- Truša kažociņš ir gluds, spīdīgs, tīrs. Tas nav savēlies, un tajā nav blaugznu. Tikai pie kažoka maiņas tas var putēt, taču ādai zem kažociņa tik un tā jābūt veselīgai, elastīgai.
- Acis ir tīras, dzidras. Matiņi ap acīm nav salipuši, plakstiņi nav apsārtuši vai saberzēti. Trusītis nedrīkst būt raudājis. Viņš ar interesi un viltīgu skatienu raugās apkārt notiekošajā.
- Nagu garums truša gaitai netraucē, tie nav aplūzuši vai kā citādi traumēti. Nadziņiem nevajadzētu būt garākiem par vilnu uz kājām. Ja nagi ir par garu, tie traucē garausim pārvietoties, līdz ar to veidojas nepareiza stāja.
- Ausis ir tīras gan no iekšpuses, gan ārpuses. Trusis tās velti neberzē un nekrata. Ausu iekšpusē ir tikai neliela vilniņa un auss gliemežnīca – tāpat kā cilvēkam.
- Truša ļipa jautri rotaļājas viņam aiz muguras. Pie tās nav pielipuši pipariņi. Tā nav slapja, un zem tās valda tāda pati tīrība kā uz muguras vai sāniem.
- Trusēnu viegli pieglaužot, nevajadzētu just, kur atrodas katra ribiņa un katrs kaula izcilnītis, kas liecinātu par novārgušu organismu.
- Deguns ir tīrs, bez iesnu pazīmēm. Trusītis brīvi elpo, pie ieelpas un izelpas deguntiņš kustas. Garausim ir ļoti izteikta oža, tāpēc deguns ir ļoti jutīgs.
- Truša kustības ir brīvas. Būtu labi to novērtēt skrējienā – kaut mazliet, pa letes maliņu, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.
- Trusītis atstāj aiz sevis cietas, stingras kafijas pupiņas – nekādā gadījumā šķidras pankūciņas. Viņa rīta kaku veido vairākas bumbiņas kopā, kas izskatās pēc posmaina tārpiņa.
- Ieraugot garausi, es viņam uzsmaidu… Un viņš man arī! Tad viss kārtībā, būsim draugi!
Konsultēja speciāliste Ineta Fogele.
Raksts ir no žurnāla «Astes» arhīva.