Priekšstats, ka sūna ieviešas, jo augsne ir skāba un tā jākaļķo, nav pareizs. Pirms kaļķošanas vajadzētu izdarīt augsnes analīzes, lai saprastu, vai augsne patiešām ir skāba. Augsnes pH, kur aug zāliens, vajadzētu būt 5,5–7,5. Ja tas būs zemāks, tad zālīte tik labi nevarēs uzņemt barības vielas un tās augšana tiks traucēta.
Jāteic, ka skābas augsnes Latvijā nav nemaz tik bieži sastopamas. Ja augsne nemaz nav skāba, bet lietojam kaļķi, tā kļūst bāziska, piemēram, ar pH 7–8, un tā ir liela problēma. Nokaļķot ir viegli, bet augsnes pH mainīt atpakaļ uz skābo pusi ir tikpat kā neiespējami.
Profilakse
Katru pavasari, kamēr vēl mitrs, zālienu mēslo. Pēc divām trim nedēļām, kad zeme sāk apžūt, veic zāliena vertikulēšanu, sūnu izķemmējot no zāliena. Pie reizes tukšajos laukumos piesēj zāliena sēklu. Sausā laikā vēlams palaistīt, lai zālīte ātrāk saņemas. Vēl novērots, ka sūna mazinās, ja zālienu pļauj ar robotu, – sūnai nepatīk, ka pa to braukā.
Ko darīt?
Sūnai ļoti nepatīk dzelzs sulfāts.
- Pirmais variants. Zālienu pavasarī un vēl pāris reižu sezonā mēslo ar mēslojumu, kas satur dzelzs sulfātu, piemēram, ar Florovit, kas sūnu nomāks.
- Otrais variants. 300 gramu dzelzs sulfāta atšķaida 10 litros ūdens un miglo zālienu agri no rīta, kamēr vēl rasa. Vēlams, lai pēc tam būtu sausa un saulaina diena. 1–2 dienu laikā sūna kļūst pelēki brūna, sausa un aiziet bojā. Pēc tam to izgrābj ar grābekli vai apstrādā ar vertikulieri.
Diemžēl ar laiku sūna atjaunosies. Nav iespējams izdarīt neko tādu, lai sūna zālienā neaugtu vairs nekad. Labā ziņa – sūna ir koši zaļa visu gadu un necieš ne no aukstuma, ne sausuma.
Populārākie raksti