Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ilze Lipska, bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece.
Agrāki un vēlāki, bet vietu vajag visiem!
Ķirbjiem ir atšķirīgi veģetācijas periodi – ir, piemēram, tādi, kas izaug 80 dienās, un ir tādi, kas 140 dienās. Tā ir ļoti liela atšķirība! «Agrākās šķirnes var sēt arī ar sēklu, bet es teiktu, ka drošāk ir vispirms izaudzēt dēstu. Ķirbji ir siltummīļi, tāpēc uz lauka jāstāda ar apziņu, ka pat maija beigās vēl var būt salnas. Mēs parasti nesteidzamies un izstādām jūnija pašā sākumā – tad pirmie agrākie ir gatavi augusta sākuma pusē, vēlākie septembra vidū, beigās,» stāsta Ilze. «Piemēram, kabačus mēs griežam nost vēl negatavus (neliela izmēra tvirtos, jaunos 15–20 cm garumā), un tie tik turpina ražot, bet ķirbis atkarībā no šķirnes izveidos tikai 1–3 vai 7–8 augļus.»
Taču jebkurā gadījumā jārēķinās, ka ķirbji ir lieli augi un aizņem daudz vietas. Ilze iesaka skatīties rūpīgi uz sēklu paciņām – ir krūmveida ķirbji, kas ceru veido līdzīgi kabačiem, un ir stīgojošie (lielākā daļa), kuriem jāierēķina patiešām gana daudz vietas, jo stīgas var izaugt vairākus metrus garas: «Uz lauka ķirbjus stādām rindās ar divu metru atstarpi, savukārt starp augiem rindā ierēķinām metru.»
Kas patīk ķirbjiem?
«Mūsu ķirbjiem nākas augt tādos apstākļos, kādus nu daba attiecīgajā vasarā piedāvā, nevaram ar tiem kaut kā īpaši auklēties. Šogad mūsu pusē bija spēcīgas lietavas, augsne sablīvējās, un ķirbjiem tas ne visai patika. Tāpat arī mitruma ietekmē ātrāk parādījās miltrasa. Tiesa gan, bioloģiskajā lauksaimniecībā nav tādas vienas receptes, ko ieteikt, lai kaut kas noteikti izaugtu. Mēs, piemēram, ievērojam augu seku – ķirbjus stādām pēc sakņaugiem (bietēm, burkāniem, sakņu selerijām). Ideāli, ja pa starpu starp sakņaugu novākšanu un ķirbju stādīšanu vēl var zaļmēslojumu iesēt un iestrādāt augsnē. Savukārt pēc ķirbjiem parasti tajā vietā audzējam pākšaugus. Ja cilvēkam ir mazdārziņš un viņš grib un var lutināt pāris ķirbju stādus, mazos apjomos tos ir viegli audzēt,» pārliecināta ir Ilze. «Kā zināms, ķirbjiem patīk augt uz kompostkaudzes, un te jau viss top skaidrs – patīk barības vielas, siltums, pietiekams mitrums. Bet ne pārlieks slapjums! Ķirbjiem patiks, ja pirms stādīšanas augsnē iestrādā arī labu komposta zemīti. Ja ir iespēja, arī audzēšanas laikā var ķirbjus palutināt papildus, piemēram, ar nezāļu vircu. Tālāk svarīgi, lai ķirbju stādi neieaug nezālēs, kamēr tie vēl ir mazi.»
Ražas laikā būtiski ir ķirbjus novākt pēc pirmās salnas. Parasti pirmā salna skar tikai auga lapas, augļiem neko nenodara, taču pēc šīs salnas ķirbji jāņem nost, lai nākamā salna neķer jau sāpīgāk – proti, salnu trāpījušus ķirbjus nebūs iespējams uzglabāt. Kad ķirbji novākti, tos vajag apžāvēt siltākā vietā un tad novietot glabāties vēsākā telpā, ap 15–17 grādiem būtu optimāli.
Kā garšīgi apēst ķirbi?
- Lai arī ķirbji mēdz nostāvēt līdz nākamajai vasarai un pat vēl ilgāk, esmu novērojusi, ka visgaršīgākie tie tomēr ir pirmos 2–3 mēnešus pēc novākšanas.
- Es ķirbjus nemizoju – kad ķirbis ir tikko novākts un vēl kādus pāris mēnešus miziņa, lai arī cieta, vēl ir gana plāna. Kad ķirbi izcep ar visu mizu, tā ir kā garda garoziņa, bet, ja nepatīk, izceptam ķirbim varēs viegli izkasīt mīkstumu no mizas, nebūs jāmokās ar mizošanu.
- Ķirbis ir universāls – to var likt zupās, sautējumos, mērcēs, pildīt un cept krāsnī veselu, griezt šķēlēs un cept uz pannas. To var rīvēt un likt kūkās, kēksos, vafelēs. Nebeidzamas iespēju variācijas!
- Ķirbjiem piestāv garšvielas – ķiploks, čili, rozmarīns, timiāns, salvija, koriandrs, kumīns. Vēl izcils ar ķirbjiem ir garšvielu maisījums Gruzīnu garšvielas kartupeļiem, ko var iegādāties Spice House garšvielu tirgotavā. Protams, arī saldās garšas –ar ķirbi izcili sader kanēlis, krustnagliņas, ingvers, muskatrieksts u. c.
- Ja kāds ķirbis ļoti iegaršojas un gribas no tā ievākt sēklas nākamajam gadam, jārēķinās, ka var izaugt pavisam citādi eksemplāri. Tāpēc mēs sēklas pērkam katru gadu, paši neievācam.
