Kā dārzam pārziemot starp lietu un kailsalu?

Košumkrūmi un koki

Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva

Iesaka Andrejs Svilāns, dendrologs, Nacionālā Botāniskā dārza direktors

1. Jutīgākie jāietin
   Mēs botāniskajā dārzā visiem, kas no dabas nav domāti gluži mūsu klimatam, – magnolijām, ginkiem, tulpju un sniegpārsliņu kokiem, un pat eksotiskākiem, sala neizturīgākiem ozoliem –, stumbrus esam aptinuši ar stingru ietinamo papīru. Ietinums mazina temperatūras svārstību ietekmi – ja sākas sals vai atkusnis, zem papīra visas pārmaiņas nenotiek tik strauji, bet gan lēnāk un pakāpeniskāk, un koki tās pacieš labāk.
2. Noteikti jātīsta jaunie kociņi, kas vēl nav sasnieguši divu metru augstumu. Kad šai robežai tikts pāri, tad jau var cerēt, ka izdzīvos un dzīvos arī turpmāk.
3. Salīgajiem krūmiem jāuzber kūdra vai sniegs – līdzīgi kā rozēm. Kad zeme sasalusi jau 5–10 centimetru dziļumā, sala jutīgākajiem krūmiem, līdzīgi kā rozēm, sakņu kaklu var apbērt ar siltumizolējošu kārtu – sausām lapām, zāģu skaidām, ļoti sausu kūdru, –, lai tie mazāk justu temperatūras svārstības. Tā noderēs, piemērām, veigēlām, slotzariem, amorfām. Tos, kuri zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tas gan pasargās tikai no izsalšanas, bet ziedi būs jāgaida citu gadu. Taču, piemēram, krāšņā Dāvida budleja jeb rudens ceriņš, ko siltākās zemēs esam skatījuši kā trīsmetrīgu krūmu, dekorativitāti nezaudē, jo zied uz jaunajiem dzinumiem. Arī tad, ja dārzā kaut kas ziemu nepārcietīs, nevajag raizēties – tā taču atbrīvosies vieta jauniem stādījumiem.