Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro hierarhiju
Ja tu uzskati, ka tavs suns ir miermīlības iemiesojums un nekad kautiņā neiesaistīsies, tad tu rūgti maldies. Pat suņi, kas ir labākie draugi, šad tad var sakauties. Tā parasti notiek, ja ir bijusi kaut kāda nesaprašanās par to, kādu vietu suns barā ieņem. Kautiņš var uzliesmot, piemēram, kad suns, kurš pēc hierarhijas atrodas zemāk, dabū barību ātrāk par suni, kas ieņem daudz augstāku vietu. Tas noved pie tā, ka hierarhijā augstāks suns aizsargā barību, kuru viņš pelnīti uzskata par savu. Nereti šāda attiecību skaidrošana beidzas ar lielu troksni, bez nopietnām traumām, īpaši, ja suņi ir spēkos līdzīgi. Taču gadās, ka cīņa ir ļoti nevienlīdzīga, un šādā situācijā saimniekam nekavējoties jārīkojas, citādi sekas var būt neparedzamas.
Ja nemāki – nelien!
Visbiežāk kautiņi notiek pastaigu laikā. Parasti šādās situācijās nepieredzējuši saimnieki apjūk un sāk skraidīt ap kaušļiem, veltot suņiem skaļus bļāvienus un sitienus. Taču tā rīkoties nekādā gadījumā nevajadzētu, jo ar savu haotisko rīcību tu vēl vairāk uzkurināsi suņus. Galvenais, kas jādara, – jākoncentrējas un jāsaglabā miers. Un, ja tu neesi pārliecināts par saviem spēkiem un meistarību izšķirt suņus, labāk nemaz nelien pa vidu.
Neprasmīgi mēģinot dzīvniekus izšķirt, ievainojumus var gūt gan šķīrēji, gan suņi.
Citi lasa
Ņem vērā, ka suņu kodieni ir ļoti dziļi, sāpīgi un ilgi dzīst. Atceries – nekādā gadījumā nevelc suni aiz kakla siksnas, tā tu tikai piespiedīsi suni instinktīvi sakļaut žokļus vēl stiprāk, lai noturētu pretinieku, turklāt suns var sakost arī tevi pašu. Cilvēki bieži vien nesaprot – ja notiek kautiņš, dzīvniekus vada vairs tikai izdzīvošanas instinkti. Un, ja tobrīd suns vispār tevi pamana, tad neuztver kā savu mīlošo saimnieku. Kad tu pielec klāt sunim un ķer viņu aiz kakla siksnas, suns cīņas karstumā reflektori atbild uz iedarbību no ārienes ar košanu, jo redz tevī vēl vienu ienaidnieku. Tas ir tāpat, ja krogā divi kaujas, bet pie viņiem pieskrien trešais un mēģina vienu no kaušļiem satvert aiz pleca. Vairumā gadījumu kauslis vienkārši pagrieztos un sistu, nemaz nedomājot, kam sit. Tāpat ir arī ar suņiem.
Nepieciešami vismaz divi cilvēki
Lai izšķirtu suņu kautiņu tā, lai neviens neciestu, vajadzīgi vismaz divi cilvēki. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā likt suņiem atrauties vienam no otra – saķert viņus aiz pakaļkājām tā, it kā tu turētu ķerru aiz rokturiem. Zūdot atbalsta punktam, zūd arī iespēja pārvietoties un izdarīt pārtvērienu. Kad kautiņš ir beidzies, un jūs esat izšķīruši suņus, svarīgi viņus pāragri neatlaist, citādi kautiņš atsāksies ar jaunu sparu. Mēģini vilkt savu suni uz vietu, kur viņu var ieslēgt – voljēru, mājām, garāžu vai mašīnu.
Svarīgi arī tas, kā tu rīkosies, pirms kautiņš vēl vispār sācies. Ja tu ieraugi suņus, kuri ieņēmuši kaujas stāju un nepārprotami demonstrē savus nodomus (kā arī suni, kas sasprindzinājis kājas un izslējis asti vai arī uzlicis galvu uz otra suņa skausta, lai demonstrētu savu pārākumu), nevajag mesties klāt suņiem ar bļāvieniem fu!, nedrīkst! utt. Vairumā gadījumu tas kļūs tikai par stimulu uzsākt kautiņu. Parasti suņi vēl kādu laiku pastāv saspringtās pozās, līdz viens no viņiem neiztur un atkāpjas. Šādā gadījumā dominēšanas jautājums tiek noregulēts bez cīņas.
Īpaši bīstami ir cīņas suņu uzbrukumi, kuriem ir spēcīgi žokļi un nāvējošs tvēriens.
Dažkārt šādu suņu saimnieki speciāli apmācas savus mīluļus kropļot un nogalināt citus dzīvniekus. Šādā veidā uztrenēts stafs, pitbuls vai bulterjers tavam sunim var nodarīt briesmīgas plēstas brūces, salauzt kaulus, pārplēst vēderu vai vienkārši nožņaugt, saķerot aiz rīkles. Ar varu atlauzt cīņas sunim žokļus ir ļoti grūti. Turklāt viņu tvēriena specifika ir tajā, ka ar priekšējiem zobiem un ilkņiem viņi notur pretinieku, bet ar dzerokļiem – koda audus. Parasti cīņas suņiem piespiež atlaist zobus, ieliekot starp žokļiem koka ķīli vai metāla stieni. Pat ja tev tas ir izdevies, šis cīniņš nebeigsies bez nopietnām traumām. Atceries – instinkts nogalināt sev līdzīgos cīņas suņu šķirnēm attīstīts ļoti spēcīgi, tāpēc esi ļoti uzmanīgs, ja redzi tādus suņus pastaigu laukumā.
Rūpīgi apskati savu suni
Pēc kautiņa neaizmirsti rūpīgi apskatīt sava suņa ķermeni, vai tur nav brūču, pušumu un citu ievainojumu. Ņem vērā faktu, ka dziļi caurumi no ilkņiem uz kakla un ķermeņa praktiski neasiņo, tāpēc var būt nepamanāmi. Te arī slēpjas bīstamība, jo jebkura kosta brūce ir piesārņota ar bīstamiem mikroorganismiem. Bez skābekļa piekļūšanas notiek aktīva tā saucamās anaerobās mikrofloras attīstība, kas kausē muskuļus, locītavu saites un pat skrimšļus un kaulus. Tieši tāpēc ļoti uzmanīgi apskati savu suni un dezinficē pat visniecīgākos savainojumus. Ap atsevišķiem kodumiem izcērp apmatojumu un turpini apstrādāt to ar antiseptiķi, līdz tas pilnīgi sadzīs.
Ja sunim ir nopietnas plēstas brūces, viņš obligāti jāved pie veterinārārsta.
Pat, ja sākotnēji šķiet, ka gūtās traumas nav nopietnas, var izrādīties, ka suns tomēr ir smagi cietis un viņam nepieciešama veterinārārsta palīdzība. Ja tavs suns kautiņa laikā nopietni cietis, raksti iesniegumu pašvaldības policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Jebkura persona var vērsties PVD ar iesniegumu, lai lūgtu atzīt par bīstamu suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam. Savukārt policijas pienākums ir sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, par ko paredzēts sods. Vainīgā suņa saimnieka pienākums ir segt ar nodarījumu saistītos zaudējumus, tāpēc obligāti saglabā čekus, kas izsniegti veterinārajā klīnikā. Ja vaininieks atsakās zaudējumus segt, tos var piedzīt tiesas ceļā.
Ņem vērā!
- Pirms mēģini iejaukties suņu cīņā, pārliecinies, ka neviens cilvēks necietīs.
- Nemaz nemēģini suņus izšķir ar bļāvieniem, pliķiem vai sitieniem: kautiņš uzliesmos ar vēl lielāku sparu.
- Nevicini rokas gar suņu deguniem – tas ir bīstami!
- Nemēģini suni atvilkt nost aiz kakla siksnas – tevi var nopietni sakost paša suns.
- Viens no pārbaudītākajiem veidiem – atraut no zemes suņu pakaļkājas. Zūdot atbalsta punktam, zūd arī iespēja pārvietoties un izdarīt pārtvērienu.
- Vēl iedarbīgāk: pārkrustojot rokas, satvert suņus aiz pakaļkājām un, mazliet paceļot, pārvelt uz muguras. Vēders kļūst neaizsargāts, un suņi atlaižas.
- Var mēģināt suņiem uzmest vējjaku vai apliet ar aukstu ūdeni. To cilvēks var izdarīt arī viens pats, taču nopietnu cīniņu gadījumā, suņus izšķirt jāmēģina diviem cilvēkiem.
- Lai atlauztu žokļus, vajag uzspiest uz ādamābola, nosprostojot elpošanu. Taču labāk, ja vien ir tāda iespēja, neķert suni aiz kakla.
- Nekādā gadījumā suņus, kuri iekodušies viens otrā, nedrīkst strauji raut nost, tas tikai radīs dziļākas traumas.
Cik efektīvs ir elektrošoks?
Bieži vien suņu saimnieki apspriež jautājumu, vai šādās situācijās, kad divi suņi sakaujas, der lopiem domātais elektrošokers vai elektrošoka kaklasiksna. Speciālisti gan norāda, ka vairumā gadījumu tas vienkārši nenostrādās. Elektrošoka sitieni vēl vairāk uzbudinās jau tā iekarsušos suņus. Suns visu laiku griezīsies un mēģinās iekost šokerī vai arī vienkārši uztvers elektrības sitienus kā otra suņa kodienus, kas tikai liks viņam kauties vēl spēcīgāk. Elektrošoka kaklasiksna ir laba dresūrā, bet kautiņa laikā tā lielākoties ir bezjēdzīga.
3 veidi, kā apturēt kaušļus
Pirmais veids. Humānais
Suņi sākuši kauties? Abiem saimniekiem vienkārši vajag izšķirties uz dažādām pusēm. Pēc teorijas, kuru daži izmēģinājuši praksē, suņiem būtu jāseko saviem saimniekiem. Šis veids bieži nostrādā, taču tikai tajos gadījumos, kad suņi kaujas, aizstāvot saimniekus.
Otrs veids. Aktīvais
Kad suņi saķērušies un vairs nepievērš nevienam uzmanību, jāmēģina viņus izšķirt. Pavada tev šajā gadījumā nepalīdzēs. Vajag paņemt ar abām rokām suni aiz pakaļkājām (galvenie atbalsta punkti) un atvilkt dzīvniekus nost vienu no otra. Ja ir tāda iespēja un tev ir vīriešu kārtas suns, tad atvilkt var arī aiz sēkliniekiem.
Trešais veids. Ekstremālais
Šis veids derēs cīņas suņu šķirnēm, kuriem piemīt nāvējošs tvēriens. Tādi suņi neplēšas, bet vienkārši satver pretinieku un neatlaidīgi tur viņu līdz pilnīgai uzvarai. Daži cīņas suņu šķirņu pārstāvji spēj noturēt tvērienu pat vairākas stundas. Šādā gadījumā visefektīvākais veids – piegriezt sunim skābekli, aizspiežot degunu ar roku. Šis veids ir ekstremāls tāpēc, ka reti kurš uzdrošināsies līst pie suņa ar rokām pašā kautiņa karstumā. Var mēģināt atlauzt suņa žokļus ar koka ķīli.
