Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Lasītāja vestule:
Paņēmu no patversmes kaķenīti – ļoti skaista, ļoti, ļoti pūkaina, bet ne visai mīlīga. Nopirku ķemmīti ar rotējošiem zariem, lai vieglāk būtu ķemmēt – ar to kaut kā tiekam galā. Taču, ķemmējot dupsīša galu, jūtu nepatīkamu aromātu. Vajadzētu viņu mazgāt, bet nezinu, kā lai to izdaru –viņa ir mežonīga, baidos, ka mani saskrāpēs. Viņai ir divi gadi, sterilizēta istabas kaķenīte, ārā neiet. Viņai patīk gulēt gultā, bet tur, kur viņa gulējusi, paliek urīna smaka, jo spalva ar to ir pievilkusies. Lūdzu, dodiet man padomu, kā es viņu varētu izvannot.
Noskaidro iemeslu!
Iemesli, kāpēc kaķis nelāgi ož, var būt dažādi – piemēram, ja mincim ir liels liekais svars, viņš varbūt gluži vienkārši fiziski nespēj apkopt savu pakaļgalu. Savukārt, ja kaķis regulāri un daudz ēd zivis, arī tad viņa urīnam piemitīs ļoti nepatīkama smaka – ar to ir jārēķinās! Bet smakas cēlonis var būt arī kāda nopietna veselības problēma – tad situāciju var palīdzēt risināt nevis vanna, bet vispirms ārsts.
«Visai bieži esmu saskāries ar situācijām, kad kaķis principā ir vesels, bet vilna ap anālo atveri vai urīna izvades kanālu tā salipusi, ka viņš nevar normāli nokārtot savas dabiskās vajadzības – rezultātā kaķis arī nelāgi ož. Tad atliek tikai dzīvnieciņam izgriezt savēlušos vilnu, kažociņu iztīrīt, un problēma tiek atrisināta. Ja kaķis ir nepakļāvīgs, pirms mīluļa vannošanas viņam var iedot kādu homeopātisku nomierinošu preparātu," saka veterinārārsts Normunds Fjodorovs. «Taču pastāv arī iespēja, ka mincim ir kāda veselības problēma, tāpēc kažociņš smird pēc urīna. Šajā vēstulē gan nav minētas nekādas pazīmes, kas par to varētu liecināt. Nepatīkamā aromāta cēlonis var būt arī, piemēram, urīna nesaturēšana.»
Par urīna nesaturēšanu parasti liecina vairāki simptomi, piemēram:
- pastiprināts šķidruma patēriņš – dzīvnieks stipri vairāk dzer, vairāk čurā un tas ilgst salīdzinoši ilgu laika periodu, veidojoties urīna nesaturēšanai;
- bieži vien šai problēmai pievienojas arī iekaisuma reakcija – urīnpūšļa vai urīnkanāla iekaisums (jo urinēšanas process ir pārkairināts).
Diagnožu diapazons šādām problēmām var būt milzīgs – sākot no visparastākā urīnkristālu kairinājuma urīnceļos, beidzot ar audzēja procesu, kurš rada kairinājumu un apgrūtina urīna noplūdi. Lai varētu precīzi noteikt problēmas cēloni, saimniekam ir jāseko līdzi arī citiem simptomiem un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar veterinārārstu.»
Kamēr kaķis žūst, telpai jābūt siltai, bez caurvēja.
Mazgājam kaķi!
Lielākā daļa kaķu gan ūdeni necieš – vannošanās kaķim parasti ir liels pārbaudījums, tāpēc saimniekam – it īpaši nepieredzējušam – ir jāapbruņojas ar iecietību pret minčuka kaprīzēm, tomēr arī ar zināmu porciju gudri un mierīgi paustas uzstājības.
Kaķa vannošanas gudrības atklāj kaķu pazinēja Rasma Sauja:
- Kaķis jāmazgā siltā telpā, kur nav caurvēja. Ūdens temperatūrai jābūt apmēram +38 līdz +40 grādi.
- Ausīs kaķim ir jāievieto tamponi – ir ļoti svarīgi, lai ausīs, kas kaķim ir ļoti jutīgs orgāns, neiekļūst ūdens.
- Tieši vannā kaķi nevajag likt (ļoti daudziem kaķiem nepatīk, ja pār viņiem liecas no augšas – labāk ar šo dzīvnieku kontaktēties apmēram viņa acu augstumā). Labāk vannā ielikt ķeblīti un uz tā novietot bļodu, kurā kaķi mazgās, vai arī pāri vannai pārlikt dēlīti un uz tā uzlikt bļodu (tikai tad jārēķinās ar lielākiem plūdiem vannasistabā). Bļodā vēlams ieklāt frotē dvielīti, lai minčukam neslīd ķepas.
- Vispirms kaķis jāsaslapina virzienā no galvas uz asti. Vilna jāsaslapina līdz pašai ādai. Arī šampūns jāieziež tādā pašā virzienā.
- Vispirms jāmazgā mugura, tad – vēders un ķepas, un visbeidzot var izmazgāt asti. Var lietot arī kondicionieri.
- Šajā procedūrā galvenais ir kažociņu labi izskalot!
- Pēc mazgāšanas vilna jāizberzē ar labi uzsūcošu drānu vai frotē dvieli, un vēlams kaķīti izžāvēt ar fēnu (ja kaķis ir pieradis pie fēna skaņas, un pie tās tiešām ir ieteicams radināt).
- Kamēr kaķis žūst, telpai jābūt siltai, bez caurvēja.
Mazgājam mežonīgu kaķi!
Daži speciālisti ārzemju literatūrā iesaka visai savdabīgu metodi, kā izmazgāt mežonīgu kaķi.
- Kaķi ieliek ļoti blīva auduma maisā, kam brīvo galu apsien dzīvniekam ap kaklu.
- Maisu piepilda ar ūdeni un šampūnu (izmanto šļūtenīti) un mežonīti maisā murca, berzē un rīvē (taču, protams, – ne tik enerģiski kā veļasmašīnā).
- Kad kaķis ir izmazgājies, ūdens ir jānomaina, lai tajā pašā maisā četrkājaino izskalotu.
Rasma Sauja gan atzīst: šī varētu būt visai sarežģīti paveicama procedūra, un kaķim tā var sagādāt lielu stresu. Taču vēstules autorei, iespējams, nemaz nav nepieciešams mazgāt visu kaķi. Ja vēlas kaķītim apmazgāt tikai dupsīša apvidu, viņu var stingri ietīt biezā audumā (vai biezā dvielī) gluži kā mazu bērnu tā, lai cieši tiktu nosaitētas ķepas un ārā paliktu vien galva un pakaļgals. Tādējādi kaķis nevarēs spārdīties un saimnieks varēs apmazgāt tikai smirdonīša pakaļgalu. Nosacījumi par rūpīgu kažociņa izskalošanu paliek spēkā!
