Kā ieaudzēt avenes, kas dos labu ražu?

Jau tagad izvēlies vietu

Tas ir ļoti atbildīgs uzdevums. Vietai, kur nolemts audzēt vasaras avenes, pirmkārt, jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, jo tie ne vien aplauž dzinumus, bet pavasarī pirms augsnes atkušanas izraisa dzinumu izžūšanu. Otrkārt, tā nedrīkst lietavās applūst. Neizvēlies arī ieplaku, kur var ilgāku laiku atrasties stāvošs ūdens. Šādās vietās avenes biežāk cieš no sakņu slimībām, līdz ar to samazinās raža.

Nav piemērotas arī vietas ar ļoti augstu gruntsūdeni – tuvāk par metru līdz augsnes virskārtai.

Jāizvairās arī no salnu apdraudētām vietām, kur mēdz uzkrāties aukstais gaiss. Sevišķi tas attiecināms uz vēlajām pavasara salnām maija beigās un jūnija sākumā.

Citi lasa

Santa.lv

Sekss

Elīna Didrihsone par attiecībām ar tēvu: Viņš gribēja nosargāt manu nevainību

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Iekārtojot stādījumu, rindas labāk orientēt ziemeļu–dienvidu virzienā. Tas veicinās vienmērīgāku ogu nogatavošanos

Ja vēlies avenes stādīt gar žogu, ievēro attālumu – tam nevajadzētu būt mazākam par 1,5 m.

Augsne arī svarīga

Avenēm vispiemērotākās ir auglīgas, vidēji smagas mālsmilts un smilšmāla augsnes ar bagātīgu organisko vielu saturu. Audzēt var, protams, arī smilts augsnēs, bet tad tās kārtīgi jāielabo, palielinot organisko vielu saturu. Smagākām māla augsnēm jāuzlabo struktūra, iestrādājot organiskās vielas – kūdru, zāģu skaidas.

Avenēm tīk vāji skābās augsnes (pH 5,7–6,7). Ļoti skābās augsnēs tās nespēj uzņemt nepieciešamos barības elementus, tāpēc slikti attīstās. Šādas augsnes nepieciešams kaļķot jau pirms stādījuma ierīkošanas. Savukārt sārmainās augsnes (pH virs 7) avenēm ir apgrūtināta dzelzs uzņemšana, tāpēc tās bieži slimo ar hlorozi. Tad augsne jāpaskābina, izmantojot skābu mulču (kūdru, zāģskaidas) un skābus mēslošanas līdzekļus.

Kā sagatavot stādāmvietu?

Vispirms – jau tagad! – iznīcini daudzgadīgās nezāles. Vārpata aveņu stādījumā ir kā tām parakstīts nāves spriedums! Kā iznīcināt? Vai nu turot augsni melnajā papuvē un to vairākkārt uzrokot pēc nezāļu sadīgšanas, vai arī izmantojot herbicīdus. Vari kombinēt melno papuvi ar herbicīdu smidzinājumiem, kas ir pat labāks variants nekā tīrā herbicīdu papuve.

Pēc nezāļu ierobežošanas augsnē iestrādā organisko mēslojumu – kūtsmēslus vai kompostu. Būtu bijis lieliski, ja vietā, kur paredzēts stādīt avenes, agri pavasarī jau būtu iesēti eļļas rutki un, kad tie uzkrājuši vislielāko zaļo masu – tātad īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā –, tos iestrādātu augsnē. Kolosāls zaļmēslojums! Tam ir ļoti liela nozīme. Bet, ja izmanto kūtsmēslus, tos augsnē iestrādā vai nu visā stādījuma platībā, vai arī tikai paredzamajās rindu vietās 1–1,5 m platās slejās. Pieļaujamā deva ir 3,5–4 kg/m².

Augsni stādīšanai sagatavo (mēslo un uzroc) vismaz mēnesi pirms stādīšanas, bet labāk – pāris mēnešu iepriekš.

Stādīšanas laiks un citi knifi

Nezinu, kā šogad tas viss izvērtīsies, bet vispār vasaras avenes (kailsakņi) būtu jāstāda no septembra vidus līdz oktobra vidum. Jo vēlāk stādīsi, jo lielāks risks, ka stādījumi sliktāk pārziemos. Konteinerstādus drīksti stādīt visu veģetācijas sezonu.

Stādīšanai bedres veido tik lielas, lai ērti varētu ievietot saknes. Pēc aizbēršanas pumpuriem pie dzinumu pamatnes jāatrodas apmēram 3 cm zem augsnes virskārtas. Tad augsni ap stādu kārtīgi piemin un aplaisti. Lai mitrums augsnē saglabātos ilgāk, augsni ap stādu mulčē ar kūdru, kompostu vai kādu citu materiālu.

Cik daudz stādīt? Ja paredzēts ēst tikai svaigas ogas, pietiks ar 5–10 krūmiem, bet, ja gribas sagatavot krājumus arī ziemai, varētu būt nepieciešams 50 krūmu un vairāk. Iespējamo ražu nav grūti aprēķināt, jo zināms, ka labas ražas gados no viena laba krūma var ievākt 1–2 kg ogu.

Kā tikt pie tāda labā krūma?

Neaudzē biezumā! Avenes stādi rindās, attālums starp tām – vismaz 2 metri. Attālums starp augiem rindās parasti ir pusmetrs, bet tas var būt arī 0,3 metri – ja šķirne veido maz aizvietošanās dzinumu un sakņu atvašu.

Laisti! Vislielākā nepieciešamība pēc mitruma avenēm ir laikā no ziedēšanas līdz ražas vākšanai. Šo pasākumu lieliski atvieglotu apūdeņošanas sistēma. Apūdeņotajās platībās raža ir pat 2–3 reizes lielāka.

Kā pareizi novākt ražu?

• Avenēm ogas ir mīkstas, sulīgas un nogatavojas pakāpeniski, tāpēc jāvāc katru otro dienu.
• Vāc priekšpusdienās, kad nožūst rasa. Karstā, saulainā laikā ogas stipri sakarst un ātri bojājās.
• Salasītās ogas novieto ēnā, bet pēc tam – vēsā pagrabā vai ledusskapī.
• Avenes nedrīkst pārbērt, jo tad tās atsulojas.
• Saldēšanai paredzētas ogas labāk uzreiz vākt saldēšanai paredzētā tarā.

Dažas TOP šķirnes

Ja ogas gribas agri – jau jūnija beigās, jūlija sākumā:

• ‘Meteor’. Citreiz ienākas jau ap Jāņiem. Izturība pret zemām temperatūrām laba, bet – jutīga pret atkušņiem. Dzinumi vidēji gari līdz gari. Ogas vidēji lielas, pamīkstas. Garša deserta, aromāts izteikts. Trūkumi: pasīkas, mīkstas ogas. Šķirne ieņēmīga pret dzinumu plaisāšanu, mitrās, vēsās vasarās jaunos dzinumus var bojāt pelēkā puve, šķirne jutīga pret dzinumu pangodiņu, tīklērci.
• ‘Solniško’. Ziemcietība vidēja. Dzinumi vidēji gari, stingri, ar nolīkušām galotnēm. Ražība laba. Ogas palielas, labi transportējamas. Garša saldskāba. Izturīga pret dzinumu iedegām un aveņu krūmu pundurainības vīrusu. Trūkumi: šķirne ieņēmīga pret dzinumu plaisāšanu un neizturīga pret aveņu dzinumu pangodiņu.
• ‘Norna’. Ienākas jūlija sakumā. Ļoti kvalitatīvas lielas, tumši sarkanas, saldskābas ogas, bet – vidēja ziemcietība. Citi trūkumi: ieņēmīga pret lapu čokurošanos un dzinumu plaisāšanu.
• ‘Glen Ample’. Krūmi spēcīgi, augsta ogu kvalitāte – lielas, koši sarkanas, stingras, viegli vācamas un labi transportējamas, bet atkal –ziemcietība vidēja vai pat vāja. Tāpēc piemērota vietām ar maigāku ziemu. Izturība pret slimībām apmierinoša. Trūkumi: ieņēmīga pret aveņu ērci.

Avenes, kas ienākas jūlija otrajā pusē:

• ‘Brigantina’. Krūmi vidēji augsti, mēreni skraji, ogas ar labu garšu, augsta ražība, ziemcietība laba, bet dzinumi ieņēmīgi pret mizas plaisāšanu un tīklērci.
• ‘Octavia’. Krūmi spēcīgi augoši, ogas lielas, koši sarkanas, stingras un labi transportējamas, garša laba, izturība pret slimībām apmierinoša. Bet – vidēja vai vāja ziemcietība. Šķirne ieņēmīga pret aveņu ērci.
• ‘Ottawa’. Ziemcietīgākā un stabilākā no Latvijā audzētajām šķirnēm. Ogas vidēji lielas, sausumā arī pasīkas, toties laba izturība pret stublāju slimībām un praktiski katru gadu ir ogas.
• ‘Balzam’. Ziemcietība un ražība laba. Ogas vidēji lielas, koniskas, tumši sarkanas. Garša saldskāba. Šķirne samērā izturīga pret slimībām. Trūkumi: augus nedaudz bojā dzinumu mizas plaisāšana un tīklērce.
• ‘Gusar’. Krūms augsts, spēcīgs, ražība augsta. Ogas lielas, blīvas, rubīnsarkanas, ar skābi saldu garšu, aromātiskas. Ziemcietība laba. Šķirne izturīga pret sēņu slimībām, aveņu ērci un tīklērcēm.
• ‘Ļubetovskaja’. Ziemcietība laba, ražība laba. Ogas samērā lielas, ar ļoti labu garšu, vidēji stingras. Šķirne izturīga pret slimībām un kaitēkļiem.
• ‘Novokitajevskaja’. Ziemcietība laba, krūmi spēcīgi, augsti. Ražība augsta. Ogas palielas, sarkanas, mīkstas, saldas. Trūkumi: šķirne ieņēmīga pret vīrusu ierosinātām slimībām.
• ‘Voļņica’. Ziemcietība laba. Krūms vidēji augsts, diezgan plašs. Ražība augsta, ogas lielas, sarkanas, saldskābas, ar vāju smaržu. Šķirne vidēji izturīga pret sēņu slimībām un ieņēmīga pret aveņu ērci.