Rīga +12°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē:
- Andrejs Andrejevs, dažādu apkures sistēmu uzstādīšanas un apkopes speciālists ar 35 gadu stāžu, uzņēmums Amati;
- Ruslans Jurgensons, Latvijas propāna gāzes Tehniskās daļas vadītājs;
- Hārdijs Parādnieks, kamīnu projektēšanas un uzstādīšanas uzņēmuma Agni direktors;
- Ainārs Lakšēvics, krāšņu meistars.
Bez elektrības darbināmi siltuma avoti
- Vecā labā maizes krāsns
Vecā lauku mājā, iespējams, joprojām ir saglabājusies lielā maizes krāsns ar mūrīšiem uz citām istabām, kas joprojām spēj akumulēt un izstarot siltumu. Gribas to saglabāt? Lieliski! Jāpieaicina meistars, kurš var novērtēt krāsns un arī skursteņa stāvokli. Varbūt jāpārmūrē, varbūt var tikai no jauna izoderēt krāsns muti, iespējams, vajag pārmūrēt skursteni, varbūt pietiek, ja ievieto tajā metāla čaulas. Tomēr joprojām paliek aktuāls jautājums, vai viena pati krāsns spēj nodrošināt komforta temperatūru arī ziemā, turklāt visās izmantotajās telpās.
Ja gribas, lai ar malku kurināma krāsns ir mājas centrālais objekts, pieejami arī moderni risinājumi – gan jaudīgi un ilgi silti, gan tādi, kas ātri saražo siltumu un diezgan ātri atdziest, taču ideāli pilda noskaņas un estētisko funkciju. - Jaudīga ziepjakmens krāsns
To var uzstādīt jaunā mājā, paredzot vietu un skursteni jau projektā, un arī vecā, dūmvadu ievadot esošajā skurstenī. Jāņem vērā, ka šīs krāsnis ir ļoti smagas (pat vismazākā svērs vairāk par tonnu) un tās neuzstāda uz koka pārseguma un dēļu grīdas. Risinājums ir izgriezt grīdā attiecīgu laukumu un to betonēt. Pareizi krāsni kurinot (aptuveni trīs stundas pilnu muti, nevis pāris pagales) un sasniedzot optimālo jaudu, tā atdos siltumu turpmākās 24 stundas. Šī posma beigās siltuma atdeve būs 25–30%. Mājā siltums var izplatīties pa atvērtām istabu durvīm, infrasarkanais siltuma starojums uzsildīs arī priekšmetus un mājas konstrukciju. Ja krāsns atrodas mājas vidū, var mēģināt apkurināt līdz pat 120 kvadrātmetru platību. Šādā krāsnī labi degs arī briketes un granulas.
Īpašu noskaņu lauku mājā var radīt modernā malkas kamīnkrāsns ar cepeškrāsni. Tā būs veidota pēc senās maizes krāsns principa – vispirms jāizkurina malka, nodrošinot vienmērīgu cepeškrāsns uzkaršanu un nemainīgu temperatūru vairāku stundu garumā, un tad var krāsnī cept, ko vien vēlas, – maizi, picas, pīrāgus. - Kamīns vai krāsniņa
Jaukākā vieta, kur pulcēties ģimenei garos ziemas vakaros, nenoliedzami ir pie kamīna vai elegantas krāsniņas, taču speciālisti mēdz uzskatīt, ka kamīnam nevajadzētu būt galvenajam un vienīgajam apkures veidam. Protams, ir pieejami mūsdienīgi kamīnu materiāli, piemēram, šamota plāksnes, kas labi akumulē siltumu un izstaro to vēl aptuveni astoņas stundas, taču ar to ir par maz, lai mājā visu laiku būtu silti.
Jā, kamīnu var izmantot kā apkures avotu, ja to savieno ar radiatoru sistēmu, taču tad ir svarīgi padomāt arī par siltuma uzkrāšanu – akumulācijas tvertni. Ir jāizbūvē sūkņa sistēma un releja sistēma, tātad būs vajadzīga elektrība. Turklāt malkas apkures kamīns mājas viducī nozīmē arī to, ka katlumāja ir pašā centrā ar visiem no tā izrietošajiem blakusefektiem – gružiem, skaidām, putekļiem, pelniem.
Apkures kamīns vairumā gadījumu tomēr tiek kombinēts ar citu apkures veidu. Tas nozīmē, ka kamīns jāsavieno ar akumulācijas tvertni un kopējo sistēmu, jāaprēķina jaudas – milzum daudz dažādu tehnisku nianšu!
Malkas apkures siltuma avots vienmēr ir labs rezerves variants – ja notiek kāda krīze ar elektrību, vismaz vienā telpā būs patīkami uzturēties arī ziemas spelgonī. Labi var noderēt kvalitatīva krāsniņa ar skaistu keramikas apdari, kas ātri piesilda telpu. Šādā krāsnī iespējams ievietot papildu akumulācijas riņķus, kas izstaro siltumu arī pēc kurināšanas. Piemēram, kārtīgi kurinot trīs četras stundas, pēc tam tā siltumu var atdot vēl gandrīz 20 stundas. Tomēr ir vērts šo apkuri kombinēt kaut vai ar elektriskajiem radiatoriem, kas nodrošinās siltumu no krāsns tālākajās telpās.
Ir kāds veids, kā krāsns vai kamīna siltumam ļaut izplatīties ātrāk, un tas ir speciāli iebūvēts ventilators, kas palīdz siltajam gaisam cirkulēt, taču – tam arī vajadzīga elektrība. Ventilators silto gaisu virza uz augšu, un tas ātrāk izplatās pa visu telpu. Vēl viens variants – kad daļa siltā gaisa pa izbūvētu šahtu nonāk blakus telpā vai uz otro stāvu, tomēr tas būtu jāveic mājas rekonstrukcijas vai būvniecības laikā.
Kamīna vai krāsniņas ierīkošanas gadījumā vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka ir nepieciešams labs skurstenis. Ja tas nav tehniskā kārtībā, jābūvē jauns. Dažreiz ir iespēja dūmvadu izvadīt ārā, izurbjot fasādes sienā atbilstošu caurumu. Tad gan jāizdomā, kā metāla dūmvadu, kas diez vai labi iederas ainavā, vizuāli apspēlēt. - Pašteces sistēma un cietā kurināmā katls
Kādreiz ļoti populārais centrālās apkures veids un krāsns, ko var kurināt gan ar malku, gan briketēm, ir labs tieši ar to, ka nav vajadzīga elektrība. Ja vēl ir arī čuguna radiatori, kam nepieciešams lielāks ūdens daudzums nekā modernajos radiatoros, tie siltumu kādu laiku akumulē gluži labi. Tomēr šī sistēma ir novecojusi un neērta, jo māja ir komfortabli silta tikai tikmēr, kamēr kurina, bet, kad beidz, radiatori atdziest un aukstas kļūst arī istabas. Ja tomēr ir tieši šāda apkures sistēma, der atcerēties par jau pieminētajiem termoregulatoriem, ko var uzmontēt arī čuguna radiatoriem, tikai jāņem vērā, ka tiem akumulācijas efekta dēļ piemīt inerce – čuguna radiatori nespēj ātri reaģēt, mainoties temperatūrai telpā, piemēram, to izvēdinot.
Apkures katli, kam nepieciešama elektrības padeve
- Granulu katls
Vieni no izplatītākajiem apkures katliem ir granulu katli. Katrā ziņā, ja salīdzina darbu, ko prasa malkas apkure, vai tas būtu centrālapkures katls vai krāsns, granulu katls neprasa ikdienas apmeklēšanu un rūpes – reizi nedēļā var iztīrīt pelnus un iebērt granulas. Izklausās lieliski, tomēr tam ir arī daži trūkumi. Pirmkārt, granulas parasti iegādājas vairumā visai nākamajai apkures sezonai, kad ir izdevīga cena, un tas nozīmē, ka vajadzīga sausa vieta, kur šos maisus glabāt. Nereti par tādu kļūst mājas pagrabstāvs vai garāža, atņemot platību citām lietām un vajadzībām. Otrkārt, ir arī jāspēj granulu maisu fiziski pacelt un iebērt katlā. Treškārt, ekspluatējot granulu katlu, saimniekam tomēr jābūt vērīgam – dažreiz granulās gadās arī pa kādam sprungulim, kas var katlā iesprūst, apturot tā darbību. Tādos gadījumos labi, ja pa rokai ir apkures katlu meistara tālruņa numurs.
Ir mājas, kurās efektīvs siltuma ražošanai var būt tieši granulu kamīns – tas ir kompakts, to var novietot mājas vidū, tam nav siltuma zuduma un nav vajadzīgs liels skurstenis. Šis kamīns ir jāpieregulē pāris reižu gadā, un drošāk, ja apkopes serviss ir tuvumā. - Autonomā gāzes apkure
Arī šis apkures veids, izmantojot dabas gāzi vai propāna gāzi, neprasa ikdienas rosību pie katla, un ir pat trīs izvēles, kā to uzstādīt. Ja piemājas zemes gabals ir pietiekami liels, uzstāda pazemes vai virszemes gāzes tvertni. Virszemes tvertnes ierīkošana izmaksās lētāk nekā pazemes, taču tad jāpieņem, ka ainavā būs paliels balts objekts. Savukārt, ja brīvas vietas nav, turpat pie mājas sienas var izvietot gāzes balonu iekārtu. Šai gadījumā jāņem vērā, ka, piemēram, 6 baloni jeb 80 l gāzes ir piemēroti līdz 120 m2 platības apkurināšanai.
Aptuveni 100 m2 māja gadā apkurei patērē vienu tonnu gāzes. Tas nozīmē, ka pietiek ar 2,7 m3 tvertni. Jāizvēlas tāda tvertne, lai to uzpildītu reizi gadā, turklāt vasarā – laikā, kad siltums nav vajadzīgs un gāze ir lētāka.
Mājā gāzi iespējams ievadīt ar cauruli pa urbuma vietu tad, kad viss jau ir uzbūvēts, taču saimniekam laikus jāizlemj, kā siltums cirkulēs – pa radiatoriem vai siltajām grīdām. Radiatori ir vienkāršāks risinājums, ko vajadzības gadījumā var ierīkot arī tad, kad iekšdarbi jau pabeigti. Jāņem vērā, ka propāna gāzes īpašību dēļ apkures katlu nedrīkst izvietot pagrabā vai telpā, kur grīda ir zemāka par zemes līmeni (cokolstāvā).
Gāzes katls uzsilda arī karsto ūdenī, un tas iespējams divējādi – ir katli ar jau iebūvētu 30–40 l ūdens tvertni un ir tādi, kuros tvertnes nav, un tad ir nepieciešams atsevišķs boilers.
Uzstādot gāzes katlu, meistars to noregulē, izveidojot vasaras un ziemas režīmu, un turpmāk nekas cits vairs nav jādara. Tehniskā apkope apkures katlam un gāzes sistēmai ir veicama vienu reizi gadā, pieaicinot speciālistu. Liela priekšrocība – iekārta ir vadāma arī attālināti, izmantojot viedtālruni. Vai gāzes iekārta ir droša? Tam, kur atrodas gāzes tvertne – virs zemes, zemē vai pie mājas sienas –, galvenokārt ir vien estētiska nozīme, drošība visos gadījumos ir vienāda – profesionāļu pareizi uzstādīta iekārta apdraudējumu nerada.
Gāzes apkuri var uzstādīt arī kā alternatīvu pie jau esošās, piemēram, malkas apkures, pievienojot to apkures lokam. Ja cietā kurināmā krāsns nespēj nodrošināt vajadzīgos siltuma parametrus, automātiski ieslēdzas gāzes katls. Savukārt gāzes apkuri ar balonu sistēmu var papildus uzstādīt, piemēram, lai nodrošinātu ūdens uzsildīšanu. - Šķidrā kurināmā jeb dīzeļdegvielas katls
Ērts lietošanā un nepiesaista mājai – ja mājās ir internets, katla darbību var regulēt arī attālināti ar viedtālruni no jebkuras vietas pasaulē. Ja salīdzina malkas apkures katlu un šādu, pirmajā brīdī šķidrā kurināmā apkures sistēmas uzstādīšana ir salīdzinoši dārga, taču, veicot aprēķinu, jāņem vērā visi aspekti un jāraugās ilgtermiņā. Lai kurinātu ar malku, papildu katlam un siltuma nesējam vajadzīgs labs skurstenis, akumulācijas tvertne, boilers siltajam ūdenim, malkas šķūnis, visbeidzot – labi sagatavota malka. Ja ierīko šķidrā kurināmā katlu, vajadzīga telpa katlam, kas ir aptuveni tikpat liels kā veļasmašīna, nevajag skursteni, tikai tvaika izvadu no mājas. Kurināmā tvertni var ievietot pieliekamajā vai citā mājas palīgtelpā, tuvējā šķūnī, nojumē vai pie garāžas sienas. Kurināmā pievade notiek pa cauruli, un katls automātiski paņem tik, cik tam nepieciešams gan apkurei, gan ūdens uzsildīšanai. Ar šādu apkuri saimnieki ir brīvi – nav jādara nekas, vien reizi gadā jāuzaicina meistars katla apkopei. Desmit gadu periodā šķidrais kurināmais ir nenoliedzami perspektīvāks un, apsverot visus par un pret, izvēles vērts. Ja, piemēram, mājās jau ir malkas katls, to var saglabāt un tajā šad tad kaut ko arī nokurināt. Bet diezgan droši, ka apkures sistēma, pie kuras nav jāiet kā pie slaucamas govs – vairākas reizes dienā –, drīz vien izkonkurē iepriekšējo apkures veidu.
No vides viedokļa svarīgi, ka dīzeļdegvielas katli paredzēti arī darbam ar sintētisko degvielu, kas gūst popularitāti ārzemēs, īpaši Īrijā un Norvēģijā, un ir gana zaļš apkures veids. Šo degvielu iegūst, no gaisa filtrējot CO2 vai kaut ko raudzējot, vai pārstrādājot pārtikas eļļas. Savienojumā ar ūdeni veidojas sintētiska degviela, kam sadegot rodas skābeklis un tvaiks. - Šķeldas vai biomasas katls
Pieejami ir arī šķeldas vai biomasas katli, kas gan vairāk uzskatāmi par industriālām iekārtām. Tie var būt noderīgi vietās, kur iespējams saražot kurināmo, piemēram, zemnieku saimniecībās, ja ir izejviela un šķeldotājs, vai arī kurināšanai var izmantot kādu vietējo biomasu. Šie katli ir samērā sarežģīti, arī krietni masīvāki un prasa rūpīgu uzraudzību. - Dažādi siltumsūkņi. Plaša tēma, tādēļ par to citreiz.
Vēl nenāk par ļaunu mazliet vairāk zināšanu un izpratnes par to, ko tad īsti ietver apkures sistēma un kādi ir tās darbības principi, kam pievērst uzmanību un ko ņemt vērā, jo apkure sastāv no trim vienlīdz svarīgām daļām – siltuma ražošanas, siltuma uzkrāšanas jeb akumulēšanas un siltuma patērēšanas. Tām visām ir jābūt sabalansētām.
Siltuma ražošana
Vispirms mājas saimniekiem būtu jāizvērtē, cik ir apkures sistēmai iztērējamu līdzekļu un vai ir laiks, lai nodarbotos ar kurināšanu. Te veidojas pieprasījuma un piedāvājuma šķēres, jo pastāv salīdzinoši lēta, taču, darbietilpīga siltuma ražošana, kam pretī – krietni dārgāka, bet, lai to saražotu, nav ikdienā jāiegulda darbs. Ideāli, protams, ja izdodas atrast zelta vidusceļu. Šādi spriežot, laukos daudziem var likties, ka labākais variants ir malkas apkure, jo mežs pa durvīm ienāk mājās, taču, lai šim mežam būtu teicama siltuma atdeve, malkai jābūt labi sagatavotai – saulē žāvētai un vismaz divus gadus glabātai šķūnī –, turklāt, vispirms tā ir jāsazāģē, jāsaskalda, jāsakrauj.
Vēl svarīgi ņemt vērā, ka siltums ir jāražo efektīvi, tas nozīmē, ka ir jābūt maksimāli zemai dūmvada temperatūrai. Jo mazāk siltuma aiziet dūmvadā, jo vairāk tā paliek ēkā, tādēļ skurstenī ieteicams metāla oderējums, kas novērš mitruma iekļūšanu konstrukcijā, turklāt katlam jāstrādā ar optimālo jaudu, jo tikai tad kurināmais sadeg visefektīvāk.
Siltuma uzkrāšana
Loģiski būtu, ja tikmēr, kamēr saimnieks ir nomodā un rosās, tiktu saražots un akumulēts tik daudz siltuma, lai tā pietiek, kamēr ģimene guļ vai ir projām. Piemēram, sen uzstādīta pašteces sistēma ar cietā kurināmā katlu bez speciālas siltuma uzkrāšanas nespēj nodrošināt temperatūras nepārtrauktību, un no rīta nākas pamosties aukstumā. Lai māja strauji neatdzistu, nepieciešama akumulācijas tvertne. Cik liela, tas atkarīgs no mājas platības, taču, visticamāk, tai vietu varēs rast jebkurā lauku mājā.
Siltuma patērēšana
Šī ir ārkārtīgi svarīga daļa, kur var nošaut greizi, ja ignorē tehniskās iespējas, kas palīdz regulēt siltuma patēriņu. Piemēram, ja siltums plūst pa radiatoriem, bet tiem nav uzmontēti termoregulatori, ir neiespējami nodrošināt vienmērīgu temperatūru visā mājā. Telpās, kur logos spīd saule, būs siltāk, savukārt ziemeļu pusē – vēsi. Parasti, kurinot tā, lai silti būtu ēnas pusē, saulainajās istabās ir pārlieku karsti un jāatver logs. Termoregulatori uz radiatoriem šo situāciju var mainīt. Tajos ir iebūvēta uz telpas temperatūru reaģējoša, jutīga kapsula, kuras darbības princips ir šāds: istabai uzsilstot virs noteiktas temperatūras, kapsula aizveras un radiators nesilst, saglabājot siltu vien augšējo malu. Tai pašā laikā telpā, kura ir ziemeļu pusē un kur vēl nav sasniegta šī gaisa temperatūra, kapsula ir vaļā un radiatori – karsti. Mūsdienīga tehnika, tehnoloģijas un automātika – tas viss ir radīts ērtībai un komfortam, vajag ļaut tam strādāt! Vienmēr jāpatur prātā, ka jebkuri energoresursi ir kaut kā jāiegūst, un pareizi un gudri tos izmantot nozīmē cienīt dabu, savu laiku un arī naudu.
Populārākie raksti
