu un acu tīrīšana, mazgāšana, zobu apskate.
Pēc saimnieka komandas sunim jāļauj sevi apskatīt arī svešiem cilvēkiem (starp citu, bez šīm iemaņām par dalību izstādēs var aizmirst). Tas viss palīdzēs mazināt dzīvnieka stresu, viesojoties klīnikā. Sunim bez ierunām jāizpilda tādas pamata komandas, kā Nedrīkst!, Sēdēt!, Gulēt!, Stāvēt! Tās tev ļoti noderēs vizītes laikā.
Ļoti bieži ar agresīvu uzvedību apskates laikā saskaras saimnieki, kuru suņiem ir tieksme uz dominēšanu. Papildus komandām, sunim jābūt pieradinātam arī pie uzpurņa. Pēc rūgtas pieredzes vairāki ārsti, strādājot ar lielo un agresīvo šķirņu suņiem, uzpurni pieprasa obligāti.
Suni jau no kucēna vecuma vajag pieradināt pie domas, ka ārsta apmeklējums ir kaut kas labs un tajā nekā šausmīga nav.
Visefektīvāk būtu pieaicināt zoopsihologu, kurš saprot suņu uzvedības principus. Tavs mērķis ir panākt, lai suns klīniku asociētu ar kaut ko labu un patīkamu. Tā vietā, lai parādītu sunim, kurš te ir galvenais, izmanto apbalvošanas sistēmu. Eiropas zoopsihologi neiesaka izmantot suņa savaldīšanai dzelkšņu siksnu vai tā dēvēto cilpu. Tas ir soda instruments par uzvedību, kura tev nepatīk. Tā sunim sūta ne to informāciju, kura tev nepieciešama šajā situācijā, jo šāda tipa kakla siksna izraisa sāpes un bailes no sāpēm. Un mūsu apskatītās problēmas pamatā ir tieši bailes. Piekritīsi – ar vēl lielāku baiļu iedzīšanu te nebūs līdzēts.
Ēdiens lieliski motivē
Nevajag klausīties tos, kuri propagandē aizliegt apmācībā izmantot kārumus. Ēdiens lieliski motivē dzīvniekus. Kārums plaši tiek izmantots pozitīva emocionālā fona radīšanai. Tev jāsaprot, ka tavs uzdevums ir pārslēgt suņa emocionālo stāvokli no izbīļa uz mieru un atslābumu.
Protams, var izmantot arī citus paņēmienus, taču būtu diezgan muļķīgi izvairīties no visspēcīgākā motivācijas līdzekļa.
Dzīvnieku pie veterinārārsta vēlams vest tukšā dūšā, ņemot līdzi viņa iecienītākos gardumus. Tiem jābūt ērta izmēra (kumosa lielumā), lai suns to var norīt 1–2 sekunžu laikā. Iedot 5–15 kumosiņus pēc kārtas ir labāk nekā vienu lielu uzreiz, jo tādējādi var paildzināt suņa priecīgo noskaņojumu.
Mīkstie našķi (vistas gabaliņi, siers) šajā gadījumā der labāk par sausajiem kārumiem. Nebaidies izjaukt suņa barošanas režīmu – pozitīvas emocijas ārsta apmeklējuma laikā ir daudz svarīgākas par barošanas režīma pārkāpumu vienu dienu.
Nelieto spēku!
Daudz kas atkarīgs arī no veterinārārstu attieksmes. Tradicionāls ir pieņēmums – ja mēs vēlamies dzīvniekam piespiest kaut ko darīt, tas jāpanāk ar spēku. Vēl ir ārsti, kuri uzskata: es vienkārši darīšu to, ko vienmēr, vai rīkošos tā, kā mani kāds ir mācījis; es nemēģināšu noskaidrot, vai šie paņēmieni strādā un vai var kaut kā uzlabot situāciju.
Cilvēki nav raduši aizdomāties par to – kas vairāk piemērots sunim. Ņemsim par piemēru kaut vai komandu Sēdēt! Bieži vien profesionāļi liek sunim darīt to, kas rada viņam pamatīgu stresu. Lai piespiestu suni apsēsties, tie spiež ar roku sunim uz pakaļgala, bet suns lāgā nesaprot, ko no viņa vēlas. Pievērs uzmanību – ja suns pretojas vai pieglauž ausis uz aizmuguri, būtu jāaizdomājas: vai tiešām rīkojos pareizi? Ja suns visu laiku pretojas, pamēģini kaut ko citu. Tiklīdz veterinārārsts iedomājas – nu tik es tam sunim parādīšu! –, sākas problēmas. Suns var iekost.
Vēl viena problēma, ja vēlas par visām varītēm nolikt suni pie vietas: ja dzīvnieks ir uzvilcies, nākamajā apmeklējuma reizē būs vajadzīgs daudz mazāks iemesls, lai suns noreaģētu
Uzbudinājuma laikā adrenalīna līmenis strauji palielinās. Pēc tam tas samazinās, taču nav garantijas, ka tas notiks līdz nākamā uzbudinājuma parādīšanās brīdim.
Iedomājies, ka tu no kaut kā ļoti pārbijies, piemēram, gandrīz iekļuvi avārijā, bet pēc neilga brīža ieraudzīji zirnekli. Parasti tu mierīgi pārdzīvotu tikšanos ar mazu zirneklīti, bet pēc tāda šausminoša notikuma kā avārija vari krist pat histērijā. Bieži dzirdēti stāsti, ka suņi kož bez brīdinājuma. Taču visticamāk, cilvēki vienkārši ir palaiduši garām brīdinājuma signālus. Suņi lielākoties laikus ziņo, ka viņiem ir bail un ka šie apstākļi viņu dzen stresā. Bet, ja cilvēks nenoreaģē un sunim nepalīdz, viņam nekas cits neatliek kā izrādīt agresiju.
Jāmācās apieties
Veterinārārstam un klīnikas personālam jāgrib izmantot jaunus paņēmienus, kā apieties ar dzīvniekiem. Nevar visu laiku strādāt pēc vecām metodēm. Protams, tam jāpatērē laiks un spēks. Taču patiesībā šie paņēmieni ievērojami atvieglo darbu, samazina laika patēriņu un kodumu risku.
Ja klīnikas personāls nepratīs pareizi apieties ar dzīvnieku, tam kļūs sliktāk un būs nepieciešams ilgāks laiks, lai savestu dzīvnieka veselību kārtībā.
Lai piedāvātu cienastu, daudz laika nav nepieciešams. Ja ārsts nodarbojas ar suni un pieradina viņu pie procedūrām, ar katru apmeklējuma reizi viņam emocionāli kļūst arvien vieglāk un klients ir laimīgāks. Reti ir gadījumi, kad sunim kļūst vieglāk vizīšu laikā vienkārši tāpat, bez jebkāda iepriekšēja darba.
Katru reizi kontaktējoties ar suni, klīnikas personālam jāsaprot, ka suns no viņiem mācās. To, kā viņi pieskaras sunim, kā tur viņu aiz kaklasiksnas, kā stāv pret suni – četrkājainais pacients visu piefiksē. Un vizīti var sabojāt (mūsu skatījumā) pat visnenozīmīgākais sīkums. Ārstēšana sokas daudz sliktāk, ja suns ir stresā vai viņš jātur ar spēku.
Viena neveiksmīga vizīte pie veterinārārsta var uz visu mūžu radīt sunī nepatiku pret šo pasākumu.
Jo lielāks sunim stress, jo spēcīgāk mainās hormonālais fons un arvien sliktāk strādā imunitāte. Ja slimais dzīvnieks atrodas klīnikā, kur pret viņu slikti izturas, izārstēt viņu būs daudz grūtāk. Saimnieks ir atbildīgs par savu mīluli. Nevajag lamāties ar personālu, bet darīt ārstiem zināmu, kā tavam sunim vieglāk pārciest procedūras, – viņi taču nav gaišreģi. Ja tu zini, kā tavs suns reaģēs uz kādu darbību un kā ar to tikt galā, – pastāsti to ārstam.
Daudzi uzskata, ka tas ir tikai normāli, ka suņi baidās no veterinārārstiem. Tā tas nav! Mājās mēs varam iemācīt mūsu dzīvniekiem gulēt uz sāniem, ieņemt dažādas pozas, kas var būt nepieciešamas klīnikā. Mēs varam iemācīt mierīgi norīt tableti, paciest injekcijas, nagu apgriešanu un daudz ko citu. Tad vizīte būs patīkamāka un mierīgāka gan četrkājainajam pacientam, gan veterinārārstam.
Dzīvnieki ļoti labi atceras notikušo – varbūt ne pats veterinārārsts, bet klīnikas smarža gan tiem asociējas ar noteiktu procedūru.
Ieteikums veterinārārstiem
Uzņemšanas kabinetiem suņiem un kaķiem būtu jābūt atsevišķiem. Dzīvnieki, īpaši jau kaķi, parasti ir ļoti uzbudināti, kad apmeklē veterināro klīniku. Iedomājies, ko jūt kaķis, kurš nekad nav izgājis uz ielas, nonākot klīnikā: cits apgaismojums, citas krāsas, citas skaņas, citas smaržas.
Ārsti var padarīt apkārtējo vidu daudz komfortablāku, vismaz izveidojot kaķiem atsevišķu apskates kabinetu. Pat ja tu strādā viens, vari izveidot atsevišķus pieņemšanas laikus tikai kaķiem, piemēram, reizi nedēļā no pulksten 14 līdz 16. Vairākums kaķu saimnieku dos priekšroku apmeklēt ārstu viņiem ērtā laikā, taču ļoti bailīgu kaķu īpašnieki novērtēs šo opciju.
Vizītei jāsākas jau mājās
- Uz klīniku dzīvnieku ved tukšā dūšā. Ja medicīniskie rādījumi ļauj, nebaro dzīvnieku vairākas stundas līdz vizītei. Atceries, ka ēdiens lieliski motivē dzīvnieku, vizītes laikā tas tev ļoti noderēs.
- Radi patīkamas asociācijas ar pārnēsājamo konteineru. Padari to par vietu, kur dzīvnieks regulāri iegūst kārumus vai rotaļlietas. Apsmidzini pārnēsājamo konteineru ar feromoniem, tādiem kā Adaptil (suņiem) un Feliway (kaķiem).
- Izmanto palīgierīces. Ja tev ir nomierinošā veste Thundershirt, nes to līdzi uz pieņemšanu.
- Nes līdzi izrakstītos medikamentus. Ja tavs mīlulis lieto kādus nomierinošos līdzekļus, obligāti tos ņem līdzi pie daktera.
Padoms!
Ja tavs suns ir ļoti bailīgs vai arī viņam bijusi negatīva pieredze ar klīnikas apmeklējumu, visprātīgāk būtu veterinārārstu izsaukt uz mājām. Atrodoties savā vidē, dzīvniekam stress būs mazāks.
Ļoti svarīgi, kāda sunim bijusi pirmā saskarsme ar veterinārārstu. Ja viņš vizītei bijis laikus sagatavots un pirmajā reizē nav jutis sāpes, iešļircinot zāles vai ārstējot traumu, tad veterinārārsts, visticamāk, arī turpmāk nekādas īpašas emocijas neradīs. To var salīdzināt ar bērna pirmo vizīti pie zobārsta. Ja tā būs pagājusi bez starpgadījumiem, bērns nākotnē pie zobārsta dosies bez panikas un bailēm.
Raksta tapšanā izmatoti fragmenti no grāmatas Low Stress. Handling, Restraint, and Behavior Modification of Dogs and Cats.
