Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
36
-
0
-
0
-
0
-
1
-
2
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē agronomi Guna Dūda-Kraukle un Andris Kiršentāls.
– Visērtāk, manuprāt, ir iegadāties sīksīpoliņus, iestādīt un augustā novākt ražu. Taču galvenā izšķiršanās – kādas šķirnes izvēlēties? Mani interesē tās, kuras pēc iespējas ilgāk saglabājas ziemā, nepūst.
Guna: Tad es ieteiktu Cupido vai Corrado, kā arī šalotes sīpolus. Sīpolu bojāšanās gan ir atsevišķs stāsts. Diezgan daudz atkarīgs no laika apstākļiem – jo lietaināka vasara, jo lielāka iespēja inficēties ar puvēm. Protams, arī šķirņu izvēlei ir nozīme: jo šaurāks kakliņš sīpolam, jo labāk tas nožūst un līdz ar to ilgāk glabājas.
Andris: Jā, patiešām, iegādāties sīpolu stādāmo materiālu jeb sīksīpoliņus, iestādīt tos un rudens pusē novākt ražu nav sarežģīti. Labi nožāvēti, ienākušies sīpoli gandrīz jebkurai šķirnei glabāsies diezgan labi. Arī pati populārākā, apaļi plakanās formas sīpolu šķirne Stuttgarter Riesen – lai gan pēc ienākšanās laika tā tiek uzskatīta par salīdzinoši agru šķirni, šie sīpoli, pienācīgi nožāvēti un novietoti uzglabāšanai, glabāsies līdz pat februārim vai martam un būs sulīgi.
Labi glabājas arī šķirne Centurion. Tās mazie sīksīpoliņi veikalā izskatās stipri iegarenas formas, bet, kad izaug, sīpoli kļūst pilnīgi apaļi.
– Kādas ir jaunākās šķirnes? Ar ko tās atšķiras no jau tradicionālajām, sen zināmajām?
Guna: No jaunākajām var pieminēt Cupido un Corrado – tām tievais sīpola kakliņš nodrošina ilgāku glabāšanos. Šogad jaunums ir arī rozā sīpolu šķirne Rosanna – sīpoliem ir plakani apaļa forma, tie ir maigi rozā tonī. Tiesa, nav tik ilgi uzglabājami.
Andris: Strauji popularitāti gūst ziemas jeb ziemāju sīksīpolu šķirne Troy, izturīga pret izziedēšanu. To stāda rudenī vai agri pavasarī ļoti agras ražas iegūšanai – gan lokiem, gan sīpoliem, 50–80 gramu smags, plakani apaļš sīpols svaigam patēriņam būs nobriedis jau maija beigās, jūnija sākumā. Tam ir skaista, tumši dzeltena miziņa. Hercules – augstražīga hibrīdā šķirne, viendabīgi izlīdzināti, apaļas formas sīpoli ar kaparbrūnu miziņu, piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Esmu ievērojis – ja uz letes sīpoli ir jauktā šķirņu sabērumā, pircējs vienmēr pirmos izlasīs herkulesus.
Tiesa, šīs jaunās šķirnes nav lielveikalu prece – tās meklējamas specializētos sēklu veikalos, un to cena salīdzinoši ir augstāka nekā vecajām šķirnēm.
Bet tas – paaugstinātas slimību izturības un citu pozitīvu īpatnību dēļ. No sarkanajiem pieminēšanas vērta ir šķirne Red Baron. Sīpola forma plakani apaļa, glabājas labi un lietojami ēdiena krāsu dažādošanai.
– Kādas šķirnes sīpolus jūs audzējat savā dārzā?
Andris: Mans favorīts ir Hercules un nedaudz arī – bet vairāk dažādībai sarkanās krāsas dēļ – Red Baron. Guna: – Mana izvēle būtu šalotes sīpoli, jo tie ir saldāki, maigāki un tik ļoti necērt acīs, kad tos griež. Vēl Rosanna, jo arī tai garša ir maigāka un izskatās interesanti. No klasiskajiem sīpoliem – Corrado vai Cupido.
– Tātad taisnība, ka sarkanie sīpoli ir saldāki nekā baltie un dzeltenie!
Guna: Garša sarkanajiem un rozā sīpoliem tiešām ir maigāka un saldāka, bet arī tā var mainīties atkarībā no laika apstākļiem – jo sausāks gads, jo sīvāks sīpols. Vēl saldāks ir salātu sīpols Exibition, bet tas jāaudzē no sēklas, nevis no sīksīpoliem un nav piemērots glabāšanai.
Andris: Es gan īsti nevaru apgalvot, ka pastāv sakarība starp sīpolu krāsu un sīpolu saldumu, jo arī sarkanie, piemēram, Red Baron, mēdz būt diezgan sīvi. Tas gan atkarīgs arī no mitruma un barības vielām. Bet tiem, kuri vēlas saldākus sīpolus, būtu jāaudzē spāņu tipa sīpoli – piemēram, kā jau Guna teica, pie mums labi zināmā šķirne Exibition. Agri pavasarī tie jāsēj kasetēs, lai maijā vai jūnijā dēstus varētu stādīt uz lauka un augusta beigās, septembrī novāktu ap 1 kilogramu smagos sīpolus. Kurzemes sēklās agronoma Māra Grīnvalda izaudzētais rekordists svēra 1230 gramu! Bet saldie sīpoli nav paredzēti ilgai uzglabāšanai. Trīs mēneši jau būs ļoti labi.
Tiem, kuri vēlas saldākus sīpolus, būtu jāaudzē spāņu tipa sīpoli – piemēram, pie mums labi zināmā šķirne Exibition. Bet saldie sīpoli nav paredzēti ilgai uzglabāšanai.
– Pieminējāt šalotes sīpolus, kas, cik saprotu, ir tie paši senie padomjlaika ģimenes sīpoli… Vai ir arī jaunas šķirnes, un kur nopirkt stādāmmateriālu?
Guna: Šalotes sīpoli ir divu veidu – garenie un apaļie. Jā, apaļie ir tā sauktie ģimenes sīpoli – tie ir mazāki nekā citi sīpoli, bet izaug vairāki kopā. Šķirnes ir vairākas, mūsu piedāvājumā ir Biztro un Golden Gourmet.
Andris: Šalotes sīpolu garša atšķiras no parasto sīpolu garšas, un pasaulē tos daudz izmanto, piemēram, grilēšanai – pilnībā neizceptiem, tiem garšas buķete patīkami mainās no sīvas uz saldenu. Bet no lielveikalā iegādātām šalotēm normālus sīpolus nevar izaudzēt – tas nu ir izmēģināts.
– Kā, pērkot stādāmmateriālu, pamanīt, ka sīksīpoli inficēti ar slimībām, pat ar nematodi?
Guna: Vizuāli aplūkojot, diemžēl nav iespējams noteikt, vai materiāls inficēts ar kādām slimībām. Kas attiecas uz nematodēm, tad piegādātāji, uz kuriem tiešām var paļauties, parasti garantē, ka viņu piedāvātajā stādu materiālā nav nematodes. Lielākā daļa sīksīpolu slimību ierosinātāju atrodas augsnē, tāpēc ļoti svarīgi ir mainīt vietu, kur audzē sīksīpolus. Ideāli, ja tajā pašā vietā atkal audzē ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Galvenais, iegādājoties sīksīpolus, ir skatīties, lai miziņa būtu spīdīga un lai fasējumā nebūtu bojātu sīpolu.
Andris: Piebildīšu, ka uzņēmumi, kas audzē sīksīpolus realizācijai, to dara, ievērojot īpašas prasības un noteikumus, lai sīpoliņi būtu veselīgi.
– Cik liela nozīme ir sīksīpoliņa izmēram? Izaug jau visi, bet, ja pērk uz svara, mazāku sīksīpoliņu vienā kilogramā būs vairāk nekā tad, ja tie ir lieli. Savukārt lielos ir vieglāk iestādīt. Kāds ir optimālais sīksīpoliņa lielums?
Guna: Klasiskais izmērs stādīšanai piemājas dārziņā ir 14–21 mm, lielāki nav nepieciešami – tie labāk noder loku dzīšanai. Mazākiem sīpoliem (8–14 mm) ir vairāk iespēju augšanas sākumā piedzīvot stresu.
Andris: Te gan jāatceras, ka mazo (8–14 mm) vairsīpoliņu pieauguma koeficients ir 1:40! Lielā izmēra (14–20 mm) sīksīpoliņiem šis koeficients nav tik liels. Tātad, pavasarī patērējot nedaudz vairāk laika un iestādot 70–80 mazo vairsīpoliņu uz vienu kvadrātmetru, sīpolu būs vairāk un raža – lielāka. Turklāt lielāka izmēra sīksīpoli ģenētiski jau var būt nobrieduši sēklu ražošanai, tāpēc var izziedēt.
Atnesti mājās, sīksīpoli jātur sausā vietā un izņemti no plastmasas maisiņa.
– Esmu dzirdējusi padomus nepirkt sīksīpoliņus lielveikalos, jo tie esot paredzēti tikai loku audzēšanai. Tur parasti pārdod Stuttgarten Riessen, Sturon un Red Baron.
Guna: Sturon un Red Baron ir domāti, lai iegūtu sīpolus, bet Stuttgarter Riesen izmanto gan sīpolu ieguvei, gan arī lociņiem. Ja gribas ziemā uz palodzes audzēt lociņus, tad labāk izvēlēties Stuttgarter Riesen.
Andris: Tā nu gluži nevarētu nodalīt, ka kādi no sīksīpoliņiem būtu paredzēti tikai loku audzēšanai. Ja jau izaugs loks – izaugs arī sīpols! Tiesa, dažkārt lielveikalos tiešām nopērkami sīpoliņi bez šķirnes nosaukuma, tie ir palieli, tātad, gluži kā loku dzīšanai.
– Vai ir arī speciālas šķirnes tieši lociņu audzēšanai?
Andris: Loku steidzināšanai jeb dzīšanai vispiemērotākā šķirne būs Stuttgarter Riesen, jo tai parasti ir vairāki (2–3) augšanas pumpuri, to vieglāk pamodināt augšanai. Labākais sīpoliņu izmērs steidzināšanai ir virs 24 mm. Turklāt jāatceras: ja rudenī stāda sīksīpolus loku iegūšanai, tad pirms stādīšanas būtu vēlams tos atdzesēt, paturot pāris nedēļu vēsumā. Tikai loku iegūšanai var sēt Batun tipa sīpolu sēkliņas šķirnēm White Lisbon, Parāde, Performer vai daudzgadīgos maurloku sīpolus.
Guna: Iesējot šo sēklu pavasarī zemē, izaudzē tikai lokus, kas neveido zem zemes mums tik ierasto sīpolu.
– Nopirku sīksīpoliņus un aizmirsu tos pa nakti mašīnā, bija mīnus 10 grādu. Vai tagad mani sīpoliņi būs beigti vai varu cerēt, ka tie tomēr augs?
Guna: Ja sīksīpoli dabūjuši aukstumu, tiem rodas vēlme izziedēt, līdz ar to nekādu labo ražu gaidīt nevar.
Andris: Lai samazinātu izziedēšanas risku, vienkāršākā metode ir šos sīpoliņus izkarsēt, paturot nedēļu vai divas radiatoru tiešā tuvumā. Savā pieredzē esmu pārliecinājies – šī metode der.
– Parasti pirmos sīksīpolus stādu aprīlī puķudobei gar malu, jo lielajā dārzā vēl nav sastrādāta zeme. Bet lasīju, ka varot stādīt vēl agrāk – pat martā, ja tik zeme vaļā.
Guna: Ar sīpolu stādīšanu nevajag sasteigt. Labāk iestādīt vēlāk nekā pārsteigties. Sīpoli saknes sāk veidot diezgan agri – apmēram plus 4 grādu temperatūrā, bet tiem nepatīk, ja temperatūra ilgstoši ir zem plus 8 grādiem.
Ja audzē sīpolus no sēklas, tad gan var sēt agrāk, jo sēklai ir ilgs dīgšanas periods – atkarībā no temperatūras līdz divām nedēļām.
Andris: Ir īpašas šķirnes, piemēram, Troy, kas stādāmas rudenī vai agri pavasarī. Pārējās vajadzētu stādīt laikā no aprīļa līdz maija beigām. Vēl kāds princips, ko derētu ievērot: jo mazāki sīpoliņi, jo agrāk stādāmi – tie zemo temperatūru dēļ retāk izzied. Jo lielāki sīpoli, jo vēlāk jāstāda. Sējot sīpolus no sēklām gan – jo agrāk iesēj, jo labāk. Ja laika apstākļi atļauj, to var darīt jau marta beigās. Jo mūsu klimatiskajos apstākļos sīpols veidojas un piebriest laikā, kad dienas garums ir pats garākais – ap 16 stundām.
– Kā ar augu seku – pēc kādiem augiem sīpolus nevajadzētu stādīt? Un ko pēc tam ieteicams audzēt zemē, kur bijuši iestādīti sīpoli?
Andris: Nav ieteicams sīpolus stādīt pēc tiem radniecīgām kultūrām – pašiem sīpoliem, puraviem, ķiplokiem, dažādām sīpolpuķēm – un svaigi uzarta zāliena.
Labākie priekšaugi varētu būtu gurķi, kabači, salāti, burkāni, agrie kartupeļi, galda bietes, kāposti, kuru mēslošanā izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.
Ieteicams stādīt sīpolus atklātākā dārza vietā, jo aizvējš patiks sīpolu slimībām, piemēram, neīstajai miltrasai.
– Es sīpolus stādu sava dārza mālainākajā galā – tie izaug. Bet, ja iespējams izvēlēties, kāda augsne sīpoliem patiktu vairāk?
Andris: Sīpolu audzēšanai piemērotākas ir auglīgas, labi strukturētas mālsmilts, vieglas un vidēji smagas smilšmāla augsnes. Sīpoliem patīk augsne, kurā pirms tam ir iestrādāta organiskā viela. Tie augs arī smilts augsnēs, bet tad būs papildus jālaista. Smags māls nebūtu ieteicams, jo tad būs grūti gan stādīt un ravēt, gan uzturēt vēlamo mitruma režīmu.
– Vai raža atkarīga arī no tā, cik dziļi iestāda sīksīpolus?
Andris: Kas par dziļu, tas par skādi! Optimālais stādīšanas dziļums 1,5–2,5 centimetri. Stādot dziļāk, vairāk laika un enerģijas sīpoliņš patērēs uzdīgstot, aizkavēsies tā nobriešana, līdz ar to sliktāk glabāsies ziemā. Iestādot par seklu, sīpoliņš var iekalst, tas būs vairāk atkarīgs no mainīgajiem laika apstākļiem.
– Ar ko un kad sīpols jāpabaro?
Guna: Pavasarī var izmantot komplekso mēslošanas līdzekli, piemēram, Novatec classic 12–8–16 vai kādu citu līdzīgu. Kad parādījušās lapas, ieteicama papildmēslošana ar boru un kalciju saturošiem mēslošanas līdzekļiem (Nitrabors vai Kalcija nitrāts, lauka), kā arī vēlams veikt papildmēslošanu pa lapām (Calmax, Omex Bio 20). Nedrīkst aizrauties ar lielām slāpekļa devām, jo tas veicina pūšanas procesus. Sīpoli ļoti jutīgi reaģē uz barības elementu trūkumu, īpaši augšanas sākumā.
Ņem vērā! Sīpoliem nepatīk svaigi kūtsmēsli!
Andris: Optimālajai augsnes skābuma reakcijai augsnē jābūt pH 5,8–6,5, jo tādā augi vislabāk uzņem kalciju. Pamatmēslojumā var lietot kādu no kompleksajiem, universālajiem minerālmēslojumiem – piemēram, tādu, kur NPK ir 12–12–17, un ar mikroelementiem, lietojot 50–80 gramu uz kvadrātmetru. Ja gribas mazāk ķīmijas, var izmantot Beļģijas ražotāja DCM ilgās iedarbības Organiskā mēslojuma granulas (NPK 6–3–12), uz 10 kvadrātmetriem vajadzēs 1–1,5 kilogramus.
Pēc Jāņiem sīpolus vairs nevajadzētu mēslot, jo tas var paildzināt sīpolu nobriešanu un vēlāk apgrūtināt uzglabāšanu.
– Vai sīpoliem patīk pelni?
Andris: Jā, pelni satur daudz vērtīgu vielu, tie arī ierobežo kaitēkļus un augu slimības. Uz vienu dobes kvadrātmetru pietiks ar 50–80 gramiem pelnu. Protams, nedrīkst izmantot pelnus, ja dedzināti kaitīgi ķīmiskie atkritumi, dažādi polimēri, krāsvielas.
Guna: Pelnus var izmantot, bet labāk tos kaisīt kādu brīdi pirms stādīšanas, tāpat kā kaļķojamo materiālu.
– Kā būtu pareizāk žāvēt sīpolus – ar lakstiem?
Guna: Parasti sīpolus izrauj no augsnes un ļauj nožūt uz lauka. Šādi žāvētus sīpolus pēc tam var skaisti sapīt bizēs un piekārt virtuvē – gan dekoratīvi, gan praktiski.
Andris: Svarīgākais ir sīpolus novākt laikus – augusta beigās, septembrī (atkarībā no šķirnes un laika apstākļiem). Novēlota novākšana krietni samazina ražu un pasliktina uzglabāšanās spējas. Sīpolus izrauj un dažas dienas atstāj uz dobes, lai apžūst. Pirms pārvieto zem nojumes, kur sīpoli turpmāk žāvēsies, var apgriezt lakstus 1–2 centimetrus virs lapu lūzuma vai noliekšanas vietas.
Vēlamā apžāvēšanas temperatūra ir plus 20–25 grādi vairāku dienu garumā – tik ilgi, kamēr, aptinot sīpola lakstus ap pirkstu, no tā kakliņa vietas vairs neizdalās sula. Pēc tam sīpolus vairākas nedēļas lēnām atdzesē 5–6 grādu temperatūrā un tādā temperatūrā arī glabā. Zemākā temperatūra, kādā var glabāt, ir 0–2 grādi. Mājas apstākļos var glabāt vēsā, sausā pieliekamajā vai, sasietus virtenēs, virtuvē pie sienas virs plīts, kur siltāks par 18 grādiem.
Visvairāk sīpolam nepatīk atrasties temperatūrā no 8 līdz 18 grādiem, jo tādā attīstās slimības, turklāt sīpolam rodas iekšēja vēlme augt.
– Ko darīt tādā vasarā, kāda bija pērn: augusts – sīpolus būtu laiks novākt, bet lietus tik līst un līst, un loki ir zaļi, nedzeltē un nenokalst?
Guna: Lakstus nedēļu pirms novākšanas var pievelt, tas sekmēs sīpolu nobriešanu, tad novāktos sīpolus žāvēt kādā nojumē, kur tie pasargāti no lietus, bet ir caurvējš, lai sīpoli varētu apžūt. Andris: – Lieks mitrums veicina inficēšanos ar slimībām. Ja redzams, ka loki paši negulst, tad var noliekt ar rokām, 5–10 centimetrus virs sīpola bumbuļa, tā dodot zīmi augam: pietiek augt!
