Ja gribi audzēt tomātus no pašu sēklām, jāzina, kad un kā tās pareizi ievākt:
- Lai būtu cerība, ka nākamajā gadā izaugs tikpat garšīgi tomāti kā tie, kas iepatikās šogad, pats svarīgākais – sēkliņas jāvāc no šķirnēm, nevis hibrīdiem. Šķirnes ir, piemēram, ‘Jūrmala’, ‘Kondīne’, kā arī tās, ko piedāvā kolekcionāri. Pats svarīgākais, lai aiz šķirnes nosaukuma nesekotu apzīmējums F1 – tas liecina, ka šķirne ir pirmās paaudzes krustojums. Lai tādu iegūtu, jākrusto noteikti vecākaugi. Kādi – to zina tikai šķirnes īpašnieks. No hibrīdiem sēkliņas dažkārt mēdz būt neauglīgas. Ja arī ir auglīgas, no tām var izaugt tomāts, kas nemaz nelīdzināsies vecākam.
- Sēklām ņem gatavu tomātu no otrā ķekara – ne pašu lielāko, ne mazāko, bet gan vidēju, šķirnei raksturīgu.
- Tomātu pārgriež uz pusēm horizontāli, pa vidu starp kātiņu un augļa galotni – tā, lai visas sēklu kameras ir atvērtas.
- No sēklu kamerām ar tējkaroti izņem sēkliņas kopā ar visu želejveida mīkstumu, kurā tās atrodas, un ieliek traukā, piemēram, krūzītē. Gaļiņa paliek apēšanai. Sēklu daudzums vienā tomātā mēdz būt visai atšķirīgs. Turklāt tieši lielajiem, gaļīgajiem, miltainajiem tomātiem mēdz būt labi ja desmit sēkliņu, turpretī dažai citai šķirnei – pat vairāki simti.
- Noliek siltā (ne karstākā par 40 grādiem) vietā, ieteicams tumsā. Palaikam apmaisa.
- Apmēram trešajā dienā šķidrums kļūst ūdeņains un sēkliņas sāk no tā labi atdalīties.
- Krūzītes saturu ielej sietiņā un sēklas kārtīgi noskalo tekošā ūdenī.
- Sēklas izber uz papīra un izžāvē. Žāvēšanai labi noder siltā grīda – tā nekad nebūs par karstu.
- Labāk pažāvēt ilgāk nekā nolikt glabāties par agru, jo labi neizžuvušas sēklas sāks pelēt.
- Kad sēklas izžuvušas, pagatavo tām papīra turziņu vai arī ieliek aploksnē, ar zīmuli vai neizplūstošu tinti uzraksta nosaukumu un glabā istabas temperatūrā līdz sējai.