Kā izvēlēties ēdamgaldu?

Ja pieņemts lēmums par jauna ēdamgalda iegādi, tad pirms došanās uz mēbeļu veikalu, zvanīšanas galdniekam, lai veiktu individuālu pasūtījumu, vai rūpīgas interneta veikalu sortimenta pārskatīšanas nepieciešams nopietni padomāt. Pirmais un svarīgākais jautājums – kurā istabā ēdamgaldu paredzēts novietot? Visizplatītākie varianti ir trīs: virtuve, viesistaba vai atsevišķa ēdamistaba. Viss, protams, atkarīgs no telpas lieluma, taču virtuvēm visbiežāk tiek izvēlēti nelieli ēdamgaldi, kas ikdienā paredzēti divām līdz četrām personām ar iespēju svētku reizēs pievienot vēl divas vietas. Ēdamistabā galds ierasti ir centrālā mēbele, kurai attiecīgi tiks pakārtots arī pārējais interjers, savukārt viesistabai ēdamgaldu mēdz izraudzīties, pieskaņojot to pārējiem telpas elementiem. Neatkarīgi no izvēlētās telpas ļoti svarīgi piemeklēt arī galdam piemērotus krēslus un saprast, vai krēslus varēs ērti piebīdīt pie galda un vai sēdošajiem būs vieta, kur likt kājas. Konsultē Irina Kozlova AS Mēbeļu nams korpusa mēbeļu nodaļas vadītāja un Valters Viestarts, SIA Viestards īpašnieks.

Cik liela ir telpa?

Iespējams, būtiskākais vērā ņemamais faktors ēdamgalda izvēlē ir telpas lielums, kas nereti saistīts arī ar tās funkcijām. Ēdamistaba primāri ir paredzēta maltīšu ieturēšanai, tāpēc tajā droši var atļauties novietot lielāku galdu. Citām telpām, iespējams, vērts apdomāt transformējama galda iegādi, īpaši, ja tās nav pārāk lielas un kalpo arī citām funkcijām. Patlaban dažādu formu transformējami galdi veikalos ir pieejami ļoti bagātīgā klāstā, tos var pasūtīt izgatavot arī meistariem. Tie tiek piedāvāti dažādās cenu kategorijās, ko ietekmē ne vien izmantotais materiāls un galda lielums, bet arī atšķirīgie transformācijas mehānismi. Dārgākos iespējams salikt, nospiežot vienu podziņu, savukārt citu pagarināšana var prasīt krietni vairāk laika un pūļu, tāpēc svarīgi arī saprast, cik bieži būs nepieciešams galdu transformēt.

Visizplatītākie ir taisnstūra formas ēdamgaldi, taču veikalu piedāvājumos iespējams atrast arī daudz dažādu citu formu. Tas, protams, ir gaumes jautājums, taču, ja telpas platība ir visai ierobežota, iespējams, piemērotāks varētu būt apaļais galds, kas, salīdzinot ar taisnstūra formas galdu, ir kompaktāks. Pie apaļa galda var sasēdināt vairāk cilvēku, turklāt visi pie galda sēdošie atradīsies vienādā attālumā gan cits no cita, gan no ēdieniem.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Cik lielu galdu izvēlēties?

Lai noskaidrotu sev piemērotāko galda lielumu, vispirms jāzina, cik cilvēku paredzēts pie tā sēdināt. Tāpat būtiski arī padomāt par trauku lielumu – ir taču atšķirība, vai tavā iecienītākajā servīzē ir vidēja lieluma vai pavisam lieli šķīvji. Eksperti pat iesaka pirms ēdamgalda iegādes mājās uzklāt galdu un izmērīt, cik tad daudz vietas aizņem galda klājums vienai personai.

Vispārpieņemts standarts ir 55–60 centimetru vienam cilvēkam, taču ieteicams būtu pierēķināt klāt vēl 30 centimetru, lai ēdāji nejustos pārāk saspiesti.

Ja uz galda paredzēts likt arī ēdienus, tad tā platumam (arī apaļo galdu diametram) jābūt ne mazākam kā 80 centimetru, labāk – vismaz metram. Pretējā gadījumā nepieciešams atsevišķs servēšanas galds, tomēr arī tad ēdamgalda platums nedrīkstētu būt mazāks par 70 centimetriem, citādi tas nespēs pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Standarta ēdamgalda augstums ir 70–80 centimetru.

• Ja vēlies, lai galds kalpotu ilgi:

• Rūpīgi izlasi lietošanas instrukciju! Iegādājoties galdu veikalā, pārbaudi, vai tam ir pievienota lietošanas pamācība, un stingri to ievēro. Ja galds pasūtīts pie meistara, nekautrējies tam uzdot visus tevi interesējušos jautājumus par galda kopšanu.
• Aizliegts lietot abrazīvas vielas! Šādu vielu lietošana nav ieteicama nevienai galda virsmai. Koka galdiem tās var sabojāt lakojumu, akmens masas un stikla virsmām radīt skrāpējumus, ko vairs neatmaksāsies labot. Vislabāk ir galdu vienkārši regulāri noslaucīt ar mitru drānu.
• Sargā stikla un akmens virsmas no skrāpējumiem! Jebkura virsma, protams, jāsargā no skrāpējumiem, taču vislielākā uzmanība jāvelta tieši stikla un akmens virsmām. Mēbeļu tirgotāji ir pieredzējuši vairākus gadījumus, kad skaisto un dārgo galdu virsmas ir sabojājuši ciemiņu dimantu rotaslietas. Lai cik izturīga arī būtu virsma, dimants vienmēr būs cietāks.
• Koka mēbeles sargā no sala, mitruma un temperatūras svārstībām! Izvēloties ēdamgaldu vasarnīcai vai lauku mājai, kas tiek apdzīvota tikai siltākajos gadalaikos, nopietni apdomā, vai vērts pirkt koka galdu, kam ieteicamā gaisa temperatūra ikdienā ir 18–25 grādu. Pēc atrašanās aukstā un mitrā telpā vai arī temperatūras svārstībām galdā var parādīties plaisas.
• Nenovieto uz galda karstus priekšmetus! Lai arī mūsdienās galdu virsmas tiek ražotas no termoizturīga stikla un koka galdi apstrādāti ar karstumizturīgām lakām, tomēr šīs priekšrocības nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi. Drošāk tomēr izmantot auduma, koka vai plastmasas paliktnīšus.

Kādu galda virsmu izvēlēties?

Plašs ir ne tikai formu, bet arī ēdamgaldu materiālu klāsts. Ja maka biezums ļauj, eksperti iesaka izvēlēties ēdamgaldu no masīvkoka vai arī ar dabisko finierējumu. Koka galdi ir gan izturīgāki, gan lielākoties labi saskan ar teju jebkuru interjeru un neveido telpā aukstuma sajūtu, kas raksturīgi stikla un akmens virsmām. Veikalos koka galdi maksā aptuveni 300–700 eiro.

Gana izturīgi ir arī galdi ar stikla virsmām. Turklāt tie pieejami dažnedažādos veidos un krāsās, ar uzdrukām un bez tām. Šie galdi izskatās grezni, tos var viegli pieskaņot visa veida interjeriem, arī cena tiem ir nedaudz mazāka nekā koka galdiem. Tomēr stikla galdi nebūtu ieteicami ģimenēm ar maziem bērniem. Tiem bieži mēdz būt asas malas, turklāt, lai cik izturīgas mūsdienās ir stikla virsmas, tas nenozīmē, ka tās nekad nesaplīsīs. Stikla ēdamgalds varētu izmaksāt aptuveni 200–500 eiro.

Vislētākie ir galdi, kas izgatavoti no laminētiem materiāliem – kokskaidu plātnēm, kas apstrādātas ar laminētu plēvi. Nereti tie vizuāli tik labi atdarina koksni, ka grūti pateikt, ka tas nav īsts koks. Izturības ziņā gan tie ar masīvkoku vai dabisko finierējumu nekonkurē, un mūžīgu lietošanu tiem neviens nesola, taču mēbeļu veikalu darbinieki apgalvo, ka, pienācīgi kopjot, vismaz 5–10 gadus šie galdi kalpos. Šādus galdus var iegādāties, sākot pat no 30 eiro, taču rūpīgi jāapdomā, vai tiešām izdevīgāk nebūtu iegādāties dārgāku, toties kvalitatīvāku mēbeli.

Visdārgākie ir galdi ar akmens virsmām (piemēram, marmora), kurus gan eksperti iesaka iegādāties tad, ja mājās ir atsevišķa ēdamistaba, jo tie ir smagi un aizņem daudz vietas. Tie mēdz būt gan vienkrāsu, gan ar dažādiem rakstiem. Šādi galdi maksās vismaz 500 eiro, taču bieži veikalos tie iegādājami jau komplektā ar pieskaņotiem krēsliem, tāpēc to cenas var pārsniegt pat vairākus tūkstošus. Taču nenoliedzama ir to izturība un arī ilgais lietošanas laiks – no galdiem ar akmens virsmām mēdz atteikties nevis nolietojuma vai būtisku defektu dēļ, bet tāpēc, ka tie ir apnikuši.

Iepriekš minētie ir veikalos visbiežāk atrodamie galda virsmu veidi, taču ēdamgaldus mēdz izgatavot arī no citiem materiāliem, piemēram, metāla, plastmasas un pat tāda subtropu auga kā rotangpalma. Tāpat daudzu galdu izgatavošanā tiek izmantoti vienlaikus vairāki materiāli.

Individuāli pasūtīts galds

Ja vēlies, lai nevienā citā mājā nebūtu tāda galda kā tev, vai arī sava izsapņotā ēdamgalda līdzinieku nespēj atrast veikalos, vispiemērotākais risinājums būs pasūtīt galdu pie meistara. Lai arī galdnieki par konkrētām cenām publiski runāt nevēlas, netiek slēpts, ka tas noteikti maksās dārgāk nekā veikalā nopērkami koka galdi. Viss atkarīgs no mēbeles lieluma, greznuma un izmantotā materiāla. Visu minēto, tāpat arī galda toni var izvēlēties. No priedes izgatavots galds būs lētāks, bet no ozola – visdārgākais. Vidējais ēdamgalda izgatavošanas laiks varētu būt divas trīs nedēļas. Un šāds galds var kalpot gadu desmitiem, ja pret to saudzīgi izturas.

Vai vērts atjaunot vecu, bēniņos atrastu galdu, kas gadiem nav izmantots?

Valters Viestarts uzskata, ka pilnīgi noteikti tas ir tā vērts. Visbiežāk šādiem galdiem ir jāpārfinierē sabojājušās virsmas, bet nav nekādu problēmu atjaunot arī galda kājas, kokgriezumus un citas detaļas. Tāpat restauratoru pienākumos ietilpst atbrīvošana no ķirmjiem. Valters Viestarts savā praksē neatceras nevienu gadījumu, kad galdu nav bijis iespējams atjaunot. Turklāt vecam galdam ir savs stāsts un lielāka emocionālā vērtība, īpaši, ja tas mantots no dzimtas iepriekšējām paaudzēm. Pēc pareizas, ar autentiskām metodēm veiktas restaurācijas pat simtgadīgs galds var kalpot vēl vismaz 50–100 gadu.

Iegādājoties galdu lietoto mēbeļu veikalā, rūpīgi jāapskata, vai tam nav redzami kādi defekti, nenāk nost finierējums. Būtiski arī, lai galds pirms tam nebūtu ilgi atradies mitrumā un lai tajā nebūtu iemitinājušies ķirmji.