Kā dārzā izveidot skaistu arku?

Ko stādīt?

1. Mandžūrijas aristolohija

(Aristolochia mandshuriensis)

Vasarzaļa kokveida liāna, kas apvijoties kāpelē pa atbalstu, radot blīvu lapotni gluži kā tropos. Zieds lapu žāklēs pie pamata ir uzpūsts un izliekts, ar platu atliektu apmali, līdzinoties graciozai pīpītei, tāpēc Mandžūrijas aristolohiju tautā sauc par pīpju koku. Man pašam tā vienmēr ir asociējusies ar saksofonu. Rudenī dzeltē, pēc tam lapas nobirst un atklājas ap 6 cm garš un 3 cm plats auglis.

Kas jāņem vērā audzējot?

Citi lasa

Santa.lv

Sāļās uzkodas

Pildītas olas ar ķilavām un citi aktiera Egila Melbārža bērnības mīļākie ēdieni: «Jo vienkāršāk, jo labāk!»

Daiga Liepiņa

Attiecības

Mans dīvainais brūtgāns. Latviešu meitenes rūgtais «Tinder» iepazīšanās stāsts

Marta Kalniņa

Šovs

FOTO: «Lai viņi dara ko grib, es svinēšu dzīvi!» Šova «Četri uz koferiem» zvaigzne Drāke parāda savas seksīgās bildes

• Aristolohijai patiks augt kompostzemē. Ja tās nav, tad esošo augsni ielabo ar sūnu kūdru, samaisot to 1:1. Pēc manas pieredzes četru gadu laikā tā sasniedz vairāk nekā 10 metru garumu. Slikti sagatavotā augsnē šis process būs lēnāks vai arī – čiks vien sanāks.
• Līdz trīs gadu vecumam augs jāpiebaro ar organisko vai minerālo mēslojumu.
• Arkai derēs apaļkoka vai metāla konstrukcija, kurā ievietots koka vai trošu režģis vai nostieptas stieples, ne tievākas par 5 mm, ar atstatumu 0,5 m. Kamēr kociņš mazs, metālu var pārklāt ar džutu.
• Apgriež un veido vasarā un rudenī pēc lapu nobiršanas.

2. Pieclapu mežvīns

(Parthenocissus quinquefolia)

Vasarzaļa koksnaina vienmājas liāna, kas kāpelē, piestiprinoties pie balsta ar vītnēm. Cilvēki šo liānu ir iemīļojuši rudens lapu ugunīgā košuma dēļ, bet putniem mežvīnā patīk vīt ligzdas un mieloties ar tā ogām. Lapas īpaši koši iekrāsojas sausās augsnēs.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Visātraudzīgākā liāna, kas aug gan smilšainā, gan smagā augsnē un pat tādās vietās, kur citi augi iznīktu. Tomēr stādot jaunu augu, augsne ir jāielabo.
• Mežvīnam derēs gan stiepļu režģis, gan apaļkoka balsti.
• Lai veidotos kuplāki dzinumi, otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas tas ir jāveido.

3. Parastais vīteņsausserdis

(Lonicera caprifolium)

Kā saka tautā – saldā mīla! Ložņājošs vasarzaļš krūms ar ļoti smaržīgiem ziediem.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Patīk auglīga, labi drenēta augsne, bet nesmādē arī nīkulīgāku zemi.
• Bez problēmām un īpašas lutināšanas augs gan atklātā saulē, gan noēnojumā. 

4. Citronliāna

(Schisandra chinensis)

Vasarzaļa, vijīga koksnaina liāna. Ziedi viendzimuma, aromātiski, to smarža atgādina citronu un sveķus. Rudenī augļi, kas līdzinās jāņogu ķekariem, piešķir augam dekoratīvu šarmu, ko vēl vairāk pastiprina rudens lapu dzeltenais krāsojums. Sarkanās citronliānas odziņas iedarbojas stimulējoši, palīdz cīnīties ar augstu temperatūru un izturēt lielu fizisku slodzi.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Stāda trūdvielām bagātā zemē.
• Pirmos 3–4 gadus augs veido saknes un tikai tad sāk augt garumā un kuplumā.
• Stādot kā arkas izejmateriālu, jāskatās, ko liek blakus, lai citi augi to nenomāktu.

5. Aktinīdija

(Actinidia) Vasarzaļa koksnaina liāna, kas kāpelē, apvijot balstu. Ātri augošs vīteņaugs ar izcili dekoratīvām lapām, aromātiskiem ziediem un garšīgām ogām, kas atgādina miniatūru kivi.

• Mandžūrijas jeb parastā aktinīdija (Actinidia kolomikta). Pati krāšņākā! Spīdīgām lapām, kas rudenī krāsojas dzeltenas. Ātraudzīga. Ziedēšanas laikā savas lapas izrotā ar baltiem plankumiem, bet noziedot tās kļūst sārtas.
• Auglīgā aktinīdija (Actinidia polygama). Nav tik skaista, toties vislabāk pamanāma, kad ienākas oranžie augļi. Zied vēlāk nekā citas.
• Asā aktinīdija (Actinidia arguta). Ātri augoša liāna ar spīdīgām lapām, kas rudenī krāsojas dzeltenas. Augļi, salīdzinot ar citām aktinīdijām, ir lieli, bet ienākas visvēlāk.
• Vēl Latvijā sastopama arī Actinidia purpurea un Actinidia rufa, ko arī var izmantot arkai.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Patiks augt labā, irdenā komposta zemē, kas ir neitrāla vai nedaudz skāba.
• Svarīgi, lai sakņu daļa būtu noēnota, tāpēc savvaļā tā kāpelē pa kokiem. Man pašam tās piestādītas pie baltalkšņiem, ļoti labi sadzīvo un ražo.
• Aktinīdijām balsta konstrukcijas var būt metāla stieņi vai apaļkoki, kuru rāmī iestrādātas troses vai stiepļu pinums.
• Iestādot aktinīdijas, jāvēro, vai gar tām neslaistās pašu vai kaimiņu kaķi. Īpaši no tiem jāsargā auglīgā aktinīdija. Minčiem tā izraisa eiforisku reakciju, tāpēc tie apgrauž gan saknes, gan dzinumus, un jaunie augi var tikt apēsti.
• Pirmajos gados uz ziemu ieteicams piesegt saknes.

6. Apaļlapu kokžņaudzējs

(Celastrus orbiculatus) Mežonīga vasarzaļa liāna, kas nav izvēlīga pret augsni. Dekoratīvais, vijīgais lapojums, kā arī augļi piesaista putnus, taču jāņem vērā, ka tas atzīts par invazīvu augu.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Labs lapeņu un arku augs, ja ir daudz vietas un blakus ir brīvība, taču būs visu laiku jāpiestrādā, to ierobežojot un veidojot.
• Nav ieteicams vietās ar mazu platību, jo jārēķinās, ka zāliens būs pilns ar kokžņaudzēja saknēm. Tas pārņems arī blakus augošos kokus un, kā jau ļauj nojaust nosaukums, nožņaugs tos.

7. Eiropas efeja

(Hedera helix var.helix) Mūžzaļa liāna ar kāpelējošiem zariem, bieži redzama dienvidu zemēs. Latvijas ziemās lapiņas un jaunie dzinumi var aiziet bojā, tāpēc drošāk efeju audzēt kā zemsedzes augu vai kāpelējošu ap kokiem un uz mūra sienām. Taču Kurzemē, piejūras rajonos, kur klimats maigāks, var mēģināt apaudzēt arku, kuras konstrukciju papildina ar sietu.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Labi jutīsies ēnainā vai viegli noēnotā vietā.
• Efejai, lai tā pieķertos ar tvērējsaknēm, ir nepieciešama virsma – no kokosa auduma vai kā līdzīga.
• Lai izveidotu arku, jārēķinās ar 10–20 gadiem.

8. Mežvītenis

(Clematis) Kokveida vai krūmveida liāna, kas aug auglīgā, vidēji mitrā, labi drenētā augsnē, pilnā saulē līdz daļējā ēnā un atbalstam piestiprinās ar lapu kātiem.

• Lielziedu mežvītenis (Clematis x jackmanii). Labi der arku apaudzēšanai.
• Baltais mežvītenis (Clematis vitalba). Izplatītākais un straujāk augošais, liels vīteņaugs ar baltiem, nelieliem ziediem un krēmbaltām putekšnīcām. Zied, sākot ar jūliju.
• Potaņina mežvītenis (Clematis potaninii). Ļoti tuva suga iepriekšējai, bet ziedi vairāk dzelteni, ar dzeltenām putekšnīcām. Zied, sākot ar jūliju.
• Austrumu mežvītenis (Clematis orientalis). Spēcīgi augošs, ar dzelteniem, nokareniem ziediem, neapsalst. Zied, sākot ar jūliju.
• Tangūtijas mežvīns (Clematis tangutica). Šo sugu uzskata par vienu no labākajiem dzelteni ziedošajiem mežvīteņiem. Zied, sākot ar jūliju.

Kas jāņem vērā audzējot? Saknes jātur vēsas, noēnotas un – vienmēr mitras.

9. Atragēnes (Atragene)

Mežvīteņu radinieces.

Alpu atragēne (Clematis alpina). Vidēja izmēra kāpelētājs, dažādu nokrāsu gaiši zili violetiem ziediem. Aug akmeņainos kalnu mežos un ganību malās, kur tie kāpj pāri citiem augiem, veidojot lieliskas ziedu kaskādes.

Sibīrijas atragēne (Clematis sibirica). Viens no skaistākajiem, izturīgākajiem kāpelējošajiem augiem. Ziedi balti, diametrā ap 5 cm. Šķirnei ‘Albina Plena’ – pildīti. Ļoti krāšņi zied maija beigās, jūnijā. Tā kā atšķiras ziedēšanas laiks, pārdomāti izraugoties šķirnes, par ziediem var priecāties visu vasaru.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Patiks viegli skābena augsnes reakcija pH 5–6.
• Lai dzinumi nenolūztu, sakņu kakliņa vieta jāstāda vismaz 5 cm dziļāk, nekā mežvītenis audzis iepriekš.
• Piemēroti metāla vai koka rāmji, kuros iestiprināts tīkls. Metāls šiem augiem īpaši nepatīk, jo tas vasaras saulē uzkarst.
• Tā kā pie balstiem piestiprinās ar vijīgiem lapu kātiņiem, tie nedrīkst būt resnāki par zīmuli.  

11. Kātainā vīteņhortenzija

(Calyptranthe petiolaris) Vasarzaļa, ar piesūcekņiem kāpelējoša liāna, kam ziedi sakārtoti plakanos vairogos (15–20 cm plati). Zied vasaras otrajā pusē krēmbaltiem ziediem. Lapas zaļas, spīdīgas, bet rudenī krāsojas gaiši dzeltenas.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Stāda trūdvielām bagātā, skābā, irdenā, labi drenētā augsnē, noēnotā vai daļēji noēnotā vietā.
• Iestādot jārēķinās, ka pirmajos 3–4 gados tai tikpat kā nebūs pieauguma. Taču, kad tā iesakņosies, gada laikā izstiepsies par pusmetru. 
• Labi pārziemo, bet ļoti bargās ziemās var apsalt.

12. Kampsis

(Campsis radicans) Vasarzaļi krūmi vai liānas, kas kāpelē, izmantojot tvērējsaknes. Ziedi lieli, trompetveida, gala skarās vai vairogos ar krustenisku mieturu zarojumu. Bagātīgi ziedēs saulainā un siltā vasarā jūlijā, augustā, septembrī koši oranžiem ziediem.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Šim dienvidniekam vajadzīga labi drenēta komposta zeme un silta, saulaina vieta.
• Vienā sezonā jaunie dzinumi izaug 1,5–2 metru garumā.
• Lai pārziemotu, ieteicams piesegt ar kokosa audumu vai citu segmateriālu.
• Kampsi apgriež pavasarī, kad augs dzen jaunos dzinumus un ir redzams, kuri cietuši no sala, pie reizes arī to veidojot.

13. Ķīnas vistērija

(Wisteria sinensis) Šo siltzemju augu ar violetajiem vai baltajiem ziedu ķekariem drošāk stādīt pie ēkas dienvidu sienas, bet nevar apgalvot, ka ar to neizdosies apaudzēt arī arku. Tomēr labāk to kombinēt ar kādu citu augu, piemēram, pieclapu mežvīnu vai parasto vīteņsausserdi, kas ziemā dos patvērumu. Pirmā ziedēs vistērija, bet pēc tam kaimiņi.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Patiks labi drenēta, auglīga augsne ar pH 6–7.
• Pirmajos divos gados uz saknēm pirms ziemas uzber lapas un pa virsu vieglu kompostzemi vai neitrālu kūdru.
• Vēlāk nav jāsedz, bet zeme nav jānokasa kā pliks pakausis.
• Apgriež tāpat kā kampsi.

14. Vīnkoks

(Vitis) Arku apaudzēšanai ir piemērots Amūras vīnkoks (Vitis amurensis), Amerikas vīnkoki (Vitis labrusca), kā arī krustojumi ar mežeņiem – ‘Alfa’, ‘Tērvetes Zilā’, ‘Supaga’ un citi. Daļai vīnkoku lapas līdz vēlam rudenim paliek zaļas, kamēr nokalst, bet citām vīnogām, piemēram, ‘Hasanskij Sladkij’, rudenī tās krāsojas košos karmīnsarkanos vai dzeltenos un oranžos toņos.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Stāda saulainā vietā, irdenā un auglīgā augsnē.
• Pirms tam sagatavo apmēram metru dziļu bedri, ko piepilda ar dažādu organisko mēslojumu – kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem, bagātinātu kūdru.

15. Čemurvīns

(Ampelopsis) Vasarzaļa liāna, pie balsta piestiprinās ar vītnēm, kam nav piesūcekņu. Ziedi sīki, zaļgani zarotos čemuros lapām pretējā pusē. Latvijā aug divas sugas, abas izturīgas.

Kurpīšlapu, šķeltlapu čemurvīns (Ampelopsis aconitifolia). Ātri augoša liāna ar kailiem dzinumiem, dziļi staraini šķeltām lapām, kas abās pusēs ir koši zaļas. Ziedu čemuri nelieli. Ogas ir lodveida, sākumā zilganas, bet, kad nogatavojušās, dzeltenas, oranžas līdz brūnganas.

Usūrijas čemurvīns (Ampelopsis brevipedunculata). Vidēji ātri augoša liāna ar platām olveida lapām, kas sadalās 3–5 daivās. Ziedkopas lielākas nekā iepriekšējai sugai. Nogatavojas septembrī, sākumā zaļganas, vēlāk spilgti zilas līdz violetas ogas.

Kas jāņem vērā audzējot?

• Augsnes ziņā pieticīgs. Augs gan saulainā, gan noēnotā vietā.
• Čemurvīns ir diezgan agresīvs, tas nesaderēs kopā ar citronliānu un mežvīteņiem.
• Usūrijas čemurvīnam patiks komposta zeme ar māla piejaukumu vai esošā zeme, sajaukta ar kūdru.

Nākamā lapa