Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Situācija no dzīves. Vīrietis tiekas ar sievieti – kaķenes vai runča saimnieci. Vīrietis mīl kaķus, taču, par spīti visiem mēģinājumiem, attiecības ar dzīvnieku nekādi neizdodas izveidot draudzīgas. Kāds tam var būt iemesls? Un vai vispār to var kaut kā ietekmēt?
Nav nekāds brīnums, ka kaķis sajūsmā nemetas jaunienācējam ap kaklu. Kaķis mierīgi dzīvoja, viņam viss bija labi, bet te pēkšņi saimniece mājās atved jaunu cilvēku. Dzīvniekam tas ir stress. Būtībā – viss jaunais un nezināmais kaķim ir stress. Nepietiek ar to, ka cilvēks ir liels, nepazīstams, no viņa vējo svešs aromāts, bet viņš arī kustas, mēģina mijiedarboties. Kaķi to nevar ciest! Šādā situācijā kaķim var būt vairāki uzvedības varianti. Piemēram, dzīvnieks var agresīvi reaģēt uz mēģinājumiem viņam tuvoties vai cilvēka vēlmi viņu samīļot. Vīrietis var vienkārši iet kaķim garām vai noliekties, lai pakasītu viņu aiz austiņas, bet pūkainis šņāc un cenšas iekost.
Šādu kaķi pavisam noteikti vajag ar kaut ko uzpirkt. Un glaudīšana te neies krastā, jo ne visiem kaķiem patīk, ka viņiem pieskaras, glauda.
Visi kaķi zina divas galvenās dzīves baudas. Pirmā – garšīgi un sātīgi paēst. Otrā – rotaļa.
Protams, ja nav padzisuši rotaļu instinkti. Nereti saimnieki sūdzas, ka viņu kaķi neesot rotaļīgi – guļ tik un ēd. Tā nav gluži taisnība, un visbiežāk mājdzīvnieka pasivitātē ir vainojams pats saimnieks. Kaķi dzimst ar ļoti spēcīgiem rotaļu/medību instinktiem. Taču, ja tie netiek uzturēti, cilvēks ar kaķi nespēlējas, nedauzās, tie, sasniedzot divu gadu vecumu, padziest. Tāpēc, lai iekarotu kaķa simpātijas, vīrietim vai nu mincis jābaro, vai jārotaļājas ar viņu.
Vispār izsalkums mājdzīvniekiem ir laba motivācija. Nevajag, protams, mērdēt badā, pietiks ar to, ka nepabarosi līdz galam – tā, lai kaķim gribētos vēl. Ģimenē, kurā dzīvo mīlulis, ir jāvienojas, ka kaķi baros jaunais ģimenes loceklis. Teiksim, vīrietis paņem rokā kaut ko garšīgu (kādu garneli vai siera gabaliņu) un baro minci tikai no rokas. Protams, kaķis sākumā var iecirst pāris reižu ar ķepu, bet agrāk vai vēlāk izsalkuma dēļ viņam nāksies piebremzēt ar savu agresiju.
Kāpēc kaķi iezīmē lietas? Vai šie dzīvnieki apzināti izvēlas, kuram postīt mantas un kuram ne? Piemēram, ciemos ierodas pieci cilvēki, bet tikai vienam kaķis apspricē kurpes. Kāpēc tā?
Kaķu saimnieki bieži vien saka, ka dzīvnieki iezīmē teritoriju vai lietas. Tas nav pareizs skaidrojums. Pareizi būtu teikt – kaķis nokārtojas tam neparedzētās vietās. Un iemesls tam vienmēr ir viens – stress. Dažkārt šāda uzvedība var būt saistīta ar jauna ģimenes locekļa ienākšanu mājās. Bet nav tā, ka kaķis mērķtiecīgi izvēlas kādas noteiktas personas apavus, kurus sačurāt. Vienkārši tajos ir ērti apsēsties vai arī tie labi smaržo.
Iespējams, esi pamanījis, ka kaķiem patīk dažu vīriešu apģērbs un lietas. Kaķi uztver cilvēka feromonus. Svarīgi atcerēties: ja kaķis nokārtojas tam neparedzētās vietās – apavos, gultā, uz segām spilveniem, bērna gultiņā, mīkstiem priekšmetiem –, tas vienmēr norāda uz to, ka dzīvnieks ir stresā. Un iespējami ātrāk jānoskaidro iemesli, lai varētu tos novērst un radīt viņam komfortablus dzīves apstākļus.
Bieži vien saimnieki mēdz cilvēciskot savus mājdzīvniekus. Taču zinātnieki spriež, ka kaķi neprot būt greizsirdīgi, neprot atriebties. Tik sarežģītas emocijas viņu psihe nerada. Lai dzīvnieks justu greizsirdību, viņam jāspēj saprast attiecību koncepts un tas, ka tās var tikt apdraudētas. Tas ir patiesi sarežģīts uzdevums daudzām dzīvnieku sugām. Vairākos pētījumos zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka greizsirdība ir viena no tā sauktajām pirmatnējām emocijām, kas piemīt cilvēkiem un tikai dažiem dzīvniekiem, īpaši suņiem un primātiem.
Kaķi nekad nepacelsies līdz cilvēku līmenim, pretējā gadījumā viņi būtu iekarojuši pasauli.
Saka, ka kaķi cītīgi izvairās no cilvēkiem ar ļauniem nodomiem. Vai tiešām tā ir? Vai pēc kaķa uzvedības var spriest par cilvēka raksturu?
Kaķi nesaprot, vai viņa priekšā ir labs cilvēks vai slikts. Viņi nespēj tikt galā ar tik sarežģītām kategorijām. Jā, ir tik tiešām gudri dzīvnieki, kuri jūt negatīvismu, kas nāk no cilvēka, taču nevajadzētu kaķus cilvēciskot. Kaķiem ir instinkti, ziņkāre un pieredze.
Piemēram, ar tevi dzīvo ļoti sabiedrisks kaķis. Ja viņam būs ziņkāre, viņš iznāks pie viesiem, iepazīsies ar tiem. Ja cilvēks labi smaržo un nedzen kaķi prom, viņš turpinās viesi apostīt, trīsies ap cilvēku, lai atstātu uz viņa savu smaržu. Nākamajā reizē kaķis atkārtos savu pieredzi jau pie cita cilvēka. Ja viesis centīsies atgaiņāt dzīvnieku, visdrīzāk viņš vairs pie cilvēkiem nelīdīs. Tāpēc viss atkarīgs nevis no cilvēka, bet kaķa. Ir pašpārliecināti mājdzīvnieki, kas visus mīl, un ir bailīgi un stresaini, kuri nevienam netuvosies, lai arī cik labs cilvēks viņš būtu.
Kāpēc kaķis uzvedas agresīvi?
Agresijai ir tikai viens iemesls – bailes. Dabā pastāv trīs iespējas, kā reaģēt uz briesmām: sist, mukt, sastingt. No kaķa temperamenta atkarīgs, kā tieši viņš reaģēs uz agresijas avotu – aizmuks vai uzbruks. Pēdējā stratēģija – sastingšana – ir enerģiju vismazāk patērējoša, tomēr kaķi to ieto ļoti reti.
Lūk, situācija. Pie tevis atnākuši viesi, viņi grib paglaudīt kaķi, bet dzīvniekam tajā brīdī var būt ļoti bail. Kaķis cenšas aizbēgt, bet kur gan viņš paslēpsies dzīvoklī? Sliktākais variants – kaķis pamūk zem gultas vai palien zem vannas. Vislabāk, ja mājdzīvniekam ir atkāpšanās ceļš uz augšu – uz skapja, plaukta vai ledusskapja. Tur viņš ir pasargāts, no turienes arī labāk visu var novērot. Nav iespējams kontrolēt teritoriju no gultas vai vannas apakšas. Ja izdomāsi izvilkt kaķi, bet viņam bail, viņš būs gatavs aizsargāties un reaģēs agresīvi. Visticamāk, šādā situācijā saimnieki vai viesi liks dzīvnieku mierā. Nākamajā reizē līdzīgā situācijā kaķis uzreiz cirtīs ar nagiem, daudz negaidot. Ja tas atkārtosies atkal un atkal, kaķim šāda uzvedība kļūs par ieradumu.
Vairumā gadījumu cilvēks nav vainīgs pie tā, ka kaķim ir bail.
Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir atšķirīgs temperaments. Varbūt jums ir kaķis, kurš vispār baidās no cilvēkiem? Taču agresīva uzvedība nerodas no nekā. Ja kaķis ir agresīvs, visdrīzāk viņu kaut kas biedē. Centies to noskaidro, pavēro savu mīluli un novērs baiļu avotu. Protams, tas ne vienmēr ir iespējams, taču allaž var pacenties radīt kaķim iespējami komfortablākus apstākļus dzīvei. Piemēram, pielikt pie sienas kādu augstāku plauktu, kas domāts tieši kaķim, ja viņam rastos vēlme patverties un novērot visu no augšas. Dzīvnieks šādu iespēju noteikti novērtēs. Pavēro, kāda kaķim ir iemīļotākā vieta mājā. Ja viņš izvēlējies konkrētu krēslu vai tabureti, nedzen viņu nemitīgi prom. Ja dzīvnieks spītīgi asina nagus uz dīvāna malas vai durvīm, tu nu nekādi nevarēsi viņam to aizliegt.
Samierinies. Iespējams, būsi pamanījis, ka brīdī, kad pārnāc mājās un kaķis tevi ierauga, viņš uzriez skrien asināt nagus. Tas nozīmē, ka viņš priecājas tevi redzēt. Tā kaķi izrāda savus emociju uzplūdus. Kad mīlulim ir labs garastāvoklis vai, gluži otrādi, viņš vēlas sevi nomierināt, viņš asina nagus.
Vai ir veikti kādi pētījumi, kam, pēc kaķa domām, pieder dzīvokļa vai mājas teritorija: viņam vai saimniekam?
Kaut arī mājas kaķi ir teritoriāli dzīvnieki, viņi nav spējīgi savu teritoriju aizstāvēt. Viņi tomēr nav lauvas vai tīģeri, lai arī cik ļoti censtos dažreiz mūs par to pārliecināt. Kaķis ir neaizsargāta radība, viņš izvēlēsies teritoriju, kas viņam būs komfortabla. Tur viņš ēd, dzer, slēpjas. Iespējams, esi pamanījis, ka dabā vai pilsētas vidē kaķis neuzbrūk tiem, kuri ielauzušies viņa teritorijā, viņš slēpjas un gaida, kad svešinieks vietu pametīs. Protams, dzīvnieks atstāj savus «ziņojumus», lai citi kaķi zinātu, kas šeit dzīvo. Piemēram, jo augstāk vieta iezīmēta ar nagiem, jo lielāks un bīstamāks ir kaķis. Tas dzīvniekiem ir saziņas veids. Kas attiecas uz dzīvokli – kaķis ir spiests tajā atrasties, tāpēc viņš to neuzskatīs par savu teritoriju.
Vai kaķim var būt divi saimnieki ? Kā noteikt, kuru kaķis uzskata par galveno?
Kaķis nav bara dzīvnieks. Attiecīgi kaķiem nepastāv jēdziens «līderis», «bara vadonis». Kaķiem nav hierarhijas. Ne velti saka, ka kaķis staigā tur, kur tam tīk. Cilvēkus un citus kaķus šis dzīvnieks uztver kā apkārtējās vides sastāvdaļu, vienkārši kā citas dzīvas būtnes. Kaķis cilvēku uztver nevis kā vadoni, bet kompanjonu. Un kādas būs šīs attiecības, atkarīgas tikai no kaķa. Dzīvniekiem ir dažāds raksturs. Vieni ir ļoti sabiedriski, citi – individuālisti, paši par sevi. Kaķim kāds var patikt, bet kāds nepatikt. Viņam ir uz to tiesības, tāpat kā jebkurai dzīvai būtnei. Tu nevari ietekmēt kaķi, nevari viņu mainīt. Ja kaķis tiek rāts par noteiktu uzvedību, nekas nemainīsies – viņš paliks tieši tāds pats, kā bijis.
Kaķis vienmēr darīs tā, kā viņš nolēmis.
Jā, kaķim var iemācīt dažas komandas, proti, izstādāt nosacījuma refleksus. Taču pārtaisīt un pāraudzināt – nekad. Ar suņiem ir citāda situācija, suņa uzvedība vienmēr ir audzināšanas rezultāts. Kucēns ir kā bērns. Viņam jāpievērš liela uzmanība, viņš jāaudzina, jāizglīto. Tas vienmēr būs atkarīgs no cilvēka, kāds suns izaugs.
Kā kaķis jūt, ka kāds no ģimenes locekļiem atgriežas mājās? Mīluļu īpašnieki nereti novērojuši, ka kaķis iet pie durvīm jau 5–10 minūtes pirms saimnieka pārrašanās un gaida viņu koridorā.
No zinātnes viedokļa tie ir tukši pieņēmumi. Zinātniski pierādīts, ka dzīvnieki nevar paredzēt saimnieku ierašanos. Taču kaķiem ir spēcīga laika izjūta. Ja atgriezies katru vakaru pulksten sešos, kaķis tevi gaidīs. Ja aizkavēsies, viņš tik un tā jau no sešiem sēdēs pie durvīm. Kaķi var saprast, ka tuvojas saimnieks, arī pēc atslēgu skaņām un iziet viņam pretī. Turklāt, ja sieva ir mājās, bet vīra nav, tad, visticamāk, viņa gatavosies viņa pārnākšanai. Var gatavot vakariņas, novākt kaut kādas mantas. Pēc šīm darbībām kaķis lieliski saprot, ka drīz atgriezīsies viens no saimniekiem.
