Griezto ziedu glabāšanas pamatnoteikumi:
- Ūdens – svaigs. Tas jāmaina vidēji ik pēc divām trim dienām. Ziediem ar mīkstiem kātiem (piemēram, purenēm) pat biežāk, īpaši tad, ja telpa ir silta. Savukārt ziediem ar cietiem kātiem (piemēram, krizantēmām) ūdeni var mainīt retāk. Tas, cik labi ziedi glabāsies, atkarīgs arī no ūdens sastāva un kvalitātes – labā, filtrētā ūdenī ziedi glabāsies ilgāk. Ja ūdens slikts, to vēlams novārīt.
- Vāze – tīra. Vislabāk derēs stikls, māls vai porcelāns, bet plastmasas traukā ūdens daudz ātrāk bojāsies. Vāze rūpīgi jāizmazgā katrā ūdens mainīšanas reizē. Ja to nedara, ūdenī rodas saduļķojums, kas aizsprosto ziedkātu poras, un zieds nevar padzerties.
- Kāti – apgriezti. Kātu gali slīpi jānogriež jau pirms likšanas vāzē pirmoreiz un arī ikreiz, kad tiek mainīts ūdens. Tas tādēļ, ka ziedkātu poras ar laiku aizveras, un tie vairs nespēj uzņemt ūdeni.
- Lapas – noņemtas. Visiem ziedkātiem jānoņem apakšējās lapas – tās ūdenī atrasties nedrīkst.
- Vieta – atbilstoša. Vāzi ar ziediem nedrīkst turēt tiešos saules staros, caurvējā vai pie karstiem radiatoriem.
Trīs mīti par grieztajiem ziediem
- Lai ziedi ilgāk glabātos svaigi, ūdenī jāber cukurs. Jā un nē. Mūsdienās ziedu saglabāšanai daudz veiksmīgāk izmanto limonādi Sprite, ko pielej ūdenim. Tāpat ziedu tirgošanas vietās var iegādāties paciņas ar speciāliem pulveriem ziedu ilgstošākai uzglabāšanai. Arī to sastāvā ir glikoze, ko vajag ziedu garākam mūžam.
Tomēr to pašu efektu, ko ar glikozi, var panākt ar augu kātu ievietošanu aukstā vai karstā ūdenī – tā, lai tie satrūkstas, pamostas, sakopo savas spēku rezerves un ņem no ūdens visu, kas tajā ir. - Labi jāzina katra zieda raksturs, jo vienā vāzē stiprākās nonāvēs vājākās. Tas drīzāk ir mīts. Ja šis pieņēmums būtu patiess, floristiem būtu ļoti grūti izveidot ziedu pušķus. Drīzāk, liekot ziedus vienā vāzē, jāraugās, lai tiem visiem būtu viena tipa kāti – cieti vai mīksti –, jo no tā atkarīgs, kādā ūdenī ziedi jāliek: mīkstiem kātiem patīk istabas temperatūras ūdens un ziedkātu iegremdēšana tikai dažu centimetru dziļumā, savukārt ziediem ar cietiem kātiem patiks karsts ūdens.
Un otrs ieteikums: vienā vāzē nevajadzētu likt dažādas stipri smaržojošas puķes – piemēram, hiacintes kopā ar frēzijām, jo tad smaržu kokteilis var būt netīkams. - Ja ziedus no aukstuma ienes telpā, tos nevajag uzreiz iztīt no iesaiņojuma. Taisnība. Ziediem nepatīk strauja temperatūras maiņa, tādēļ pēc ienešanas telpā jānogaida vismaz 10 minūtes un tikai tad jāizsaiņo.
Kur un kā glabāt grieztos ziedus?
- Rozes. Svaigus ziedus liek istabas temperatūras ūdenī, bet, ja ziedi sāk vīst, ziedkātus saīsina par vismaz pieciem centimetriem un liek ļoti karstā vai ļoti aukstā ūdenī līdz pat lapām. Noteikti nevajag rozes horizontāli likt vannā, jo tad starp ziedlapām sakrājas ūdens un roze sāk pūt.
- Neļķes. Vāzē jālej iespējami maz ūdens – tikai daži centimetri. Svaigus ziedus liek istabas temperatūras ūdenī, pastāvējušus – ļoti karstā vai ļoti aukstā ūdenī, tādā, kāds tek no krāna.
- Tulpes. Kātus liek aukstā ūdenī līdz pirmās lapas žāklītei – 3–4 cm dziļumā.
- Narcises, hiacintes, anemones. Liek istabas temperatūras ūdenī tikai pāris centimetru dziļumā.
- Krizantēmas. Īpaša uzmanība jāpievērš lapām – jānoplūc visas, kas varētu mirkt ūdenī. Kātus liek karstā ūdenī, un to var mainīt salīdzinoši reti.
- Gerberas. Liek siltā ūdenī tā, lai kāts tajā ir tikai dažu centimetru dziļumā.
- Saulespuķes. Kātu sprīža garumā liek verdošā, pēc tam – istabas temperatūras ūdenī. Apedzināto kāta daļu nogriež, kad tā sabrūnējusi.
- Orhidejas. Ziedkātu izņem no kapsulas un liek istabas temperatūras ūdenī līdz pat pirmajam ziedam.
- Frēzijas. Liek istabas temperatūras ūdenī.
- Lizantes. Ļoti rūpīgi noņem visas lapas, svaigas liek istabas temperatūras ūdenī, bet, lai atdzīvinātu – karstā.
- Amariļļi. Istabas temperatūras ūdenī kātu liek piecu centimetru dziļumā. Lai amarilli labi padzirdītu, tā kāta tukšo vidu piepilda ar ūdeni un uz diennakti nostiprina ar ziedu uz leju. Otrs variants: ziedkātu ieliek ūdenī līdz pat ziedam, lai tas kārtīgi padzeras.
Visilgāk saglabājas:
- Rozes ar vienu ziedu
- Neļķes
- Krizantēmas
- Amariļļi
- Alstromērijas
- Antūrijas
Kas jāievēro, ja gribi nopirkt svaigus ziedus?
- Plaukuma stadija. Visbiežāk ziedi, kas pumpuros, glabāsies ilgāk nekā ziedi, kas jau pilnībā atvērušies.
- Zieda izskats. Neļķēm var pataustīt ziedu: svaigai neļķei tas būs tvirts, vecai – mīksts. Savukārt uz rozēm šo padomu attiecināt var ne vienmēr, jo ir rozes, kam arī svaigi ziedi ir mīksti. Vecām tulpēm, narcisēm, frēzijām un hiacintēm ziedi kļūst caurspīdīgi, un tās sāk nepatīkami smaržot, antūrijām zieda vālīte kļūst brūna, bet lilijām birst ziedputekšņi.
- Kāti. Tiem jābūt tīriem, bez puvušām lapām. Ja pārdevējs izņem ziedus no ūdens un to kāti nejauki ož – ziedi ir veci vai slikti kopti.
- Lapas. Visiem ziediem jābūt ar veselīgām, stingrām lapām. Ja lapas no kātiem noplūktas pilnībā, zieds, visticamāk, ir vecs, un īpaši tas attiecināms uz krizantēmām.