Kā izaudzēt krāšņus puķzirnīšus?

Kāds ir ideālais puķzirnītis?

Mārtiņa selekcijas galvenais virziens ir radīt jaunas agri ziedošas lielziedu šķirnes. Jau tapušas deviņas  šķirnes, kurām piemīt trīs labas īpašības:

1. Uzzied agri. Pāris nedēļu pirms pasaulē vispopulārākajiem – Spensera grupas – puķzirnīšiem. Tas ir svarīgi gan tad, ja puķzirnīšu ziedu audzēšana ir bizness, gan arī tad, ja tos audzē dārzā savam priekam – jo agrāk uzziedēs, jo ilgāks būs ziedēšanas laiks.
2. Gari ziedkāti. Dārzā tas nav tik svarīgi, bet ziedu griešanai 30 centimetri ir norma, un arī pusmetrs nav nekāds retums. Puķzirnīšus ar tik gariem kātiem ir ērti kārtot ziedu pušķos un kompozīcijās.·
3. Lieli ziedi. 5–6 uz viena kāta, kas ziedkopā izvietoti kompakti cits pie cita.

Kā top jauna puķzirnīšu šķirne?

Sākumā ir ideja, kādu tad jauno šķirni vēlētos redzēt, – piemēram, ar krokotām ziedlapu malām, divkrāsainiem, punktotiem vai svēdrotiem ziediem. Tad izdomā, kādus vecākus izvēlēties, lai ko līdzīgu iztēlotajam iegūtu. No tēva šķirnes ņem putekšņus un ar tiem apputeksnē mātes šķirni. Lai māte nepaspētu apputeksnēties pati ar saviem putekšņiem, jāatrod zieds, kuram putekšņu maciņi nav pārplīsuši un putekšņi izbiruši. Tas vēl ir gandrīz pumpurā, kad visi putekšņmaciņi jāizplūc, pēc dienas jāatnes un uz mātes zieda drīksnas jāuzliek svaigi un labi putekšņi, kas tikko sāk birt no tēva zieda putekšņmaciņiem. Jāvēro un jāgaida, vai mātes zieds būs apputeksnējies un sēklas aizmetušās.

Ja ir, sēklas ievāc un nākamajā gadā iesēj, sagaida ziedus un skatās, kas sanācis.

Citi lasa

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Pirmajā gadā visi jaunā krustojuma ziedi izskatās vienādi, no tiem atkal vāc sēklas un sēj nākamajā gadā, un tad tie jau sāk, kā selekcionāri saka, skaldīties – no vienām un tām pašām sēklām izaug vairāki atšķirīgi varianti. Atkal vāc sēklas – šoreiz tikai no tiem, kas vislabāk patīk gan ziedu krāsas, gan lieluma, blīvuma un citu īpašību dēļ, un nākamajā gadā sēj atkal, un tā vēl vairākus gadus. Ja astotajā gadā visi izaug vienādi un skaisti, var sevi apsveikt ar jaunu šķirni.

Kas jādara, lai puķzirnīši krāšņi ziedētu zem klajas debess?

Smaržīgie puķzirnīši (Lathyrus odoratus), no kuriem izveidotas itin visas mūsdienu puķzirnīšu šķirnes, savvaļā aug Vidusjūras reģionā, tāpēc karstas vasara tiem ir īsti pa prātam, un tie labi aug un bagātīgi zied ne tikai siltumnīcā, bet arī zem klajas debess.

Pirms sēšanas sēklas uzbriedina, jo puķzirnīšiem ir biezs un ciets sēklas apvalks – ja iesētas sausas tieši no paciņas, sēklas dīgst ilgi un grūti un reizēm neuzdīgst vispār. Tāpēc pirms sēšanas sēklām uzlej 50–60 grādu karstu ūdeni un atstāj uz 12 stundām. Jau otrā rītā pirmās sēklas, kas vakarā iemērktas ūdenī, ir uzbriedušas. Visātrāk uzbriest laškrāsas šķirņu sēklas, kurām ir plānāki apvalki.

Pat visas vienas šķirnes sēklas neuzbriest reizē. Tās, kas ir uzbriedušas un kļuvušas apmēram trīsreiz lielākas, atlasa, pārējām apmaina ūdeni un tur vēl diennakti. Šoreiz vairs nevajag karstu, bet gan istabas temperatūras. Uzbriedušās atkal atlasa, bet mazajām vēlreiz nomaina ūdeni un tur vēl diennakti. Ja vēl nebriest, tad sēklas skarificē – apvalciņu parīvē ar smilšpapīru vai ieskrāpē ar nazīti un vēlreiz liek ūdenī.

Ieteikumi puķuzirnīču audzēšanai:

• Lai puķzirnīši uzziedētu agrāk un ziedētu ilgāk, tiem audzē stādus. Stādīšanai siltumnīcā sēj agrāk, bet stādīšanai dobē – marta beigās vai aprīļa sākumā, 5–8 nedēļas pirms stādīšanas laukā. Stādus var izaudzēt uz kādas vēsas palodzes vai ne pārāk siltā verandā.
• Uzbriedušās sēklas diedzē siltumā uz mitra auduma
• Sēkliņas, kurām jau parādījušies asni, sēj 1,5–2 centimetru dziļumā vismaz 10 centimetru dziļā podā kūdras substrātā. Lai nenolauztu sīko asniņu, ērtāk sēt ar pinceti. Podiņam nav jābūt platam, bet pietiekami dziļam gan, jo puķzirnīši veido garas saknes. Stādu audzēšanai noder gan apgrieztas plastmasas pudeles un piena pakas, kam apakšā izdurti caurumi ūdens notecei, gan pašu gatavoti šauri un gari – 15 centimetru – plēves vai papīra podiņi. Līdz sadīgšanai podiņus tur 15–20 grādu siltumā, pēc tam vēsākā, bet gaišā vietā. Puķzirnīši sadīgst 5–15 dienās
• Parasti jau maija sākumā var stādīt ārā. Tā kā puķzirnīši ir Vidusjūras reģiona augi, tiem jāpiedāvā siltākā un saulainākā vieta, kāda vien dārzā ir. Vieglā pusēnā tie vēl varētu augt, lai gan neziedēs tik krāšņi kā saulē, bet ēnā, mājas ziemeļu pusē vai zem lieliem kokiem gan nevajadzētu stādīt.
• Svarīga ir augsne un augsnes sagatavošana. Augsnei jābūt labai, bagātīgai un dziļi sastrādātai. Nepatīk smaga un skāba augsne un vieta, kur pēc lietus ilgstoši turas slapjums. Vislabākā ir neitrāla augsne, tāpēc palaikam tā jākaļķo ar krītu un dolomītmiltiem. smagu augsni ielabo ar kompostu un kūdru.
• Bez māla pavisam nevar iztikt, jo tieši mālainā augsnē augušiem ziediem ir viskošākās krāsas.
• Ja dēstu podiņā audzis viens puķzirnītis, tos stāda 20 centimetru attālumā citu no cita. Ja podiņā aug divi stādi, tos necenšas vienu no otra atdalīt, bet stāda abus kopā 40 centimetru attālumā citu no cita.
• Puķzirnīšiem vajadzīgs balsts – stiepļu žogs vai tīkls, noder arī nokaltuša koka stumbrs un pat vecā, nobirusī ziemsvētku eglīte. Taču noturēties pie balsta puķzirnīši paši nespēj. Vecajām šķirnēm vismaz ir ūsiņas, ar kurām kaut mazliet pieķerties, bet dažām jaunajām to nav vispār, tāpēc jānāk palīgā un pie balsta palaikam jāpiesien ar diegu.

• Augšanas sākumā, kad gumiņbaktēriju vēl nav tik daudz, lai nodrošinātu, ka pāris mēnešos vītenis var izaugt pat divus metrus garš, tomēr nepieciešams slāpekļa mēslojums. Vislabāk puķzirnīšiem der pilnmēslojums, kurā pamatelementi slāpeklis (N), fosfors (p) un kālijs (K) ir aptuveni vienādā daudzumā.
• Ja lapas aug varen lielas un tumši zaļas, bet ziedpumpuru nav, slāpekļa mēslojuma ir par daudz. Lai to līdzsvarotu, puķzirnīšiem var sniegt ātro palīdzību, piemēram, šķīstošo mēslojumu Kemira Kombi, ko smidzina uz lapām. Smidzina vai nu no rīta, vai vakarpusē, kad nekarsē saule. Ārā nevar smidzināt arī lietainā laikā, kad lietus mēslojumu uzreiz noskalo no lapām.
• Tā kā puķzirnīši ir cēlušies Vidusjūras reģionā un to saknes sniedzas diezgan dziļi, tie prot izdzīvot arī karstumā un sausumā. Tomēr labāk aug un lielākus ziedus veido tad, ja tiek arī palaikam aplaistīti. Jāaplaista pēc stādīšanas un arī pēc tam – ja augsne ir viegla un smilšaina, tad biežāk un vairāk, ja mālaina, tad retāk un mazāk un jāaplaista pamatīgi, nevis tikai jāaprasina.

Cik ilgi puķzirnīšu sēklas saglabā dīgtspēju?

Istabas temperatūrā tās dīgtspēju noteikti nezaudēs piecus gadus. Angļi raksta, ka, turot ledusskapī, varot glabāt pat visus trīspadsmit, taču, lai nepazaudētu senās šķirnes, sēklas ik pa laikam jāiesēj un jāizaudzē no jauna.