Kā iemācīt suni nebaidīties no petardēm un citiem pirotehnikas brīnumiem?

Kamēr citi priecājas, sunītis caurām dienām guļ, palīdis zem gultas, un nelabprāt iet pastaigās. Ja arī dabiskās vajadzības to spiež darīt, izdzirdot kaut kur tālumā šāviņa skaņas, suns ar kājstarpē iežmiegtu asti mūk atpakaļ uz mājām.

Speciālisti atzīst – bailes no pēkšņiem trokšņiem ir visizplatītākā suņu uzvedības problēma. Taču ir paņēmieni, kā ir iespējams sunim iemācīt nebaidīties no skaļiem petaržu un salūta šāviņiem. Pat ja tavam sunim ir divpadsmit un vairāk gadu un visus šos gadus viņš ir paniski baidījies no salūta, – nezaudē cerības un mēģini viņam palīdzēt.

Kāpēc suņi baidās no salūta un citiem trokšņiem?

1. Ierobežota individuālā pieredze, kas iegūta agrā bērnībā. Pētījumi pierādījuši – ja suns līdz četriem mēnešiem nav vests pastaigās un jau pirmajos dzīves mēnešos iepazīstināts ar ārējiem kairinātājiem, tālākajā dzīvē pie noteiktiem kairinātājiem dzīvnieks var izjust ļoti lielas bailes.
2. Psihiskas traumas, kas iegūtas pagātnē. Piemēram, pastaigas laikā suns, izdzirdot petardes vai salūta šāviņus, ļoti nobijies un ieguvis spēcīgu psiholoģisku traumu, kas var palielināties pie katra nākamā kairinātāja iedarbības.
3. Saimnieki neapdomīgi par bailēm apbalvo savu suni. Nemierini un neglaudi suni, ja viņš ir nobijies, tas tikai vēl vairāk nostiprinās šo problēmu.
4. Daudzi speciālisti uzskata, ka bailes no trokšņiem suņiem ir iedzimtas, jo no tiem baidās ļoti daudzi suņi visās pasaules malās. Interesanti, ka kaķiem šādas bailes gandrīz nekad nav novērotas.
5. Suns var sākt baidīties, ja ierauga, kā izbīstas saimnieks vai kāds cits suns.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Santa.lv

Salāti

Vienkāršā siļķe kažokā – ne pārāk trekni, bet gardi! Aktiera Jāņa Paukštello bērnības recepte

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Kā risināt šo problēmu?

• Audioieraksta atskaņošana

Ieraksti kasetē vai kompaktdiskā petaržu un salūta skaņas. Atskaņo tās sunim 2–3 reizes dienā pa vienai stundai. Sākumā skaņai jābūt ne pārāk skaļai, lai suni nepārņemtu baiļu un trauksmes sajūtas, tomēr tai jābūt tādai, lai suns ierakstam pievērstu uzmanību. Kad suns jau būs pieradis pie šīs pieklusinātās skaņas un tai vairs nepievērsīs uzmanību, vari sākt palielināt skaļumu, taču tas jādara pamazām.

Vajag ignorēt suņa bailes, nežēlot un neapbalvot viņu par to.

Ieraksts jāklausās vismaz divus trīs mēnešus ik dienas, pat tad, ja suns vairāk nereaģē uz skaļu ieraksta atskaņošanu.

Šādā veidā suns pakāpeniski pieradīs pie petaržu un salūta skaņām. Viņš sapratīs, ka skaņas nāk no magnetofona un neapdraud viņu, un nepievērsīs tām vairāk nekādu uzmanību.

• Balonu spridzināšana mājās

Kad suns divas trīs dienas ir klausījies šo ierakstu, paņem 30–40 parastus piepūšamos balonus, piepūt un izvieto istabā. Ja suns spēlēsies ar tiem un mēģinās saplēst, – uzslavē viņu. Ja viņš baidīsies vai mēģinās kaut kur paslēpties no tiem, – ignorē suni.

Pats balonus gan neplēs! Lai baloni istabā stāv kādas pāris dienas. Ja nu gadījumā kāds balons nejauši saplīst, ignorē skaņu un sunim nekādā gadījumā neizrādi savu izbīli. Pēc divām trim dienām sāc suņa acu priekšā spridzināt piecus balonus dienā, katru dienu balonu skaitu palielini vēl par diviem. Tātad pirmajā dienā tev nepieciešams pārdurt piecus balonus, otrajā – septiņus, kamēr tiksi līdz 20 baloniem dienā. Saspridzināto balonu vietā uzreiz liec jaunus, balonu atliekas uzreiz novāc, lai suns nenorītu visu, kas no tiem palicis pāri. Baloni jāspridzina tik ilgi, līdz suns pārstās uz to reaģēt. Iespējams, tam būs nepieciešami viens vai divi mēneši.

• Balonu spridzināšana uz ielas

Kad suns pārstāj reaģēt uz balonu blīkšķiem mājās, paņem balonus līdzi, kad ejat ārā, un pārdur tos pastaigas laikā. Tāpat kā iepriekšējā uzdevumā sāc ar pieciem baloniem un palielini to skaitu par pieciem ik dienu. Kad suns vairs nepievērsīs plīstošajiem baloniem uzmanību arī uz ielas, var ķerties klāt petardēm.

• Petaržu spridzināšana

Nopērc pašas mazākās petardes (kā sērkociņi). Pastaigas laikā uzspridzini vienu petardi, bet tikai tā, lai suns neredzētu, ka to dari tu. Ja suns nobīstas, atgriezies pie balonu spridzināšanas etapa un pēc pāris dienām mēģini atkal uzspridzināt kādu petardi. Kad redzi, ka suns uz šāviņu gandrīz vairs nereaģē, pakāpeniski palielini petaržu skaitu, līdz sunim trokšņi būs kļuvuši vienaldzīgi. CD ar trokšņiem vēlams sunim atskaņot visu apmācības laiku.

Atceries!

Visos apmācības etapos katrreiz, kad suns trokšņu laikā neizrāda nekādas baiļu pazīmes (nokārta galva, trīcēšana vai kājstarpē iežmiegta aste), apbalvo suni ar kādu kārumu.

Kā izpaužas bailes?

1. Izdzirdot skaļu troksni, suns cenšas aizbēgt un paslēpties (piemēram, zem gultas), dreb, smilkst, rej.
2. Dzīvnieks cenšas iespiesties kaktā.
3. Sunim sākas pastiprināta siekalošanās.
4. Ir suņi, kas no bailēm var pieslapināt arī grīdu.
5. Suns sāk sevi aktīvi laizīt līdz pat ādas bojājumiem.

Nomierinoši līdzekļi

1. Ja tev nav laika mēģināt suni atradināt no šīm bailēm, laikus aizej uz veterināro klīniku un iegādājies speciālus nomierinošus preparātus, piemēram – Relaxan, kas satur dabiskus produktus. Pēdējos gados veterinārārsti sākuši lietot arī Xanax (alprazolum) – cilvēku zāles pret trauksmi: 0,2–0,5 mg/kg, retos gadījumos pat lielāku devu – 1 mg/kg. Deva katram sunim būtu jāpielāgo individuāli, jo pārāk liela deva var izsaukt pretēju reakciju – nemieru un agresiju.
2. Ja tavam sunim nelīdz šie nomierinošie līdzekļi, pamēģini citus vai arī divu dažādu līdzekļu kombinācijas. Piemēram, kombinācija diazepams + acepromazīns.
3. ATCERIES – nomierinošie līdzekļi sunītim jāiedod vienu stundu pirms paredzamās uguņošanas. Ņemot vērā, ka Latvijā tiek svinēts arī krievu Jaunais gads un raķešu šaušana sākas jau plkst. 23.00, zāles sunim iedod jau desmitos vakarā.

Kā rīkoties, ja suns pastaigas laikā izbīstas?

1. Nekādā gadījumā nemierini suni. Kad suni glauda vai dod viņam kārumu, viņš to uztver kā uzslavu par to, ko viņš dara. Ja mēs suni glaudām, mierinām vai dodam kaut ko garšīgu brīdī, kad suns ir nobijies, viņš nodomā, ka baidīties ir labi, ka pieglaust ausis, smilkstēt, iežmiegt kāj­starpē asti un trīcēt kā apses lapai, tā ir uzvedība, kas saimniekam ļoti patīk. Lai iemācītu sunim nebaidīties, jāpārstāj vi­ņu nepārtraukti žē­­lot. Tē­lo, ka ne­redzi, ka suns ir pārbijies. Labāk mēģini novērst viņa uzmanību no trokšņiem ar rotaļas vai kādas komandas palīdzību.
2. Ja, izdzirdot šāviņu, pats būsi tramīgs un norūpējies, tas sunim dos drošu signālu, ka situācija patiesi ir ļoti bīstama, ja jau pat cilvēks baidās. Neizrādi savas bailes un ej tālāk, it kā nekas nebūtu noticis. Nevajag runāt ar suni, skatīties uz viņu, palēnināt vai paātrināt gaitu vai vispār mainīt virzienu. Esi mierīgs! Tādā veidā tu liksi sunim saprast, ka nekas briesmīgs nav noticis un situācija attīstās pavisam normāli un dabiski.

Ko darīt, ja suns no pārbīļa aizbēg un pazūd?

1. Sazinies ar tuvākajām patversmēm un atstāj iespējami precīzu sava suņa aprakstu, kā arī savas koordinātas.
2. Sagatavo sludinājumu par pazudušo dzīvnieku – gan uz papīra, gan elektroniskā veidā. Uzraksti precīzas ziņas par pazušanas laiku, vietu un apstākļiem, precīzi apraksti savu suni un norādi kontaktinformāciju.
3. Sludinājumu ar pazudušā dzīvnieka attēlu un aprakstu izvieto pazušanas vietas tuvumā, dzīvnieku patversmēs, zooveikalos, veterinārajās klīnikās, lielveikalos u. c. publiskās vietās. Sludinājumu vari ievietot arī radiostacijās, laikrakstos un internetā.
4. Aptaujā apkārtnes iedzīvotājus, vai kāds nav redzējis tavu mīluli.

Atceries!

• Āra suns uguņošanas laikā noteikti jāieved kādā telpā. Nekādā gadījumā neatstāj suni pie ķēdes, tādējādi ļaujot viņam visu nakti pārdzīvot.
• Ja esi iegādājies kucēnu un nevari paredzēt viņa reakciju uz skaļiem trokšņiem un uguņošanu, labāk neeksperimentē! Suņa reakciju vari pārbaudīt, atskaņojot petaržu šāvienus audio formātā.
• Neej pastaigā ar suni uguņošanas laikā, jo, dzirdot trok­šņus, dzīv­nieks var kļūt nekontrolējams un var darīt visu, lai izrautos. No šoka dzīvnieks var noskriet pat desmit kilometrus bez apstājas. Skrienot stresa stāvoklī, viņš savā ceļā nepamana absolūti neko, tāpēc ļoti bieži pakļūst zem automašīnu riteņiem un aiziet bojā.