Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Jānis Vaivars ar ģimeni Kokneses pusē savā saimniecībā Ragāres papriku audzē jau vairākus gadus. Viņš apliecina, ka Latvijā pavisam noteikti var izaudzēt vislielākās, skaistākās un gardākās paprikas. Iepriekšējā sezonā Ragārēs papriku raža bijusi no jūnija beigām līdz pat novembrim, un lielākie augļi svēruši pat 500–750 gramu! Jānis stāsta, ka papriku izskats ir iespējams visdažādākais, ne tikai tāds, kāds skatāms lielveikalu kastēs. Šķirņu daudzums ir neiedomājams. Populārākās gan tiešām ir lielās koši sarkanās un spilgti dzeltenās. Garšas ziņā iemīļotas garās, saldās paprikas. Arī Sandra Marcinkeviča apstiprina, ka tā viennozīmīgi ir iespējamā misija. Viņa dārzniecībā Dobītes katru gadu izaudzē sev un saviem klientiem gan spēcīgus stādus, gan gatavus piparus.
Kā izvēlēties šķirni?
Pērkot papriku dēstus no audzētājiem, šķirņu izvēlē Sandra iesaka skatīties pēc agrīnuma un tā, kādu krāsu un formu augļus vēlaties ēst. No saldajiem pipariem visagrākās un vienmēr ražojošās šķirnes ir ar krēmkrāsas augļiem, piemēram, firmas Semo škirnes ‘Amy’ un ‘Superamy’ ar koniskiem augļiem, ‘Gelby’ ar kubveida augļiem, arī nelielie uzkodu pipari – oranžais ‘Hamik’, ‘Mini Bell’, ‘Mini Bell Yellow’, ‘Chocolate’. Ļoti agra ir šķirne ‘Bianca’ – ja to iestāda siltumnīcā maija vidū, tad pirmie augļi ienāksies jau ap Jāņiem. Nākamie sāk ražot pārējie konisko augļu pipari, un pēdējie ir kubveida pipari.
Sandra par šķirņu piemērotību Latvijai pārliecinājusies praksē un secinājusi, ka vislabāk izaug šķirnes un hibrīdi (F1), kas selekcionēti tuvāk mūsu platuma grādiem. Par labām atzītas poļu, čehu firmas Semo, arī vācu un nīderlandiešu šķirnes.
Jānis stāsta, ka gandrīz visas šķirnes, kas stādītas, arī izdevušās. Ragārēs dēstus audzē no profesionālajām bioloģiskajām sēklām. Mēģināts sēklas ievākt arī no lielākām veikalā pirktām paprikām. Augļi gan izauguši skaisti un ļoti saldi, diemžēl augi slimojuši un arī augļi puvuši.
Kāds ir labs paprikas stāds?
Par labu paprikas stādu uzskata tādu, kuram ir vismaz 5–7 īstās lapas un kas ir vismaz sprīdi garš. Stādu pircēji parasti dalās divās frontēs. Vieniem patīk, ja stādam jau redzami ziedpumpuri, otri izvairās šādus stādus pirkt. Ja stāds audzis podiņā, tad diezgan droši var paļauties, ka arī siltumnīcā tas labi ieaugsies un nenometīs ziedpumpurus, kas jau aizmetušies. Turpretī tiem stādiem, kas visi kopā auguši kastītē, gan ir lielāks risks nomest ziedpumpurus, kas jau ieriesušies, jo pārstādot tiem tiek traumētas saknes un vairāk spēka jātērē, lai ieaugtos jaunajā vietā.
Kad stādīt siltumnīcā un kad – uz lauka?
Paprika ir siltummīle, un vislabāk tai patīk augt siltumnīcā. Stādīt to vajadzētu tad, kad augsne iztur rokas testu, t. i., plaukstas dziļumā ir sasilusi līdz 15 grādiem. Parasti tas notiek tad, kad gaisa temperatūra arī naktīs stabili turas virs plus 10 grādiem.
Jānis stāsta, ka uz lauka audzēt var, bet saimniecībā tas netiek praktizēts. Sandrai uz lauka labi izauguši asie pipari, mazie, saldie uzkodu pipari un agrie, saldie, koniskie pipari. Kubveida ražojuši, bet sliktāk par citiem. Stādīšanai uz lauka jāizvēlas pati siltākā aizvēja vieta, bet, tā kā grūti prognozēt, kāda būs vasara, arī ar paprikas ražu laukā īsti rēķināties nevar. Vēsās naktīs papriku labāk piesegt ar agrotīklu divās kārtās, veidojot mini lecektis.
Kā stādīt?
Paprikas stāda tā, lai attālums starp katriem diviem augiem nebūtu mazāks par 50 centimetriem – vienalga, vai tos stāda vienā vai divās rindās. Pirms stādīšanas noteikti jāielabo augsne – ar kompostu, granulētiem vistu mēsliem vai jebkuriem citiem granulētiem vai satrunējušiem kūtsmēsliem. Sandra pirms stādīšanas katrā bedrītē ieber divas saujas Lafloras rupjā kūdras substrāta KKS 2, lai padarītu gaisīgāku smago Zemgales mālu un paprikai būtu vieglāk ieaugties. Tāpat uz katru stādu ierušina augsnē pa saujiņai (300–600 g/10 m2) granulētā organiskā mēslojuma Black Pearl. Tas izskatās kā melnie graudu pipari, satur humusvielas, slāpekli un kāliju, un pipariem un baklažāniem tas ļoti patīk.
Audzējot bioloģiski – kā to dara Ragārēs –, pavasarī siltumnīcā tiek iestrādāti kompostēti kūtsmēsli un starpkultūru ražai un zaļmēslojumam sasēti kressalāti, redīsi u. c. Pēc agrās ražas augsnei pievieno slieku humusu, trihodermīnu, biomiksu, pelnus, dolomītmiltus un kopā ar visu sasmalcinātu pāri palikušo zaļo masu iestrādā augsnē. Stādot papriku, katrā bedrē liek vēl pa saujai slieku humusa.
Pelēkās puves profilaksei katrā stādīšanas bedrītē var iestrādāt, piemēram, Bioefekta ražoto Trihodermīnu vai Biomiksu.
Mēslošana ar minerālmēsliem un bez tiem
Ja audzēšanā izmanto minerālmēslus, pirmo reizi pēc iestādīšanas siltumnīcā augi papildus jābaro atkarībā no tā, cik labi tie aug un kādā krāsā ir galotne – jo tumšāk zaļa, jo mazāk vajadzīgs papildmēslojums. Pirmā mēslošana varētu būt 3–4 nedēļas pēc stādīšanas. Līdz ziedēšanai augiem vairāk nepieciešams slāpeklis zaļajai masai un fosfors sakņu attīstībai. Ziedu stadijā vajag arī kāliju un kalciju. Kalcijs īpaši svarīgs, lai nebūtu sausās puves. Var izmantot kalcija nitrātu. Ērti izmantot šķidro mēslojumu Calmax, ko var smidzināt uz augu lapām. Ja ar minerālmēsliem nemēslo, tad paprikas augšanas sezonā laistīšanas ūdenim reizi nedēļā pievieno mazliet slieku humusa.
Veidot vai neveidot?
Tāds ir jautājums, kurā abu audzētāju viedokļi atšķiras. Jānis uzskata, ka nekas slikts nenotiks, ja paprikas neveidos. To būs daudz un maza vai vidēja izmēra. Parasti augs tiek veidots V formā, nolaužot, nogriežot dubultās, trīskāršās, vājās galotnes. Ragārēs apmēram pusei nedara neko, pārējās pāris reižu paveido. Rezultātā tiek pie daždažādiem augļiem – gan daudziem nelieliem, gan milzīgajiem. Savukārt Sandra uzsver, ka bieži vien lielākā kļūda ir neveidot piparus un tas būtiski ietekmē ražu. Veidošana nepieciešama, lai iegūtu lielākus augļus un lai tie visi būtu glīti.
Ļoti svarīgi ir atrast augu atsiešanas variantu, jo lieli, veselīgi augi ir gari un pilni smagiem augļiem. Papriku zari viegli lūst, un, ja augs nav atsiets, liela ražas daļa būs zemē ar visiem zariem.
Kā uzveikt kaitniekus un slimības?
Jānis atzīst, ka viņu saimniecībā papriku tuneļos ir sastapies ar laputu invāziju. Ja nav pārāk karsts, palīdz Aphidius parazit lapsenīšu kolonijas ieviešana. Tās ir pasūtāmas internetā. Nācies cīnīties arī ar puvēm. Tieši cīņa ar dažādām slimībām ir iemesls, kāpēc siltumnīcā jāaudzē starpkultūras, siltumnīca starpsezonā jāsakopj. Papildus labajiem mikroorganismiem un slimībizturīgajām šķirnēm cīņa ar slimībām vienmēr ir arī cīņa ar laiku. Tiklīdz parādās kādas slimību pazīmes, viss bojātais no tuneļiem tiek izvākts.
Ar dažādām slimībām cīnās arī Dobītēs. Visbiežāk izplatīta sausā galotņu puve un pelēkā puve. Galotņu puve izpaužas īpaši karstā laikā, kad augam nav iespējas uzņemt gana daudz kalcija, tāpēc noder jau iepriekš profilaktiski kalcija smidzinājumi ziedēšanas laikā ar jau minētajiem līdzekļiem. Pelēkā puve pārsvarā parādās vasaras otrajā pusē un tuvāk rudenim, kad palielinās mitruma līmenis un sākas vēsās naktis. Puvei patīk arī sabiezināti augu stādījumi un nepietiekama vēdināšana – tad sāk bojāties augļi un pats augs.
