Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Audzējot garšaugus podos, tie regulāri jālaista un arī jāmēslo. Labāk ir sastādīt vairākus garšaugus liela izmēra podā – tas nodrošinās, ka tik ļoti nebūs jāuzmana, zeme tik ātri neizkaltīs. Augsnē jau stādīšanas brīdī var iejaukt ilgas iedarbības minerālmēslu granulas.
- Lai garšaugi augtu kupli, tie jāgalotņo – regulāri jākniebj galotnītes nost, lai stimulētu dzīt jaunus dzinumus no pazarītēm. Tieši jaunie galotnes dzinumi ir visaromātiskākie, tāpēc tos vajag svaigus lietot ēdienos.
- Vairums iecienītu garšaugu cēlušies Vidusjūras reģionā un mīl siltumu un sauli. Arī dienas garums ietekmē augšanu: 6 vai 16 stundas – tā ir liela starpība pat tad, ja visi citi apstākļi (augsne, mitrums, temperatūra u. c.) ir identiski. Garāka diena nodrošina, ka augi izaug lielāki, ar apjomīgāku zaļo masu.
- Mūsu platuma grādos vairākus garšaugus labāk audzēt siltumnīcā, piemēram, baziliku, rozmarīnu u. c. Tāpat siltumnīca lieti noder, lai paildzinātu dažādu garšaugu mūžu – tos pašus pētersīļus var rudenī no dārza pārstādīt siltumnīcā, un tie augs un zaļos krietni ilgāk.
- Ja augu grib veiksmīgi pārziemināt, tas jau sākotnēji jāiestāda tādā vietā, kas ir tam piemērota. Piemēram, timiānu iestādot sausā, saulainā vietā, labi drenētā augsnē, pārziemos labi, bet, ja to iestādīs mitrā, ēnainā vietā, kur jau pa vasaru augam vajadzēs tērēt spēkus, lai vispār izdzīvotu, arī ar pārziemošanu būs lielākas problēmas. Nelabvēlīgi augšanas apstākļi augam ir stress, un jārēķinās, ka stresa apstākļos to biežāk apdraud kaitēkļi un slimības.
- Ir augi, kurus nevajag mēģināt pārziemināt – drošāk un galu galā arī izdevīgāk būs nopirkt katru pavasari jaunus stādiņus.
- Daudziem augiem ne jau pati ziema nodara kaitējumu – bieži tie cieš tieši agrā pavasarī kraso temperatūras svārstību dēļ, kad pa dienu ir spoža saule, bet naktī uznāk mīnusi. Tāpēc arī, piemēram, augļu koku stumbrus balsina ziemā, janvārī, nevis martā.
- Vecos dzinumus labāk apgriezt pavasarī, nevis rudenī, tad labāk var arī redzēt, kas pārziemojis un kas ne.
