Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mūsu omes teica, ka zirņi jāsēj dienās, kuru nosaukumā nav burta r, tad tārpu nebūšot… Taču diezin vai ar to būs līdzēts. Jo vainīgais ir zirņu tumšais tinējs (Cydia nigricana) – mazs, gaiši brūns taurenītis. No kurienes tāds uzrodas? Taureņu kāpuri kokonos pārziemo augsnes virskārtā. Pavasarī, tiklīdz laiks kļūst siltāks, tie iekūņojas, un jūnija beigās vai jūlijā – tātad zirņu ziedēšanas laikā – izlido taureņi.
Apmēram pēc četrām līdz septiņām dienām tie sāk dēt pa vienai vai pa divām trim oliņām uz zirņu lapām un pielapēm, retāk uz zirņu stublāja un pākstīm. Dēšana ilgst 25 – 30 dienas atkarībā no gaisa temperatūras. Pēc 8–15 dienām no oliņām izšķiļas kāpuri, kas iegraužas pākstī un sāk baroties ar briestošajām sēklām, izgraužot zirņos neregulārus robus un piesārņojot tos ar saviem ekskrementiem. Pēc 18–25 dienām kāpuri ir pieauguši, tie izgraužas ārā no pākstīm un augsnes virskārtā izveido iegarenu, zīdainu kokonu, kurā ziemo.
Ražošanas sējumos pret zirņu tumšo tinēju izmanto insekticīdus, ko smidzina zirņu ziedēšanas fāzē. Visefektīvāk tie strādā uz pieaugušiem taureņiem, pirms tie sākuši dēt olas. Taču pilnībā aizsargāt zirņus no kaitēkļiem insekticīdi nespēj. Jo zirņu ziedēšana ilgst vairākas nedēļas, smidzināšanas laikā nav iespējams trāpīt katram kāpuram, savukārt pret kaitēkļa oliņām šie augu aizsardzības līdzekļi ir bezspēcīgi.
Līdz ar to vienīgais jēdzīgais profilakses pasākums ir iespējami agra sēja, jo kaitēkļa attīstība stipri atkarīga no laika apstākļiem.
Visstraujāk tinēja kāpuri attīstās, kad gaiss sasilst līdz 21–25 grādiem. Ja temperatūra ir zemāka par 12–13 grādiem vai augstāka par 32 grādiem, kaitēkļi nav tik dzīvotspējīgi. Savukārt bieži nokrišņi traucē tauriņu lidošanai un noskalo oliņas no augiem. Mazdārziņā šim nolūkam var izmantot laistīšanu dienas vidū.
Kur un kad sēt?
- Zirņiem patīk saulaina, no vējiem aizsargāta vieta. Labākie priekšaugi ir rušināmie augi, piemēram, kartupeļi. Zirņi labi aug arī pēc gurķiem, kāpostiem, bietēm, burkāniem. Nedrīkst zirņus sēt tur, kur iepriekšējā gadā augušas pupas un pupiņas, vai blakus ķiplokiem un sīpoliem.
- Zirņi ir aukstumizturīgi, to sēklas sāk dīgt jau 1–2 grādu siltumā, bet cukurzirņu sēklas 4–6 grādos.
- Tādēļ zirņus sēj agri, tiklīdz var pirkstus iebāzt zemē. Mazdārziņos augsnē parasti ir daudz trūdvielu un zeme atkūst un iesilst ātrāk, tā ka izdodas arī ievērot senlatviešu gudrību zirņus sēt gada simtajā dienā.
- Ja augsne ir redzami slapja un smaga un laiks ir vēss, tad labāk tomēr nogaidīt, jo tādā augsnē ieliktas sēklas var arī sapūt.
- Īslaicīga sniega sega nenodarīs zirņiem skādi – zirņu dīgsti pacieš salnas līdz mīnus 5–7 grādiem, bet, ja laiks pieturas vēss, mīļā miera labad vari arī uzklāt agrotīklu. Lielākie augi aiziet bojā jau mīnus 2 grādos.
Izmēģini! Var arī audzēt podos un balkona kastēs, tikai būs jālaista regulāri un arī jāmēslo. Jauni svaigi zirņu dīgsti ir ēdami un garšīgi salātos.
Pārāk biezi – ne!
Zirņi labāk augs un bagātīgāk ziedēs, ja tiem būs atvēlēts vairāk vietas – zirņiem neieciešams daudz gaismas, tie necieš noēnojumu. Zied garās dienas apstākļos, Latvijā tas ir no jūnija beigām līdz augusta sākumam. Attālums starp rindām ir atkarīgs no šķirnes – augumā zemās var sēt tuvāk, bet augstās tā, lai būtu viegli novākt ražu arī starp gariem augiem. Vidēji zirņiem pietiek ar rindstarpu platumu 25–45 cm. Starp sēklām rindā jāatstāj ap 10 cm. Sējas dziļums 4–8 cm atkarībā no augsnes sastāva.
Prasības pēc mitruma
Tad, kad zirņi ir sadīguši, daudz ūdens nav nepieciešams, taču jāraugās,lai neiekalst – ja pieturas sauss un ļoti karsts laiks, vajag tomēr palaistīt. Ja ziedēšanas laikā ir sauss, der vismaz vienreiz nedēļā augus kārtīgi apliet, lai labāk aizmestos pākstis un zirņiem pietiktu spēka veidoties. Agrās šķirnes ir mazāk jutīgas pret lietus trūkumu nekā vēlās. Mitrumu augsnē palīdzēs saglabāt mulča, un arī nezāļu tad būs mazāk. Pārmērīgo mitrumu vasaras sākumā zirņi pacieš gana labi, bet veģetācijas periods tādēļ mēdz ievilkties.
Ar ko pabarot?
Zirņu audzēšanai labākas ir auglīgas, vidēji smagas mālsmilts vai smilšmāla augsnes ar neitrālu skābuma reakciju. Mazāk piemērotas ir blīvas māla augsnes, kā arī purvainas un smilts augsnes.
Ja augsne ir bagāta, tad zirņi speciāli nav jāmēslo, it sevišķi ar mēslojumu, kas satur slāpekli, jo zirnis pats to mācēs paņemt.
Proti, uz zirņu saknēm, tāpat kā citiem pākšaugiem, mīt gumiņbaktērijas, kas saista atmosfēras slāpekli un piegādā to auga saknēm. Gumiņi sāk veidoties, kad augam ir attīstījušās 5–6 īstās lapas. Ja zirņu sēklas pirms sējas apstrādā ar speciāli zirņiem paredzēto mikrobioloģisko preparātu Nitragīns zirņiem, vīķiem un pupām, gumiņu baktērijas vairosies ātrāk. Un tomēr – augšanas perioda pašā sākumā, kamēr auga attīstībai vajadzīgo slāpekli baktērijas vēl nav paguvušas izstrādāt, mēdz gadīties, ka jaunajiem augiem tā trūkst un pēc pirmo lapiņu parādīšanās tie nīkuļo, lapiņas sāk dzeltēt. Tad var augsnē iestrādāt nedaudz kāda slāpekli saturoša mēslojuma. Kūtsmēslus zirņu audzēšanā labāk nelietot, jo tad zirņiem būs daudz zaļās masas, bet maza sēklu raža.
Šķirņu izvēle
- Ja ir liela ēdāju saime un plāno ēst zirņus ilgāku periodu, likt saldētavā un piedāvāt draugiem, tad zirņus vari sēt ik pēc 10–14 dienām.
- Labāk izvēlēties agrās šķirnes. Var arī saplānot šķirnes ar atšķirīgu veģetācijas perioda garumu, lai pākstis ienāktos dažādos laikos un zirņu ēšanas laiks pastieptos garāks.
- Agrām šķirnēm pākstis ienākas straujāk, tās jau var sākt vākt apmēram trešajā nedēļā pēc ziedēšanas, bet – tās ātrāk noražo.
- Vēlīnākām šķirnēm ražas potenciāls ir augstāks, tomēr tās vairāk bojā kukaiņi, jo parasti ap to ziedēšanas laiku ir silts un zirņu tinēji sākuši vairoties.
- Daudzām šķirnēm pāksts iekšpusē veidojas pergamentveida slānis, un šos zirņus var ēst tikai lobītus. Tādēļ tās sauc par lobāmajiem jeb dārza zirņiem. Šķirnes ar šķautņainām jeb grubuļainām sēklām būs saldākas.
- Ar pākstīm ēdamajiem zirņiem pergamenta slānis pākstī neveidojas – tās ir saldas un kraukšķīgas. Šie zirņi ir divu veidu. Vieni, kurus ēd, kamēr pākstis ir jaunas un nav pilnībā izveidojušās, tās ir plakanas, zirņi iekšā ļoti mazi, tikko aizmetušies. Otri ir tā sauktie cukurzirņi, kurus ēd ar visām pākstīm, kad tās tikko nogatavojušās un ir sulīgas, druknākas un gaļīgākas, ar labi formētiem zirņiem. Pākstis var grauz tāpat, likt zupās, sautējumos, tvaicēt un glabāt ziemai saldētavā.
- Jaunākās zirņu šķirnes ir ar lapu vītnēm, ar kuru palīdzību augi savā starpā saķeras un cits citu stutē. Šīs šķirnes var audzēt bez balsta.
Pēc cik dienām būs ēdami?
- Agrīno šķirņu sēklas nobriest 65–80 dienās pēc uzdīgšanas.
- Vidēji agrīnās – 70–90 dienās.
- Vidēji vēlīnās – 90–105 dienās.
- Vēlīnās – līdz sēklu gatavībai paiet vairāk nekā 100 dienas.
